Pēc nedēļas publiskos atzinumu par valsts pamatu aizsardzību • IR.lv

Pēc nedēļas publiskos atzinumu par valsts pamatu aizsardzību

20
Satversme. Foto: Elmārs Rudzītis, F64

Prezidents tiksies ar Levitu un Konstitucionālo tiesību komisijas pārstāvjiem

Pēc nedēļas, 17.septembrī plkst.10, Valsts prezidents Andris Bērziņš Melngalvju namā tiksies ar Konstitucionālo tiesību komisijas pārstāvjiem un tās vadītāju Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egilu Levitu, lai spriestu arī par komisijas sagatavoto atzinumu par valsts pamatu aizsardzību Satversmē.

Pats ilgi gaidītais atzinums tiks publiskots tikai tikšanās dienā, kad plānota arī preses konference ar Levita piedalīšanos, aģentūru LETA informēja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.

Jau ziņots, ka sākotnēji tika solīts – atzinums tiks izstrādāts līdz maija pirmajai pusei. Jūlijā, kad atzinums vēl nebija tapis, no Valsts prezidenta kancelejas izskanēja pieļāvums veikt izmaiņas komisijas sastāvā, ja atzinums nebūs tapis līdz augusta beigām.

Vēlāk Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs un Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Levits skaidroja, ka viedoklis par Satversmes kodola jautājumu, kas līdz šim Latvijas valsts tiesībās nekad nav bijis diskutēts, ir prasījis jautājuma pamatīgu izpēti, arī iedziļināšanos citu Eiropas valstu valsts tiesiskajās teorijās, kur dažādās konstelācijās konstitūcijas kodola jautājums jau ir vērtēts.

“Tas nepieciešams, lai sagatavotu stingru Satversmes pamatu juridisku nopamatojumu, jo tas varētu nopietni ietekmēt Satversmes turpmāko izpratni. Tādēļ komisija šo jautājumu izvērtē ļoti rūpīgi,” uzsvēra Levits. Vienlaikus viņš bilda, ka Konstitucionālo tiesību komisija savus viedokļus sagatavo sabiedriskā kārtā blakus tās locekļu pamatdarbam un bez atlīdzinājuma.

Kā ziņots, Bērziņš pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) lūguma bija aicinājis Konstitucionālo tiesību komisiju sagatavot rakstveida viedokli par iespēju atsevišķiem Satversmes pantiem noteikt negrozāmību un sabiedrībā aktualizētajiem jautājumiem par Latvijas valsts pamatiem, to redzamības un aizsardzības palielināšanas iespējām un nozīmi.

 

Komentāri (20)

Ilona Auziņa 10.09.2012. 14.03

Es domāju ka tas vien jau ir rupjš manu cilvēktiesību pārkāpums kad ja es ar kādu sveštautieti mēģinu savā zemē runāt latviski, tad viņš to uzskata par personīgu apvainojumu un sāk man draudēt. Tas nozīmē ka Latvija joprojām ir okupēta valsts, kurā pamatnācijas tiesības uz savu valodu un pašnoteikšanos ir ļoti ierobežotas, kur jebkura Latvieša pamattiesības ir apdraudētas un kur svarīgākās sadzīves jomas ir pakļautas agrāk šeit iebraukušo sveštautiešu noteikšanai un viņu valodai FAKTISKI šeit ir noteicošā loma, neskatoties uz Latvijas konstitūciju un Satversmes noteikto kārtību. Tagad šie okupanti un viņu pēcteči, kuri faktiski neatdzīst ne Latvijas likumus, ne pamatnācijas cilvēktiesības, pieprasa iekļaut viņus Latvijas pilsoņu kopā, lai jau no “iekšpuses” pakāpeniski varētu demontēt šeit pastāvošo iekārtu, un izmantojot Krievijas atbalstu, pārņemt mūsu zemi absolūtā savā kontrolē. Diemžēl arī tie tautieši, kuri balso par SC, kuri atbalsta šo Maskavas ieroci pret mums Latvijā, piedalās savas valsts nodevībā. Tas ir mans viedoklis.

+4
-1
Atbildēt

0

cakuls_arnis 10.09.2012. 13.19

Šķiet, ka sen neviens juridisks atzinums nav gaidīts tik ļoti, ar tādām cerībām.

LATVIJA – tāda, kādu to šīs valsts tēvi dibināja 1918.gada 18.novembrī un kādu to vajadzēja atjaunot pēc okupācijas juridiskas izbeigšanas un neatkarības atgūšanas – VĒL IR IESPĒJAMA!

+4
-1
Atbildēt

1

    kristaps_drone > cakuls_arnis 10.09.2012. 14.30

    Tieši tā – ir iespējama! Un ir iespējams arī saukt pie atbildības tos pie varas bijušos (tādus, kā godmanis utt.) un esošos valdoņus, kas ir nodarījuši postu Latvijas valstij!

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

janazakovica 10.09.2012. 15.11

Latvijas konstitucias-satversmes aizstavis-interpretators..zids Levits..latviesiem ar leninu par maz vel bija..

+1
-2
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu