Latvijas tautas “reformspēja” ir apskaužama, nevis noniecināma
Pirms gada toreizējai Zatlera Reformu partijai ienākot ar lielu troksni politikā, tā tieši un netieši tika pieteikta kā vienīgā un īstā reformētāja Latvijas nezāļu pilnajā politikas dārziņā, kuru gādīga dārznieka rokas it kā nebija skārušas vismaz divdesmit gadus. 11.Saeimas pirmais gads bijis pilns notikumu, un, lai gan tagadējā Reformu partija (RP) zaudējusi ne vien savu vēlētāju uzticību, bet arī sākotnējā nosaukuma pirmo vārdu, tā noteikti nav zaudējusi apziņu, ka joprojām ir vienīgais un īstais reformu dzinējs Latvijas politiskajā mehānismā. Iepretim pārējiem “stagnātiem” un viņu vēlētājiem.
Tādu pārliecību RP neviens nevar atņemt. Taču, pat neraugoties uz partijas daudzināto politiskā mārketinga mantru par reformām, vēsturi izmainīt nav iespējams. Savukārt tā nepārprotami liecina, ka vārds reforma Latvijas politikā ir bijis labi pazīstams, vēl pirms kāda partija to iekļāva savā nosaukumā.
Patiesībā, ja mēs sīki un skrupulozi uzskaitītu visas reformas jeb pārmaiņas, kas Latvijā veiktas kopš neatkarības atjaunošanas, var sanākt, ka vidēji esam veikuši pat vairākas reformas gadā.
Visticamāk, ka reti kura valsts un tauta, ja neskaita mūsu kaimiņus Lietuvu un Igauniju, var lepoties ar tādu “reformspēju”, tāpēc jebkādi pārmetumi par iesīkstēšanu un nespēju locīties līdzi pasaules vējiem ir nevietā.
Taču mans uzdevums nav uzskaitīt detaļas, to lai veic arhivāri un statistiķi. Mans nodoms ir norādīt, ka pat ar ļoti skaļu klaigāšanu vēsturi nevar padarīt par nebijušu un divdesmit gadu pūles norakstīt kā nederīgas. Ja vien mērķis nav pierādīt, ka kļūda ir pašos pamatos jeb Latvijas tautas apzināti un skaidri izdarītajā izvēlē par neatkarīgas valsts atjaunošanu.
Vecs grēks
Patiesības labad jāsaka, ka ne jau RP vien sirgst ar šādu vainu – noniecināt priekšteču paveikto un vairot tautā nedrošības sajūtu par to, ka mēs neko nespējam un neko nevaram. Turklāt tāpēc vien, ka nemetamies uzreiz atplestām rokām un bez jautājumiem īstenot kāda politiskā spēka piedāvātās idejas. Vienkārši RP ir uzmanības degpunktā tieši šobrīd, jo partijas deleģētie ministri ir pieteikuši reformas savās jomās, taču jūtas pārsteigti un apvainoti, ka tās nevirzās kā pa sviestu.
Tā savulaik politikā, sludinot zināmu apokalipsi, ienākuši daudzi jauni spēki – Tautas partija, Šlesera daudzveidīgie veidojumi, “Jaunais laiks”, Reformu partija. Visticamāk, ka, vēlēšanām tuvojoties, redzēsim vēl ko līdzīgu. Pazīstamo toņkārtu uzņēmuši jau arī pieteiktās Nākotnes partijas veidotāji. Savukārt Saskaņas centra un tā vadītā flanga pārstāvji pilnīga sabrukuma ainu Latvijā mālējuši jau kopš pastāvēšanas sākuma.
No politiskās komunikācijas viedokļa šāda runāšana ir labi saprotama, jo kā gan citādi lai pievērš sev uzmanību un pievilina vēlētājus. Ne jau sakot, ka viss valstī ir labi un pārdomāti attīstījies, bet gan līdz aizsmakumam atkārtojot, ka nav labi un ka būs vēl sliktāk. Ja vien netiks veiktas tieši šā spēka piedāvātās reformas un īstenotas tā idejas.
