Pētnieks: Interneta vēlēšanas nepalielinās līdzdalību

Kamēr speciālisti diskutē par interneta balsošanas drošību, Tiesu administrācija izsludina iepirkumu

Interneta balsošanu izmanto tie iedzīvotāji, kas tāpat balsotu vēlēšanās, tātad tas nebūt nepalielinās vēlēšanu līdzdalību. To apliecina līdzšinējā pieredze Šveicē, ASV, Igaunijā, pirmdien notikušajā diskusijā par internetvēlēšanām teica Vidzemes Augstskolas docents un pētnieks Visvaldis Valtenbergs.

Valtenbergs arī norādīja, ka pagaidām neapstiprinās arguments, ka vēlēšanas interneta vidē tām piesaistītu jaunāko paaudzi. Viņaprāt, diskusija par interneta vēlēšanām ir patiesībā par tiesisko infrastruktūru, tehnoloģiju infrastruktūru un politisko kultūru.

Lai arī ir skaidrs, ka nākamā gada pašvaldību vēlēšanas notiks kā ierasts, diskusija par iespējām nākotnē Latvijā ieviest vēlēšanas interneta vidē nerimst. 24. septembrī par to diskutētājus bija pulcējusi Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte. Izskanējušie viedokļi bija pietiekami dažādi, tika izvērtētas iespējas, riski un vajadzība pēc šādām vēlēšanām.

Kā galvenie plusi internetvēlēšanām tika minēti to ērtums, procesa paātrināšana. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars teica – pēc vēlēšanām patlaban vajadzīgas trīs nedēļas, lai uzzinātu galarezulātu, taču, ja būtu vēlēšanas interneta vidē, laiks tiktu krietni samazināts. Šīs vēlēšanas būtu veids, kā balsot tiem, kuri ceļo, un pilsoņiem, kuri ilgstoši uzturas ārzemēs.

Lai arī Latvijai ir veiksmes stāsts ar portālu “ManaBalss.lv”, pirms ieviest internetvēlēšanas, šis process ir jāsakārto fiziskajā vidē, diskusijā norādīja profesore un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas prezidente Signe Bāliņa. Viņasprāt, pastāv potenciāls risks gan no procesa organizatoru, gan programmas piegādātāju, kā arī no hakeru puses, lai šādu vēlēšanu rezultāti būtu neapstrīdami. 

Lai Latvijā vēlēšanās būtu iespējams nobalsot internetā, platformā “ManaBalss.lv” sākts vākt parakstus to atbalstam. Patlaban ir savākti vairāk nekā 8700 parakstu. Tādējādi šī likumdošanas iniciatīva tuvojas 10 000 parakstu, kas nepieciešami, lai to iesniegtu Saeimā. Apliecinājuma devējiem ir jābūt vismaz 16 gadus veciem.

Idejas iniciatore Baiba Ērmane norāda, ka iespēja piedalīties vēlēšanās, referendumos un parakstu vākšanās internetā ietaupītu nodokļu maksātāju naudu, turklāt visās pasaules malās esošie Latvijas pilsoņi varētu piedalīties vēlēšanās, ko daudziem šobrīd liedz attālums, laika vai līdzekļu trūkums. “Piedāvāju mainīt vēlēšanu un referendumu likumus, lai dotu tiesības balsot arī internetā, un palielināt darbinieku skaitu, kuri dodas pie pilsoņiem, kuri veselības stāvokļa vai materiālā nodrošinājuma trūkuma dēļ nespēj piedalīties vēlēšanās un referendumos iecirkņos vai internetā,” skaidro izmaiņu rosinātāja. Viņa uzsver, ka katra balss ir svarīga – arī tā, kura nevar nokļūt līdz vēlēšanu iecirknim.

Savukārt 4.septembrī Ministru kabineta komitejā, izskatot Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto koncepciju par e-vēlēšanu sistēmas ieviešanu, izcēlās spraigas diskusijas par to, vai šāda sistēma Latvijā ir nepieciešama un cik tā būs droša. Ņemot vērā nozares speciālistu daudzos iebildumus par e-vēlēšanu sistēmas drošumu, SM piedāvāja no sākuma īstenot pilotprojektu – programmēt e-vēlēšanu sistēmu un kopā ar nozares profesionāļiem to testēt.

Ministri vienojās, ka koncepcija tiek virzīta izskatīšanai uz valdības sēdi, taču SM ir jākonkretizē pilotprojekta īstenošana un jāsamazina tā ieviešanas izmaksas, ziņo LETA.

Tikmēr Tiesu administrācija ir izsludinājusi iepirkumu par elektronisko aptauju un vēlēšanu sistēmas izstrādi, ieviešanu un garantijas nodrošināšanu.