Silenieks, reiz izmests, atgriežas amatā Rīgas brīvostā • IR.lv

Silenieks, reiz izmests, atgriežas amatā Rīgas brīvostā

24
Viesturs Silenieks. Foto: Ieva Čīka, LETA

Osta: darbu Silenieks ieguvis savas pieredzes dēļ

Par Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) projekta vadības vienības vadītāju izvēlēts Viesturs Silenieks (ZZS), jo viņam ir liela pieredze valsts pārvaldē un ostas valdē, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja ostā. 

Tāpat viņš iepriekš esot piedalījies Krievu salas būvniecības iepirkuma komisijā. Esošā darba pieredze liecinot “par to zināšanu apjomu, kādas nepieciešamas valsts nozīmes – Krievu salas – projekta veiksmīgai realizēšanai”.

Silenieks jauno amatu ieņem jau no septembra beigām. Viņš biznesa portālam “Nozare.lv” skaidroja, ka galvenais mērķis jaunajā amatā esot sekmēt Krievu salas būvniecības projektu. Kad reālie būvdarbi sākšoties, būšot vitāla nepieciešamība noteiktā tempā veicināt projekta realizāciju.

Projekts paredz infrastruktūras attīstīšanu Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no Rīgas centra. Jau iepriekš ostā uzsvērts, ka, lai saglabātu pieaugošo kravu dinamiku, šis projekts jārealizē. Pilnsabiedrība “BMGS S” Krievu salas projektu piedāvājusi realizēt par 88,71 miljonu latu. Eiropas Komisija ir apstiprinājusi projekta līdzfinansēšanu no Kohēzijas fonda. Kopējās projekta izmaksas ir 104 miljoni latu, no tām Kohēzijas fonda finansējums ir 54 miljoni latu.

Iepriekš plašsaziņas līdzekļos tika izteikta versija, ka Sileniekam varētu tikt uzticēta jaunizveidotā Vides un attīstības departamenta vadība.

Silenieku ne tik sen šogad februārī valdība atbrīvoja no Rīgas brīvostas valdes locekļa amata. Silenieks bija toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) izvirzīts pārstāvis. Viņš ostas valdē nostrādāja divus termiņus – kopš 2007.gada 16.novembra.

Šā gada sākumā valdības sēdē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) norādīja, ka viņam ar Silenieku atšķīrusies izpratne par amatpersonas ētikas nosacījumiem, kā arī citiem jautājumiem. Sprūdžs arī uzsvēra, ka valdes locekļiem ir jāuzņemas atbildība par lēmumiem.

Jāatgādina, ka tobrīd sabiedrības sabiedrības sašutumu izraisīja jautājums par Spilves pļavu iznomāšanu Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam daļēji piederošajam uzņēmumam. Par šo lēmumu brīvostas valdes locekļi izvairījās no atbildības uzņemšanas un tas bijis ministra pacietības kausā “pēdējais piliens”.

“Katrā lietā ir kaut kāds pēdējais piliens, protams, pēdējais gadījums [par Spilves pļavu iznomāšanu] ir katalizators. Mana sadarbība ar Silenieka kungu nebija perfekta, arī pati situācija ostās – ar investoru pārmetumiem, Valsts kontroles atzinumiem – jau sabiedrībā ir diezgan plaši diskutēta un skaidrs, ka īsti apmierinoša tā nav bijusi,” sacīja Sprūdžs un piebilda, ka atbildība par notikušo ir jāuzņemas arī valdes locekļiem. “Nevar tikai teikt, ka valdība nepareizus lēmumus ir pieņēmusi,” uzsvēra ministrs.

 

Komentāri (24)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu