Situāciju Turcijā Pabriks sākotnēji aicina vērtēt politiski un tikai pēc tam militāri
Turcija ir spējīga sevi aizstāvēt no Sīrijas, taču tās palīdzības lūgums NATO jāuztver vairāk kā lūgums pēc politiskas solidaritātes palīdzības, aģentūrai LETA sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).
Situāciju Turcijā Pabriks sākotnēji aicina skatīt politiski un tikai pēc tam militāri. Politiski esot skaidrs, ka Turcija lūdz NATO palīdzību kopumā, un šī palīdzība pirmkārt esot politiskas solidaritātes palīdzība, “bet tā ietver, iespējams, arī atsevišķus tehnoloģiskus elementus”.
Par minēto jautājumu nākamnedēļ Briselē spriedīšot NATO valstu aizsardzības ministri kārtējā tikšanās reizē. “Jebkurā gadījumā situācija ir diezgan kutelīga, jo Turcija ir NATO valsts un, protams, jebkurš, vai nu speciāli organizēts, vai gadījuma uzbrukums vai apšaude, kurā iet bojā cilvēki, aliansei ir jāizskata ļoti rūpīgi,” sacīja Pabriks.
Viņš atgādināja, ka Turcijas parlaments ir pieņēmis lēmumu, kas ļauj rīkot arī pārrobežu operācijas. Tāpat Pabriks vēlējās atzīmēt, ka Turcija kā valsts ir ar otro lielāko sauszemes spēku karavīru skaitu aliansē, kas nozīmē, ka tīri no cilvēku skaita viedokļa Turcijai nav nepieciešama palīdzība, lai sevi aizstāvētu. “Domāju, ka Turcija ir spējīga nodrošināt pietiekami augstas kvalitātes militāru atbildi jebkādiem apdraudējumiem no Sīrijas puses. Tomēr, ja gadījumā šāda veida provokācijas turpinās, nevarētu izslēgt ierobežotu tehnoloģiska rakstura, informācijas rakstura palīdzību, ko alianse varētu sniegt Turcijai, ja tā to pieprasīs,” pieļauj Pabriks.
Viņš gan uzskata, ka situācijas eskalācija pēdējās dienās nozīmē to, ka alianse kopā solidāri uzklausa Turciju un starptautiskajā politikā rīkojas kopīgi, kā, piemēram, ANO Drošības padomē, lai nebūtu pārpratumu, ka aiz Turcijas stāv lielākais militārais spēks pasaulē.
Jau vēstīts, ka 3.oktobra vakarā notika Ziemeļatlantijas Padomes sanāksme, kurā pēc Turcijas lūguma tika apspriesta situācija uz Turcijas-Sīrijas robežas. Sanāksmes laikā Latvija izteica līdzjūtību Turcijai saistībā ar iedzīvotāju upuriem, pauda nosodījumu uzbrukumam no Sīrijas puses, kā arī pauda pilnīgu solidaritāti Turcijai kā sabiedrotajai valstij NATO, aģentūru LETA iepriekš informēja Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļā.
Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē dalībnieki vienojās par paziņojumu – alianse turpina cieši sekot līdzi situācijas attīstībai Sīrijā. Ņemot vērā Sīrijas režīma neseno agresīvo rīcību uz NATO dienvidaustrumu robežas, kas ir kliedzošs starptautisko tiesību pārkāpums un skaidrs un klātesošs drauds vienam no sabiedrotajiem, Ziemeļatlantijas Padome tikās Vašingtonas līguma 4. panta ietvaros un diskutēja par Sīrijas režīma spēku pastāvīgiem artilērijas šāvieniem Turcijas-Sīrijas robežas tuvumā.
Pavisam nesenais 3.oktobra incidents, kad Sīrijas raidīto mīnmetēja šāviņu rezultātā gāja bojā pieci Turcijas pilsoņi un vēl vairāki tika ievainoti, ir iemesls visu sabiedroto bažām un tiek stingri nosodīts no visu sabiedroto puses.
Saskaņā ar drošības nedalāmību un solidaritāti, kas izriet no Vašingtonas līguma, alianse turpina atbalstīt Turciju un pieprasa nekavējoties pārtraukt šādas agresīvas darbības pret sabiedroto, un mudina Sīrijas režīmu pārtraukt kliedzošus starptautisko tiesību pārkāpumus, teikts paziņojumā. Kā ziņots, reaģējot uz trešdienas incidentu, Turcija atklājusi pretuguni uz Sīriju.
Komentāri (17)
ilmisimo 05.10.2012. 23.38
Turcija….
kā Pabriks Abreni?
0
mariterage 05.10.2012. 20.03
Protams Turcija militāri ir daudz pārāka par Sīriju (vēl jo vairāk pilsoņu kara plosītu), un arī Sīrija pēc šā incidenta ar Turcijas ciema apšaudi klusu un bez mēģinājumiem atbildēt piecieta Turcijas artilērijas atbildes uguni. Tāpēc nav pamata baidīties ka Sīrija gribētu uzsākt karu ar Turciju.
