"Bloomberg": Latvija kļūst par Šveices tipa finanšu noguldījumu centru • IR.lv

“Bloomberg”: Latvija kļūst par Šveices tipa finanšu noguldījumu centru

17
Bankrotējusī "Latvijas krājbanka" savulaik klientus vilināja, solot "sirdsmiera procentus". Foto: Jānis Saliņš, F64

SVF bažīgs, ka nerezidentu depozītu plūsmas atjaunošanās var apdraudēt Latvijas banku kolektīvo stabilitāti

Latvija kļūst par Šveices tipa finanšu noguldījumu centru, ko izvēlas turīgie noguldītāji no bijušās Padomju Savienības, vēsta finanšu ziņu dienests “Bloomberg”.

Noguldītāju pieplūdums Latvijas bankām saistīts ar Kipras ekonomiskajām problēmām, kas liek turīgajiem noguldītājiem no bijušās Padomju Savienības meklēt alternatīvu ofšoru, kurā uzglabāt savu naudu, par “Bloomberg” rakstīto vēsta LETA.

Naudas plūsma Kipras bankās no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) mazinās, savukārt šā gada pirmajā pusē Latvijā ieplūduši aptuveni 1,2 miljardi ASV dolāru (670,8 miljoni latu). Nerezidentu noguldījumi Latvijas bankās sasnieguši desmit miljardus ASV dolāru (5,59 miljardus latu), kas veido aptuveni pusi no visiem noguldījumiem, salīdzinot ar 43% nerezidentu noguldījumiem Šveices bankās.

Arī no Krievijas notiek kapitāla aizplūšana, valstī pieņemoties spēkā protestiem pret prezidentu Vladimiru Putinu. Kā liecina Krievijas Centrālās bankas dati, kopš 2007.gada no Krievijas aizplūdis kapitāls 350 miljardu ASV dolāru (195,6 miljardu latu) apmērā.

“Latvijai ir izdevīga ģeogrāfiskā atrašanās vieta tuvu bijušajiem padomju tirgiem, tādiem kā Krievija un Ukraina, un fakts, ka valstī runā krievu valodā,” intervijā aģentūrai “Bloomberg” sacīja Ženēvā bāzētās kapitāla menedžmenta kompānijas “Maximus Capital SA” dibinātājs un priekšsēdētājs Žeņa Zolotarjevs.

SVF: Nerezidenti apdraud banku stabilitāti

Kaut arī nerezidentu depozīti var finansēt kreditēšanu, tie apdraud banku stabilitāti, jo uzraudzība un klientu izvērtēšana nav pietiekami stingra, norāda eksperti. Nerezidentu depozīti ir īstermiņa saistības un to plūsmas atjaunošanās var apdraudēt Latvijas 25 banku kolektīvo stabilitāti, teikts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jūlijā izdotajā ziņojumā.

“Nerezidentu depozīti ir vērtējami divējādi. Pieaugošais nerezidentu noguldījumu apjoms var radīt risku finanšu sistēmai un var izraisīt starptautisko rezervju potenciālu aizplūšanu, ja vien īstermiņa saistības netiek saskaņotas ar līdzvērtīgiem likvīdiem ārvalstu aktīviem,” teikts SVF ziņojumā. No 2008.gada augusta, kad “Parex” bankai radās grūtības, gada laikā no Latvijas aizplūda nepilni 30% nerezidentu depozītu jeb 1,8 miljardi eiro (1,27 miljardi latu), liekot Latvijai meklēt starptautisko palīdzību finanšu sistēmas stabilizēšanai.

Vienlaikus “Bloomberg” norāda, ka atsevišķas Latvijas bankas pieminētas dažādos apšaubāmos darījumos. Kā liecina ANO Drošības padomes 12.aprīļa ziņojums, Latvijas kompānijas palīdzēja Kotdivuāras amatpersonām pārkāpt starptautiskās sankcijas. Pēc ANO sacītā, kāds Kotdivuāras armijas komandieris ar neīstu vārdu ieguva “Parex” bankas kredītkarti. “Revertas” (agrākā “Parex” banka) valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams sacīja, ka nevar komentēt šīs apsūdzības, jo viņam par to nav pienācīgas informācijas.