Dzīvā vēsture
Taču blaknes, ko iegūstam no šādas politiskās saziņas ar sabiedrību, ir tā neapskaužamā aina, kas paveras sabiedriskās domas aptauju rādītājos par neticību savai valstij un tās pārvaldei un sabiedrības noskaņojumā, kas ik dienas gāžas pār mums no plašsaziņas līdzekļiem.
Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki tik viegli “uzķeras” uz šādiem vēstījumiem, ir zināšanu trūkums par vēsturi. Par Latvijas visvisjaunāko laiku vēsturi. Par to, par kuru vēl neraksta mācību grāmatās, jo pati šī vēsture vēl rakstās.
Tā nu sanāk, ka kāds sprīdis jaunākās vēstures, kas risinājusies pirms gadiem piecpadsmit, desmit vai pieciem, izkrīt no apziņas, jo skolā par to vēl nemācīja un nemāca, bet paši bijām par jaunu, par slinku vai vieglprātīgu, lai pasekotu tai līdzi ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību. Vai gluži vienkārši neuztveram to kā kaut ko vēsturisku vienkārša iemesla dēļ, ka tā ir mūsu ikdienas dzīve.
Sabiedriskās diskusijas pēdējā gada laikā vien ļoti skaidri parāda šo “pazudušās vēstures” fenomenu, jo kā gan citādi lai izskaidro kaut vai daudzu pašu latviešu zināšanu trūkumu par to, kāpēc tā ir veidojies, piemēram, “nepilsoņu jautājums”, valsts valodas politika un citas iekšpolitiskās attīstības nianses.
Turklāt acīm redzama vēsturisko detaļu nezināšana ir vērojama gan politiskā spektra vienā, gan otrā galā. Vieni pārmet pārāk lielu piekāpību, savukārt citi pārlieku mežonīgu stingrību tiem politisko lēmumu pieņēmējiem, kam mūsu valsts vadīšanu pati tauta bija uzticējusi pirms gadiem desmit vai piecpadsmit. Protams, ar laika atstarpi ir viegli norādīt uz kļūdām, turklāt neņemot vērā apstākļus lēmuma pieņemšanas brīdī.
Taču katrs lēmums ir tāds, kāds tas bija vienīgais iespējamais konkrētajā vēsturiskajā situācijā un pie konkrētā spēku salikuma. Arī tad, ja tas bijis kompromiss, kā tas demokrātiskās sistēmās visbiežāk arī ir, un ja tieši šā iemesla dēļ neviens nejūtas pilnīgs uzvarētājs.
No reformas uz reformu
Atgriežoties pie patlaban sabiedrībā aktuālā reformu jautājuma, arī te varam spilgti vērot “pazudušās vēstures” sindroma pazīmes. Visi tie, kas pie pirmās izdevības nemetas reformu atvarā, bet tā vietā uzdod loģiskus jautājumus, sabiedriskajā diskusijā izpelnās stagnātu un atpakaļrāpuļu auru. Tātad automātiski tiek uzskatīti par neapveltītiem ar iedzimto “reformspēju”.
Es sevi pieskaitu pie tiem, kas uzdod jautājumus un vēlas dzirdēt arī izsmeļošas atbildes par iecerētajām reformām. Iespējams, tieši tā iemesla dēļ, ka savas profesijas dēļ politikai esmu vairāk vai mazāk cītīgi sekojusi līdzi vismaz deviņpadsmit gadus. Un, cita starpā, kā vēlētāja esmu arī atbalstījusi lielāko daļu, ja pat ne visas līdz šim veiktās būtiskās reformas.
