Tautības ieraksts pasē nav brīvprātīgs pašidentifikācijas solis
1855.gadā dižais latviešu atmodas darbinieks Krišjānis Valdemārs savā trīsdesmit gadu dzimšanas dienā Tērbatas universitātē pie savas istabas durvīm pielika uzrakstu “Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students, latvietis”. Toreiz tas nozīmēja milzīgu uzdrīkstēšanos, jo apliecināja, ka latvieši var būt izglītoti, pārtikuši un saimnieciski aktīvi. Toreiz šodienas Latvijas teritorija bija Krievijas impērijas sastāvā un latviešu tauta, bez savas valsts, bija maza tauta Krievijas impērijas nomalē.
Šodien mēs svinam savas, neatkarīgas valsts 94.dzimšanas dienu. Mēs esam starp tām gandrīz 200 laimīgajām tautām pasaulē, kurām ir pašām sava valsts. Latvijas pilsoņi lepni nēsā Latvijas Republikas pases un mēs piederam 27 pasaules pārtikušāko valstu klubam – Eiropas Savienībai.
Latviešu valoda šodien ir viena no oficiālajām Eiropas Savienības valodām. Krišjānis Valdemārs par to pirms 157 gadiem varēja tikai sapņot. Šodien neviens Latvijas pilsonis uz savas istabas durvīm nekur pasaulē nav spiests likt uzrakstu “latvietis”, jo Latvijas Republikas pilsoņa pase padara to par latvieti pārējās pasaules acīs.
Kā atzīst daudzi Latvijas pilsoņi, bieži viņi savu latvisko balsi un latvisko piederību atrod, tieši dzīvojot ārzemēs, kur neviens tos pat negrasās šķirot pēc tautības – Latvijas Republikas pilsonis, tātad latvietis.
Ar mūsu pašu acīm, acīmredzot, tomēr ir citādi. Šā gada 15.novembra plenārsēdē Saeima vēlreiz skatīs jautājumu par iespēju atkal izvēlēties tautības ierakstu Latvijas Republikas pasē.
Vispirms svarīgi atcerēties, ka tautības ieraksta pasē nav nevienā no valstīm, ar kurām Latvijas Republikai ir diplomātiskās attiecības – ne Igaunijā, ne Lietuvā, ne Somijā. Kā konferencē par parlamentārismu Latvijā pirms nedēļas minēja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, 1919.gadā Tautas padome, pagaidu likumdevējs, uzskatīja, ka pašsaprotamas lietas neesot nepieciešams likumos papildus apstiprināt.
Galu galā pilsoņu grupēšana pēc tautības pazīmes ir totalitāru valstu prakse. Piemēram, 1937.gada Staļina represijās viena no konkrēti, vārdā nosauktām iznīcinām sabiedrības grupām bija “latvieši”.
Otrkārt, diemžēl tautības ieraksts pasē nav brīvprātīgs pašidentifikācijas solis. Piemēram, Latvijas pilsone, Latvijā dzīvojoša, latviešu valodu labi zinoša, Latvijas valsts augstskolā studējoša ukraiņu tautības studente, ja tās vecāki divās paaudzēs ir tikai ukraiņi, nevar izvēlēties savā pasē ierakstīt “latviete”. Atjaunotās Latvijas valsts 20 gados Latvijas valstiskumā, kultūrā un valodā ir ieauguši daudzi dažādu tautību cilvēki, tomēr “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums” tiem liedz iedzīvotāju reģistrā veikt ierakstu “latvietis”, ja tie to vēlas.
Lai tautības ieraksts pasē būtu patiešām brīvprātīgs, ir nepieciešamas izmaiņas šajā kārtībā, atļaujot Latvijas pilsoņiem, kas 15 gadus pastāvīgi dzīvojuši Latvijā, zina latviešu valodu un ir piederīgi latviešu kultūrai pēc pašu vēlēšanās iedzīvotāju reģistrā ierakstīt tautību – latvietis.