Iespējamie risināmie jautājumi drīzāk ir divi citi – Turcija ar NATO politisku atbalstu (izmantojot pašas sīrijas armijas doto iespēju) varētu Sīrijas ziemeļos pie Turcijas robežas izveidot buferjoslu diviem mērķiem – vietai kur atrasties sīriešu bēgļu nometnēm (lai tie lielā vairumā neieplūstu Turcijā (un pēc tam eiropā) un drošai vietai kur brīvās Sīrijas armijai veidot munīcijas noliktavas un apmācību bāzes (uzskatu ka NATO t.sk. Latvijai būtu izdevīgi to atbalstīt).
Otrs Turcijas mērķis varētu būt iegūt politisku atbalstu no NATO lai varētu veikt armijas reidus Sīrijā, lai novērstu apdraudējumu Turcijas pierobežai – bet ar galveno mērķi uzbrukt kurdu PKK vienībām Sīrijas ziemeļaustrumos.
Attiecībā par kurdu jautājumu Turcijas un eiropas (t.sk.Latvijas) intereses patreiz atšķiras – Turcija vēlas saglabāt status quo. Savukārt eiropai jāsaprot ka kurdu jautājums vienreiz par visām reizēm ir jāatrisina (kas netika izdarīts pēc I pasaules kara, dēļ īslaicīgām tā laika britu un franču interesēm šai reģionā), jo plašas un ekonomiski neattīstītas (dēļ kurdu-turku konflikta šai reģionā maz investīciju ekonomikā) zemes no kurām uz eiropu plūst mazizglītoti un bieži vien radikāli islāmistiski noskaņoti emigranti nav mūsu interesēs.
Ja turki spētu padomāt plašāk tad redzētu ka tā vietā lai konfliktētu ar kurdiem vajadzētu vienoties ar Turcijas cietumā esošo PKK līderi par Skotijas vai Katalonijas līmeņa autonomiju kurdiem – federatīvu valsti.
Šāda valsts tad vēlāk (pēc Irānas režīma eventuālā sabrukuma) varētu ietvert 3 sastāvdaļas – turku, kurdu (ieskaitot visas kurdu zemes pašreizējās Sīrijā, Irākā un Irānā) un azerbaidžānu (sastāvošu no pašreizējās Azerbaidžānas un azerbaidžānu apdzīvotās ziemeļ Irānas), iespējams arī 4.daļas – persiešu ja tie pēc mullu padzīšanas veidojot sekulāru valsti pēc Turcijas parauga negribētu vismaz formāli zaudēt vienotību ar kurdu un azerbaidžānu apdzīvoto Irānas ziemeļdaļu). Šāda federācija persiešiem varētu būt vēlama arī kā pretsvars Pakistānai un arābiem (kuri agri vai vēlu varētu uzsākt savu valstu integrāciju (izveidojot 300 miljonu lielu federāciju)(turku-persiešu-kurdu-azerbaidžāņu federācijā būtu ~175 miljoni iedzīvotāji)(Pakistānā pašlaik 180 miljoni).
4
ilmisimo > mariterage 06.10.2012. 01.15
.Vilmārs7777 >lama
diemžēl atceros tikai tekstu-kad Vangai jautā par Pastardienu-šī saka;” vēl Damaska nav krituse..”
0
mariterage > mariterage 05.10.2012. 21.01
>lama
Tiešām nav gadījies ko papētīt par to kā tur precīzi notika ar sarkano khmeru padzīšanu ko veica vjetnamieši, bet rezultāts protams bija pozitīvs, starp citu Vjetnamas un ASV kopējās bažas par Ķīnas militārās varenības pieaugumu pamazām šīs valstis padara par sabiedrotajām.
P.S. Šorīt Tu rakstīji kaut ko šādu: Vai pirmie atnāks maiji? Vai tomēr kā Vanga esuot teikuse- kad Damaska būs krituse?
Vai Tu lūdzu nevarētu iedot kādu linku uz attiecīgo Vangas pareģojumu, vai vismaz uzrakstīt pāris teikumos ko plašāk par to!
0
mariterage > mariterage 05.10.2012. 20.08
Šāda turku-persiešu-kurdu-azerbaidžāņu federācija arī būtu efektīva alternatīva eiropai attiecībā pret krievu gāzi un arābu naftu.
0
ilmisimo > mariterage 05.10.2012. 20.07
>Vilmārs7777
atceries kā Vjetnama okupēja Kambodžu(Kampūčiju)- un visi bij laimīgi(izņemot Beidzinu)?
0
ilmisimo 05.10.2012. 19.28
Pabriks: Turcija ir spējīga sevi aizstāvēt
__________________________
tāpat kā Abrene un Punduru stacija?
0