Ātri vien pārskrienot pēdējos divdesmit gados veiktajām reformām, mēs atradīsim ļoti fundamentālas pārmaiņas – politiskās sistēmas maiņa, naudas reforma, zemes un privātīpašuma reforma, pensiju reforma, bruņoto spēku reforma (pāreja uz profesionālu armiju), administratīvi teritoriālā reforma. Pārmaiņas, kādas reti kura valsts ir spējusi veikt tik īsā laikā. Būtiskas pārmaiņas un ne reizi vien ir skārušas arī citas cilvēku ikdienas dzīvē nozīmīgas jomas – veselību un izglītību. Nemaz nerunājot par Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā procesu, kas nozīmēja nemitīgas pārmaiņas vairāku gadu garumā.
Katrai no šīm reformām, no kurām daudzas noritēja ne jau vienu gadu vai dažus mēnešus, varētu veltīt vairākas grāmatas, lai gan es tās visas pieminēju vienā rindkopā. Taču jebkurā gadījumā šis uzskaitījums, zem kura slēpjas reālas un ikvienu iedzīvotāju skarošas pārmaiņas, neļauj Latvijas tautai piedēvēt neelastīgumu vai nevēlēšanos veikt pārmaiņas. Tā būtu vai nu vēstures nezināšana vai apzināta ļaunprātība.
Vējiem līdzi
Patiesībā Latvijas tauta ir pelnījusi atzinību par to, ka divdesmit gadu garumā ir dzīvojusi nemitīgās reformās, turklāt uzņēmusi tās visnotaļ mierīgi un bez liekiem asumiem. Par tautas spēju mainīties liecina arī vairāku Saeimas vēlēšanu iznākumi, kad ar pašas tautas gribu un gudrību no politiskās skatuves tikuši aizslaucīti pārāk “ilgi un labi aizsēdējušies” politiskie spēki. Un, jā – arī Saeimas atlaišana, kam lielākā daļa tautas noticēja, cenšoties saskatīt šajā procesā godīgus nolūkus un pārmaiņas uz labu.
Tieši tāpēc ir svarīgi apzināties, ka jautājumus par reformām cilvēki uzdod nevis tādēļ, ka ir negatavi tām, bet drīzāk tādēļ, ka uz savas ādas ir izbaudījuši neskaitāmas reformas, no savas pieredzes arī mācījušies un nav “pazuduši vēsturē”.
Kad jaunlaulāto skurbumā metamies remontēt dzīvokli, tad daudz ko iemācāmies un atskārstam tikai remonta laikā. Taču nākamo reizi, kad ķeramies pie remonta, esam jau gudrāki un nobriedušāki, lai pirms ķeršanās pie krāsu spaiņiem noskaidrotu visas detaļas un sīkumus.
Tāpēc arī katra nākamā reforma ir jāizskaidro vairāk un vairāk. To, ka pārmaiņas katra indivīda dzīvē, tautas, valsts un pasaules attīstībā ir neizbēgamas, nav izdomājusi viena partija, pat ja tās nosaukumā ir reformu vārds.
Autore ir neatkarīgā žurnāliste
Komentāri (63)
Janis 26.09.2012. 10.35
Lai gan šim un tam var piekrist, šis ir jau trešais raksts pēc kārtas, kas “velk vienā grāvī”.
Vai autore nesaprot, ka lielākie brēcēji pēc “izskaidrojuma” ir tie, kas pat nav pacentušies iepazīties ar tiem dokumentiem, kas ir pieejami, ar to publiski pausto viedokli, kas ir pieejams un aizgājuši uz kādu tikšanos, kur kaut kas tiek skaidrots, JO, tie ir pret reformām principā un ir ieinteresēti “status quo”?
Vai žurnālistei nav acīmredzams, ka pašreizējā izglītības reforma ir tiešām nobriedusi (nupat ir pēdējais brīdis), vajadzīga un, ka reformators pats ir “industrijas pārstāvis”, kurš pats ir tajā “sulā” peldējis un zina kā tā smird?
Vai Uplejas kundzei nav bijis laika iepazīties ar tām likumdošanas iniciatīvām, kas jau ir pieņemtas, piemēram par atklātajiem balsojumiem, par fiskālo disciplīnu, par izmaiņām nodokļu struktūrā, lai saprastu, ka šoreiz reformas nav “uz papīra”?
Jā, varbūt tās virzās pārāk lēni, bet, ja, Ķīļa kunga vārdiem izsakoties “kāds tura tās durvis no otras puses ciet”, tad ir labi, ka vispār kaut kas virzās.
Tad ejiet, tiecieties, lasiet, rodiet skaidrību sev un tad pastāstiet to tautai.
Jā, tas varbūt nav Jūsu tiešais uzdevums, bet tāpat tiešais uzdevums nav sēt šaubas, kas nav pamatotas mēģinājumā saprast un spēlē par labu reformu pretiniekiem.
11
dro > Janis 26.09.2012. 13.47
J. Zālītis. Esi tik pārliecināts par savu taisnību, varbūt pašam sākt izdot savu žurnālu?:)
0
ilmisimo > Janis 26.09.2012. 11.37
dzeris49 Laikam, nav ilgi jādomā, kam par labu.
Otrais tendenciozais raksts par to pašu tēmu, kas nevar būt tikai sakritība
_____________
ūja, Džeri!
ja cilvēkam cits viedoklis- nav uzreiz jāmeklē zagovors…Vai pats mums tā nemācīji?
0
dro > Janis 26.09.2012. 13.53
dzeris49. Vēl ir jautājums, ko Ķīļa izdomātās reformas dos vairāk – kvalitāti vai bardaku? Mācību procesu augstskolās pārvest uz angļu, neaizmirstot arī krievu valodai savu vietu…
0
mary75 > Janis 26.09.2012. 11.43
Tandenciozs raksts nenozīmē “zagovors”, pilnīgi pieļauju, ka viņa pati tā domā, bet, tāpēc, tas raksts nav mazāk tendenciozs.
0
mary75 > Janis 26.09.2012. 14.46
Jebkuru valodu zināt ir labi, ieskaitot krievu.
0
Sandris Maziks > Janis 26.09.2012. 21.36
susurs
“Jautājums ir – kāpēc IRam ir vajadzīgs “uzsēsties” uz šiem pret RP atklāti vērstajiem rakstiem?”
Vai ZP ir hinduistu “sveta” govs vai Cezara sieva?
0
mary75 > Janis 26.09.2012. 11.03
Laikam, nav ilgi jādomā, kam par labu.
Otrais tendenciozais raksts par to pašu tēmu, kas nevar būt tikai sakritība.
0
zauls > Janis 26.09.2012. 13.16
Cik tajā izglītībā apgrozās valsts naudas? 250 miljoni gadā? Nu tad būs žurnāliste kaut kādās radnieciski – korporatīvās attiecībās ar naudiņas notrallinātājiem. Vai arī ar biodegvielas darboņiem. Pasaule ir maza un Latvija vēl mazāka.
0
Janis > Janis 26.09.2012. 11.01
Tiešām, abonēju IR ar domu, ka šeit tiek pausts faktos pamatots, pēc iespējas izsvērts viedoklis.
Sēdēšana kādā konkrētā “politikas nometnē” nepavisam ar to nesaistās – ja man to vajadzētu, abonētu NRA.
0
Māris Bārzdainis > Janis 26.09.2012. 10.56
j_zalitis
Autore tīri labi visu saprot. Nevienam vairs nav šaubu kā interesēs šī žurnāliste strādā. Jautājums ir – kāpēc IRam ir vajadzīgs “uzsēsties” uz šiem pret RP atklāti vērstajiem rakstiem?
Smieklīga arī liekās Uplejas, kas pati labāk dod priekšroku dzīvot sakārtotā vidē ārzemēs, cenšanās ar pirkstu rādīt mums te vietējiem un dot pamācības.
