Savickis Rautakallio aizsūta pie ziemeļbriežiem

Lai Kirovs Lipmans un nācija varētu mierīgi gulēt

Kritis priekšpēdējais bastions. Rit jau piektā KHL sezona, un līdz 5.novembrim tikai Rīgas „Dinamo” un Maskavas „Dinamo” sezonas laikā nebija mainījušas galvenos treneros. Nu arī Peka Rautakallio pēc 24 spēlēm ir uzsēdināts ziemeļbrieža mugurā. Rīgas „Dinamo” tagad jaunu laiku gaidās.

Soma shēmas nestrādāja

Rautakallio skalps epizodiski tika prasīts jau pagājušajā sezonā, tomēr kluba vadības uzticības kredīts bija noturīgs. Arī šīs sezonas sākumā, kaut „Dinamo” zaudējumi bira kā krievu zaldāti uz Mannerheima līnijas. Pēc 0:2 pret Minskas „Dinamo” neizturēja arī „Dinamo” šefi. Varbūt jau nedaudz ātrāk vairs neizturēja visa komanda. Dažu dienu laikā divas diametrāli pretējas spēles – 4:3 pret vienu no favorītiem un ar zvaigznēm pilno Sanktpēterburgas SKA un tad galīgi bezcerīgs 0:2. Varbūt spēlētāji kluba vadībai palīdzēja izšķirties? Sak, mēs varam spēlēt tā, kā Pēterburgā. Bet šī trenera vadībā varam arī šādi, kā pret Minsku! Vēl jo vairāk, ja šis treneris atļaujas tik necienīgi izturēties pret Latvijas hokeja veterāniem (vispirms jau Ankipānu, arī Laviņu). Jūsu gājiens, Mr. Savicki! Šoreiz Savickis gāja ar zirdziņu!

Kāpēc Rautakallio lauza „Dinamo” tradīciju un tika noskalpēts, kad sezona nav pat pusē? Iemesli varētu būt dažādi.

Nekāds zvaigžņotais treneris un hokeja guru viņš nekad nav bijis. Spēlētājs Rautakallio noteikti bija labāks nekā treneris.

Viņu nav aicinājuši vadīt Somijas izlases (pat ne lielo – arī jauniešus vai juniorus). Ne ar vienu klubu Peka nav izcīnījis čempionu titulus. Ne Somijā, ne Šveicē. Kaut nevar noliegt, ka sava spēles koncepcija viņam bija. Tāds somu modelis sistēmai „Skrien un met!”. Kanādā vai Somijā, kur ir daudz augumā raženu spēlētāju, kam nav jāizvēlas starp hokeju un basketbolu, tas varbūt strādā. Latvijā, kur ir arī Ņiživijs un Sotnieks, tā nesāka nest augļus. Spēlētāji mēģināja ieviest dzīvē Rautakallio „komunismu”, taču viņus piemeklēja padomju cilvēka liktenis. Tā vietā, lai pamēģinātu izmantot katra viņa rokās esošā spēlētāja trumpjus un slāpētu mīnusus, viņš mēģināja visu zīmēt pēc sava ģīmja un līdzības. Dažam kaut kas sanāca, dažam galīgi ne. Komandai kopumā – arī ne.

Rautakallio vadībā nepilnas pusotras sezonas laikā „Dinamo” nospēlēja 78 spēles regulārajā čempionātā, izcīnot 26 uzvaras pamatlaikā, vēl deviņas uzvaras gūstot pagarinājumā vai „bullīšos”. Šīs sezonas bilance krietni bēdīgāka – 22 spēlēs tikai piecas uzvaras papildlaikā un vēl trīs papildlaikā vai „bullīšos”. Vienubrīd mūsējie savā konferencē bija pēdējie un visā līgā – priekšpēdējie. Tagad ir pa vienu vietu augstāk.

It kā jau varētu likties – kāda tur nozīme, kā „Dinamo” runasvīri tērē svešu naudu. Kādu treneri, kādus spēlētājus izvēlas un kādu vietu turnīra tabulā ieņem. Taču tas viss vistiešākajā veidā atsaucas ar pašu ieņēmumiem – zaudējumu sērijas mazina publikas interesi.

Cik gan bieži var skatīties, kā mūsējie pakāš! Arī sponsori un reklāmdevēji kļūst atturīgāki, tāpēc arī bija pēdējais brīdis kaut ko darīt un mainīt, lai nepazaudētu „Dinamo” uzticīgāko fanu daļu.

Galvenā trenera pienākumus tagad pildīs Artis Ābols, kurš jau piekto sezonu bijis galvenā trenera pirmais palīgs. Vai pār Latvijas ārēm uzlēkusi jauna saule?