Treškārt, pašlaik “Civilstāvokļa aktu likums” nosaka, ka jaundzimuša bērna tautību dzimšanas apliecībā var ierakstīt, ja vecāki to vēlas “un tā ir norādīta personu apliecinošā dokumentā”. Tādējādi pašlaik rodas absurda situācija, ka gadījumos, ja vecāku pasē nav tautības ieraksta (pašreizējā kārtība), vecāki sava bērna tautību dzimšanas apliecībā nevar norādīt – šī norma ir palieka no tiem laikiem, kad tautības ieraksts pasē bija obligāts.
Tātad, ja vēlamies atļaut Latvijas pilsoņiem izvēlēties tautības ierakstu pasē (baltkrievs, latvietis, krievs, ukrainis), jādod arī iespēja brīvprātīgā kārtā iedzīvotāju reģistrā mainīt savu tautības ierakstu uz ierakstu “latvietis”, ja persona to vēlas un pieder latvietībai. Tāpat jāļauj vecākiem dzimšanas apliecībā ierakstīt bērna tautību, saskaņā ar iedzīvotāju reģistra, nevis pases ziņām.
Bet varbūt tomēr mums ir vērts ņemt vērā eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas aicinājumu, izteiktu 2001.gada Dziesmu svētkos – “Mēs esam stipri! Mēs esam diženi! Mēs esam raženi! Mēs esam skaisti! Mēs zinām, ko mēs gribam! Un ko mēs gribam, to mēs varam!” un tā arī sajusties, neatkarīgi no tā, vai mūsu pases trešajā lapaspusē būs ierakstīts “latvietis” vai “latviete” vai arī nebūs.
Autore ir Saeimas deputāte, Vienotība
Komentāri (146)
ieva_krumina 15.11.2012. 11.10
totalitāru valstu pazīme ir domāt un lemt tās pilsoņu vietā… savukārt demokrātījai ir raksturīga izvēles brīvība – gribu rakstu tautību, gribu – ne!
6
aldis_grunde > ieva_krumina 15.11.2012. 11.25
Un kā lai nosauc tos, kuru vienīgā doma ir ierakstīt pasē to, kas ne pēc loģikas, ne iespējām kaut kā to izmantot, tur nav nepieciešams?
Ja cilvēki par šo joku paši maksātu, tad labi, bet kāpēc valstij jāapmaksā dažu indivīdu kaprīzes?
0
aldis_grunde > ieva_krumina 15.11.2012. 11.38
Jā, bet konkrētais likumprojekts paredz:
1) bez maksas nomanīt jau izsniegtās pases.
2) veikt papildus ierakstu pasē, kas nozīmē izmaiņas programmatūrā, papildus datu savākšanu un to uzturēšanu.
0
aldis_grunde > ieva_krumina 15.11.2012. 11.52
Diskusija ir par konkrētu likumprojektu…
Un es tā arī līdz šim neesmu redzējis pamatojumu, kāpēc šādas izmaiņas ir jāpieņem.
0
gliters > ieva_krumina 15.11.2012. 11.42
Kad bija jāmaina iepriekšējais pases paraugs, tad nevienu izdevumi nesatrauca. Valsts varas PIENĀKUMS ir izpildīt iedzīvotāju vairākuma vēlmi arī tad, ja dažam labam tā šķiet tikai “irracionāla kaprīze”.
0
ieva_krumina > ieva_krumina 15.11.2012. 11.42
beidz demagoģiju! diskusija pamatā ir par tiesībām izvēlēties ierakstīt pasē tautību vai nē
0
ieva_krumina > ieva_krumina 15.11.2012. 11.34
Kopš kura laika Latvijas pilsoņu pases izniedz par velti (to izsniegšanu apmaksā valsts)?
0
dro 15.11.2012. 10.56
Atrasta milzīga problēma, gandrīz neatrisināma:) Nu kādēļ gan nav iespējama brīvprātīga izvēle – gribi ieraksti, negribi – neieraksti, kādēļ ukrainietei obligāti jāuzrāda, ka viņa ir latviete? Paskatījos 2008. gadā saņemto pasi – tautība ierakstīta sīkiem burtiem atsevišķā lapā, vieniem tautība būtu uzrādīta, citiem nē. Nu pietiek vienreiz bailīgi lūrēt, ko dara citi, beidzot jākļūst patstāvīgiem un jāpieņem patstāvīgi lēmumi. Totalitāra domāšana šoreiz ir autorei, ne tiem, kuri ir par brīvprātības principu.