0
ievuliitis > Janis 26.09.2012. 15.28
Dzeri, vai saproti atšķirību starp valodes prasmi un tieksmi nekaunīgi dominēt ar vienīgo valodu, ko pieptot persona, kas to kategoriski pieprasa? Vai tieši tas nav galvenais iemesls, kāpēc daudzi negrib to krievu valodu, ne mācīties, ne lietot saziņā?
0
mary75 26.09.2012. 10.59
Un ko Upleja gribēja pateikt ar šo rakstu?
Viss mums ir OK, nekāds reformas ( konkrēti tas, ko veic RP, nav nepieciešamas)?
Mums jāprasa piekrišana tiem, kam tās reformas nepatīk?
Jāizskaidro tiem, kam nekāds skaidrojums, ko, vispār, var atrast jebkurš, izņemot, acīmredzot, autori, neinteresē?
Raksts ir klaji demagoģisks un tendenciozs, un ir par labu tikai tiem, kas ir par iepriekšējās situācijas saglabāšanu, visi tie prātuļoļojumi ir tikai ideoloģiska bāze RP darba nponiecināšanai, tāds ir manas subjektīvais viedoklis.
Vai tā tiešām ir autores pārliecība, vai tas ir “džinsa” vai pasūtūjuma raksts, par to spriest nevaru.
7
aldis_grunde > mary75 26.09.2012. 11.13
Autore aicina izskaidrot reformas, pamatot ko katrs konkrēts solis dos, nevis vienkārši teikt – “viss ir slikti, tāpēc es veikšu kaut kādas reformas”.
Ja par to pašu augstākās izglītības reformu, tad tā arī nekur nav bijis publicēts konkrēts plāns, ar konkrētām darbībām, to sasniedzamajiem rezultātiem, termiņiem, pamatojumiem – kā šis solis mūs tuvinās mērķim. Un ministram jāspēj argumentēti atbildēt uz neskaidrajiem jautājumiem, nevis vienkārši jānosauc oponenti par stagnātiem.
Līdz šim ir bijuši tikai daži videorullīši un liela demagoģija. Uz konkrētiem jautājumiem atbildes netiek sniegtas.
0
aldis_grunde > mary75 26.09.2012. 12.02
Un ja Tu paskatīsies to ekspertu novērtējumu, tad redzēsi, ka Liepājas Universitātes (tā to tagad sauc) visas programmas ir novērtētas ir I vai II līmeni…
Un tā arī neviens nav pateicis pēc kādiem kritērijiem tā vērtēšana ir notikusi un pēc kādiem notiks tagad.
0
Ieva > mary75 26.09.2012. 11.10
Kur ir demagoģija un tendenciozitāte?
Doma ir vienkārša – ir daudz kas izdarīts, arī reformas veiktas. Tauta ir visu to izdarījusi, un mācījusies no tām, tāpēc tagad reformām jābūt vairāk izskaidrotām un pamatotām.
Kur ieraudzījāt, ka ir teikts, ka reformām nav jābūt?
0
Signija Aizpuriete > mary75 26.09.2012. 12.03
—–
‘Atcerieties, ka nezināšanas rezultātā nekad nerodas ļaunums, to rada maldīšanās. Cilvēki maldās ne tāpēc, ka nezina, bet tāpēc, ka uzskata sevi par zinošiem.’– Ruso
==============================================================================
Atliek vien statistikas datus paskatīties – un pēc depopulācijas, emigrācijas, bezdarba, nabadzības, korupcijas, parādiem un zemes izpārdošanas ārvalstniekiem novērtēt 22-os gados sasniegto reformēšanas gaitā. Prātiņ, nāc mājās!
