Ķīlis: AIP varētu būt viltojusi izvērtējuma datus

AIP un tās vadītājs noliedz viltošanu

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka pārmetumi, kas adresēti viņam par studiju programmu izvērtējumu ir jāadresē Augstākās izglītības padomei (AIP) un tās vadītājam Jānim Vētram, jo ir iegūta informācija, ka AIP paši labojuši ārzemju ekspertu novērtējumu, vēsta LETA.

Ministrijas rīcībā nonākusi informācija, ka AIP paši ir labojuši ārzemju ekspertu novērtējumus, Ķīļa teikto atrefē viņa padomnieks Reinis Tukišs. Kā norāda Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, „pēc ārzemju ekspertu aizbraukšanas, lai izvērtēšana neizskatītos nepabeigta, vietējie eksperti šos punktus vērtējumu tabulās tomēr salika. Vēl vairāk – bieži starptautisko un vietējo ekspertu programmu sadalījums grupās nonāca pretrunās”.

Ja tas atbilst patiesībai, tad AIP ir melojusi gan Latvijas sabiedrībai, gan Ministru kabinetam, kur šis izvērtējums un dati tika publiskoti bez kādām atrunām kā uzticami un korekti. Ja apstiprināsies, ka AIP datus ir viltojusi, ņemot vērā, ka izvērtējumam iztērēts miljons latu, es par to ziņošu Ģenerālprokuratūrai un KNAB, kā arī aicināšu padomi atkāpties un rūpēšos par jauna kvalitatīva izvērtējuma nodrošināšanu, paziņojis izglītības ministrs.

Ministra padomnieks Tukišs aģentūrai LETA atzinis, ka ministrija pēc publiski pieejamas un viegli paskaidrojamas metodoloģijas veica AIP savākto un autorizēto datu analīzi un tikai tagad augstskolu pārstāvji ir gatavi atzīt, ka dati bijuši nekorekti un būtībā viltoti.

Tā ir vistiešākā AIP, nevis IZM atbildība un Jānim Vētram kā tās vadītājam jāatbild gan saviem kolēģiem, gan nodokļu maksātājiem par datu ievākšanas apstākļiem, patiesumu un izmantojamību, jo ministrijas rīcībā nonākusi informācija, ka AIP paši ir labojuši ārzemju ekspertu novērtējumus.

Tikmēr Latvijas Universitātes (LU) Senāts ceturtdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Izglītības un zinātnes ministriju steidzami izstrādāt vienotu Latvijas augstākās izglītības sistēmas plānošanas dokumentu, nodrošināt tā apspriešanu sabiedrībā un iesniegt Ministru kabinetā, ietverot tā īstenošanas laika plānojumu, nepieciešamos finansiālos resursus un sasniedzamos rezultātus.

Senāts arī aicina IZM nodrošināt pieejamo Eiropas Savienības struktūrfondu resursu izmantošanu studiju kvalitātes paaugstināšanai Latvijas augstskolās. Tāpat LU turpinās darbu pie īstenoto studiju programmu kvalitātes paaugstināšanas. LU Senāta lēmumu lasiet šeit.

AIP un tās vadītājs noliedz viltošanu

Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra noliedz, ka AIP būtu viltojusi ekspertu vērtējuma datus par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitāti, un izskanējušo informāciju uzskata par nepatiesu.

“Pilnīgi skaidrs, ka AIP nevienu anketu pati nav labojusi vai aizpildījusi, nevienu novērtējumu nav rakstījusi vai kādus vārdus kāda eksperta veidotajā novērtējumā mainījusi. Tie ir pilnīgi meli,” sarunā ar aģentūru LETA sacīja Vētra.

Vētra norādīja, ka Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, uz kura izteikumiem balstās ministrs, nav ziņojis AIP, ka viņam ir informācija par labojumiem, tādējādi esot grūti spriest, par ko ir runa.

Vētra nepiekrīt, ka viņam būtu jāuzņemas atbildība par pārmetumiem, kas saistīti ar kļūdām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktajā alternatīvajā studiju programmu izvērtējumā, jo viņš nav pārrēķinājis ekspertu sniegtos vērtējumus. AIP vadītājs norādīja, ka ministrs pats vakar televīzijā atzinis, ka veicis pārrēķinus.

Vētra atzina, ka par AIP izvērtējuma rezultātiem uzņemas pilnu atbildību, jo tas ir sagatavots atbilstoši metodikai un eksperti to ir parakstījuši.

AIP arī izplatījusi atklātu vēstuli, kura adresēta izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājai Inai Druvietei (V).

Arī atklātajā vēstulē AIP kategoriski noraida publiski izskanējušo informāciju, ka tā būtu viltojusi augstskolu izvērtējuma datus. AIP norāda, ka projekta pārstāvji Ķīļa paziņojumu par iespējamo studiju programmu datu viltojumu vērtē kā mēģinājumu IZM nekompetenci novelt uz citu institūciju, proti, AIP ar mērķi novērst sabiedrības uzmanību no ministrijas bezdarbības, aizkavējot studiju virzienu akreditāciju Augstskolu likumā noteiktajos termiņos, kas savukārt var novest pie Latvijas augstākās izglītības diplomu starptautiskas neatzīšanas.

AIP atgādina, ka projekta īstenošanu uzraudzīja komiteja, kurā strādāja IZM, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Zinātnes padomes, Rektoru padomes, Latvijas Studentu apvienības un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji. Turklāt paralēli projekta īstenošanas kontroli veikusi Finanšu ministrija, IZM un Valsts izglītības attīstības aģentūra. Kopumā veiktas 11 pārbaudes, tādēļ, pēc AIP domām, nekāda datu falsifikācija nav iespējama.

“Ekspertu vērtējumi bija balstīti uz kompleksi iegūtu informāciju – gan uz kvantitatīviem datiem, gan uz ziņojumiem par studiju programmu kvalitāti un studiju virzienu kopumā, gan uz augstskolu un studiju programmu faktisko apsekošanu,” teikts atklātajā vēstulē.

AIP atkārtoti pauž neizpratni un bažas par IZM alternatīvo programmu ranžējumu, kas “balstīts tikai un vienīgi uz kvantitatīvo datu vērtējumu, piemērojot kļūdainu metodiku”.