3
Jānis Jukna > dro 15.11.2012. 11.33
Jā. Nu un, ka nevienam cita “pārtikušo kluba biedram” nav tādas prakses? Kālab jāraizējas, ko tie citi teiks? Lai paskatās un redz, ka Latvijai (konstitucionāli deklarētai kā nacionālai valstij) ir iespēja ierakstīt šobrīd jau vienā no diviem personu apliecinošajiem dokumentiem savu piederību pamatnācijai. Ja šāda iespēja ir bijusi neatkarīgās LR laikā, kālab to tā liegt?
Un likumsakarīgs jautājums. Kādēļ viņai – “Latvijas pilsone, Latvijā dzīvojoša, latviešu valodu labi zinoša, Latvijas valsts augstskolā studējoša ukraiņu tautības studente, ja tās vecāki divās paaudzēs ir tikai ukraiņi” – gribēt ierakstīt tautību latviete? Vai viņa uzspļauj savai piederībai ukraiņu tautai?
0
Sandris Maziks > dro 15.11.2012. 11.53
krizo_sensi
“ja tās vecāki divās paaudzēs ir tikai ukraiņi” – gribēt ierakstīt tautību latviete? Vai viņa uzspļauj savai piederībai ukraiņu tautai?”
Nez gan, vai Latvija integrets svestautiestis tapec uzsplauj savai tautibai?
Cita lieta, ja gimene sarunajoties lieto krievu valodu, bet no savas atsakas, ta gan ir uzsplausana. Zinaju vienu krievu, kuram abi vecaki bija tatari. Vins bija tik talu zaudejis savas saknes un seju(lasi degradejies), ka vecaku dota varda Rasid vieta saucas par Sasu.
0
austrisv > dro 15.11.2012. 15.41
Piekrītu, Ino, jo kāpēc gan man tagad un šobrīd, ja vēlos šo ierakstu pasē, mana valsts to nesniedz! Lai nu nestāsta Čigāne, ka es varu justies nediskriminēta, jo es tāda jūtos. Kāda man daļa, ja igauņi vai somi neraksta tautību pasē.
Bet es to vēlos, un manai valstij ir jāņem vērā savas tautas daļas vēlmes. Lai neraksta tie, kas nevēlas, bet es vēlos būt latviete un vēlos, lai mana valsts to apstiprina! Cik tur tā darba, un kam tas kaitē?
Starp citu, arī mani lielie bērni vēlas būt piederīgi Latvijai ne tikai ar to, ka ir pilsoņi, bet arī tāpēc, ka ir un jūtas kā latvieši, un kuru pašcieņa ir mīdīta un to mīda joprojām kājām tie, kas neciena pamatnāciju Latvijā.
0
Ieva 15.11.2012. 11.17
Būtu jādod izvēles brīvība gan tiem, kas savu tautību grib slēpt, gan ar to lepoties. Neļaut to darīt ir demokrātijas principu pārkāpums, diskriminācija, personas brīvības ierobežošana. Tāpēc nav saprotami, kāpēc Latvijā, kas taču pretendē būt demokrātiska, ir šāda ačgārna izpratne, un tiek pieļauti šādi demokrātijas izkropļojumi.
Viena lieta ir ieraksts pasē, cita – segregācija, un pret to ir jācīnās. Nedrīkst, piemēram, nodalīt etniskos krievus no izglītības apguves latviešu valodā (piemēram, Vācijā nupat ir liels skandāls par skolām, kas mēģina nodalīt vāciešus no pārejiem, a mums sadalījums jau ir noticis). Nu nedrīkst valsts kaut kā dalīt iedzīvotājus pēc etniskās izcelsmes- BET tas nav tas pats , kas ieraksts pasē. Nevajag jaukt!
0