0
Ilona Auziņa > mary75 26.09.2012. 15.44
Man nav skaidra šī raksta īstā jēga. Ko īsti Uplejas kundze šajā penterī, par tēmu “reformas”, ir gribējusi mums pateikt? Vai mums nevajadzētu tiešām sakārtot izglītības sistēmu, lai valsts, tātad mūsu nauda netiktu vienkārši izniekota? Varbūt viņa uzskata ka pašvaldībās viss ir vislabākajā kārtībā, ka tās strādā ar absolūtu efektivitāti un pēc labākās sirdsapziņas? Vai varbūt viņa uzskata ka valsts ekonomika atrodas uz ideālām attīstības “sliedēm” un tur ministrijai nav vajadzība iejaukties? Vai varbūt viņa uzskata ka RP ir jāpašlikvidējas, jo tās pastāvēšana ir bezjēdzīga, pretstatā pārējām varas partijām? Bet varbūt viņa vienkārši redzēja sliktu sapni, pēc kura tapa šis raksts? Es tiešām nesaprotu ko viņa mums šeit ir gribējusi pateikt.
0
mary75 > mary75 26.09.2012. 11.28
Visu var atrast, ja ir internets, nevienam nekas ar karoti mutē nav jāielej.
Un kādu vēl pamatojumu vajag, zinot AI stāvokli Latvijā?
Dažus gadus atpakaļ man te radiem meita mācījās Liepājas ped. augstskolā, tā, šķiet, to sauca, tur mācīja pēc padomju laikos sarakstītām grāmatām, no kurām bija jāizkonspektē zināmas tēmas.
0
zauls > mary75 26.09.2012. 13.23
tvverotajs Un ja Tu paskatīsies to ekspertu novērtējumu, tad redzēsi, ka Liepājas Universitātes (tā to tagad sauc) visas programmas ir novērtētas ir I vai II līmeni…
Un tā arī neviens nav pateicis pēc kādiem kritērijiem tā vērtēšana ir notikusi un pēc kādiem notiks tagad.
===========
Zinām mēs tos vērtētājus un tās programmas. Kā teica Ķīlis, paši veido programmas, paši vērtē.
0
dace_ampermane 26.09.2012. 12.20
Vieni pārmet pārāk lielu piekāpību, savukārt citi pārlieku mežonīgu stingrību tiem politisko lēmumu pieņēmējiem, kam mūsu valsts vadīšanu pati tauta bija uzticējusi pirms gadiem desmit vai piecpadsmit.
Es svkārt gribētu pārmest pārāk lielu piekāpību pret sarkano bandītu Kabanovu. Vai mēs esam slimi, ka turam saeimā Staļina/ Berijas marinādē nogatavotu noziedznieku, kurš šņaukājās Latvijas karogā un piedzēries kādas komisijas šedē auro: rasstreļjaķ! Cik ilgi vēl? Vai tas varētu notikt vēl kādā ES valstī? Čehijā, Polijā, Norvēģijā, Spānijā?
Cietumā viņam vieta!
2
+3
0
Atbildēt
+8
0
Atbildēt
@ilmisimo > dace_ampermane 26.09.2012. 21.19
..alkohola reibuma stāvoklī, kas aizskar apkārtējo cilvēku cieņu – nesakarīgi runā, vāji orientējās apkārt notiekošajā..
__________________ būsim toleranti un saprotoši- ko tad no Urbanovisa voiskas praporščikiem citu var prasīt?
0
ievuliitis > dace_ampermane 26.09.2012. 15.46
Mani arī pārsteidz, kāpēc nevienam tai lielajā mājā, kas noskatījās un šausminājās, neienāca prātā izsaukt policju, kas konstatētu, ka “persona atrodas sabiedriskā vietā (šoreiz tā pat ir darbavieta) tādā alkohola reibuma stāvoklī, kas aizskar apkārtējo cilvēku cieņu – nesakarīgi runā, vāji orientējās apkārt notiekošajā. Ar savām darbībām persona ir izdarījusi pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 171. panta 1.daļā.”
Policija sastādītu protokolu un tālāk procedūra ir atstrādāta..
0