Otrās elpas gaidās

Vai šis gājiens nāks par labu „Dinamo”, tātad arī izlasei? Neesmu Finks, pat ne Elejas Veronika. Pasaules prakse ir dažāda. Vienā gadījumā spēlētāji, tikuši vaļā no netīkamā trenera, iegūst otru elpu un vairs nav apturami. Taču ir bijuši arī pretēji piemēri – iepriekšējos mēnešos no vanniņas izlieto bērnu atpakaļ vairs nav iespējams dabūt. Pēdējai trešdaļai nereti pietrūkst „pruhas”, daudziem jau sezonas vidū tā ir beigusies. Galu galā Meija nav Radulovs, Sotnieks – Ozoliņš un Daugaviņš – Malkins.

Komandā, ar atsevišķiem izņēmumiem, ir viduvēji spēlētāji, kas, ar dažiem izņēmumiem, saņem algas krietni zem vidējā KHL līmeņa. Un tā arī spēlē. Ar piebildi – ja maksātu piecreiz vairāk, neko daudz labāk nespēlētu. Katram ir savi griesti, un „Dinamo” ir sija, pie kuras tie piestiprināti…

Neskaidrība, protams, paliek arī jautājumā, cik ilgi „centrs” tā vienkārši noliks Rīgai uz galda vairāk nekā 10 miljonus dolāru gadā? Jā, daudzējādā ziņā „Dinamo” joprojām ir flagmanis. Taču Normunds Sējējs tagad ir Prāgā un ar „Lev” cenšas būt priekšā „Dinamo”. Un jau daudz ko ir iespējis. Līdzās Rīgas un Minskas „Dinamo” KHL vēl ir arī Doņeckas „Donbas”, jau minētās „Lev” un Bratislavas „Slovan”. Drīz varētu būt arī Zagrebas „Medvedščak” – ne jau velti „Gazprom” bija ģenerālsponsors septembra paraugspēlēm Pulas amfiteātrī. Līdz ar to Rīga vairs nav vienīgais logs uz Eiropu.

Tiesa, politiskajā ziņā „Dinamo” joprojām paliek ļoti svarīga lēnās nožņaugšanas cilpa visvājākajā Baltijas ķēdes posmā. No Krievijas jaunās ārpolitiskās doktrīnas viedokļa investīcija „Dinamo” joprojām spēlē būtisku lomu. Interesanti, vai un kā mainītos attieksme, ja Ušakovu Rīgā nomainītu, teiksim, Broka no Nacionālās apvienības? Bet tas uz pašreizējo situāciju neattiecas.

Lipmana āķis

Protams, ka papildu krāsas Latvijas hokeja paletei pēdējo nedēļu laikā klāt pielēja arī LHF prezidents Kirovs Lipmans, kurš latviešiem neraksturīgā manierē runāja nevis pa kaktiem, bet tieši – dažādu preses izdevumu slejās. Saucot lietas īstajos vārdos un ik pa brīdim arī šo to pārspīlējot. Viņa galvenā (un vienīgā?) rūpe patlaban esot Latvijas izlase un olimpiskais kvalifikācijas turnīrs, kas februārī notiks Rīgā. Skaidrs, ka tad palīgos nāks (ja veselība ļaus…) Dārziņš, Rēdlihs, Sprukts, Kulda, Pujacs, Bārtulis, Masaļskis un vēl dažs labs, tomēr ar tik nevarīgu uzbrukumu un tik cauru aizsardzību, kāda šosezon ir „Dinamo”, pat Rīgā būs problemātiski apspēlēt francūžus, Kazahstānas izlasi un, visdrīzāk, ungārus. Kā mēdza teikt romieši – gribi mieru, gatavojies karam.

Un viņš sēja vētru, lai sapurinātu „Dinamo” varžu dīķi. Izdevās. Savickis Lipmana iemesto āķi ierija, cik nu vien dziļi varēja un atbildi parādā nepalika. Lūk, uz izlasi spēlei pret Krieviju II došot tikai „plikus” spēlētājus. Dīvaini spieķi izlases riteņos. Vēl jo vairāk tāpēc, ka kluba struktūrās svarīgos krēslos sēž valsts eksprezidents Ulmanis un ekspremjers Kalvītis. Savdabīga patriotisma paraugstunda visai nācijai…

Patlaban izlases kandidāti būs Teda Nolana un palīgu rīcībā. Ābolam ir lieliska iespēja. „Vai ar karogu, vai uz vairoga!” Novēlēsim pirmo un cerēsim, ka pēc neilga laika Latvija kļūs par vienu labu hokeja treneri bagātāka. Mums operā ir Rebeka, Opolais un Kovaļevska. Ir Siliņš un Antoņenko. Ir diriģenti Jansons, Nelsons un Rubiķis. Ir hokejisti Znaroks, Vītoliņš un Beļavskis. Būs arī Ābols. Būs labi sagatavoti kadri izlasei un būs „Sochi 2014″. Tad Kirovs un nācija varēs gulēt mierīgi.

Autors ir sporta žurnālists