Kā liecina Londonas tiesā iesniegtie dokumenti, Kazahstānas bankas “BTA Bank” bijušais vadītājs Muhtars Ablijazovs apsūdzēts par vairāk nekā viena miljarda dolāru aizpludināšanu no bankas caur virkni ofšora kompāniju un Latvijas banku “Trasta Komercbanka AS”. “Trasta Komercbanka AS” pārstāve Agita Musina aģentūrai “Bloomberg” norādīja, ka klienta informācija ir konfidenciāla un ka banka ievēro Latvijas likumus un starptautiskos banku darbības standartus.

Kirgizstānā aptuveni 30 miljoni ASV dolāru (18 miljoni latu) kā depozīti tika izpludināti caur banku “ABLV Bank AS”, ko varētu uzskatīt pa naudas atmazgāšanu, teikts pretkorupcijas grupas “Global Witness” ziņojumā. Tikmēr “ABLV Bank AS” izpilddirektors Ernests Bernis aģentūrai uzsvēra, ka naudas pārskaitījumi no Kirgizstānas nekādā veidā nebija nelegāli.

Kā aģentūrai “Bloomberg” norādīja Londonā bāzētās nevalstiskās organizācijas “Global Witness” analītiķis Toms Mains, Latvijas bankas ir “gandrīz kā Šveices Baltijas valsts”. “Ja tāda valsts kā Latvija uzvedas kā neapzināts naudas atmazgātājs korumpētiem režīmiem, es domāju, ka šeit rodas ļoti nopietni jautājumi,” sacīja Mains.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis aģentūrai “Bloomberg” teica, ka finanšu krīze Latvijai bijusi smaga mācība. Pēdējam aizdevējam “Rigensis Bank AS” darbības licences saņemšanai pieprasīts, ka tai kapitāla pietiekamības rādītājs (CAR) būtu 20% apmērā, jo bankai ir liels nerezidentu bizness, skaidroja Zakulis. Latvijā vidējā CAR prasība ir 8%, bet vidējais apmērs jūnija beigās veidoja 17,2%, sacīja Zakulis. Turklāt regulators var aizdevējiem pieprasīt lielāku kapitāla un likviditātes līmeni atkarībā no nerezidentu depozītu un nerezidentu kredītu apjoma, norādīja FKTK priekšsēdētājs.

 

Komentāri (17)

Sanšains 30.08.2012. 15.04

“Latvijai ir izdevīga ģeogrāfiskā atrašanās vieta tuvu bijušajiem padomju tirgiem, tādiem kā Krievija un Ukraina, un fakts, ka valstī runā krievu valodā,” intervijā aģentūrai “Bloomberg” sacīja Ženēvā bāzētās kapitāla menedžmenta kompānijas “Maximus Capital SA” dibinātājs un priekšsēdētājs Žeņa Zolotarjevs.
=====================
Parekss bankas viceprezidents Džīns Zolotarjevs (Gene Zolotarev) apstiprināja, ka… […]
“Parekss banka meklē investorus”, 2003. gada 21. maijs
http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/parekss-banka-mekle-investorus-329114

“Žeņa”, “Gene”, utt. – kā nu kurā brīdī hameleonam nepieciešams.

Atcerēsimies arī, kura banka skaļi un uzbāzīgi uz plakātiem lika duņu ar “sālsmaizi”, piedāvājot pirkt uzturēšanās atļaujas Latvijā. Pareizi – “Rietumu banka”, kuras viens no vadītājem un īpašniekiem ir Arkādijs Suharenko, viens no galvenajiem “žīdu kompensāciju” pieprasītājiem.
http://www.diena.lv/rietumu-banku-soda-par-parak-lieliem-krievu-burtiem-reklamas-748412

Savukārt līderis nerezidentu noguldījumu apjoma ziņā, šķiet, ir ABLV banka:

“Db.lv jau rakstīja, ka ABLV Bank piesaistīto noguldījumu apjoms šogad jūnija beigās sasniedzis 1,85 miljardus latu, kas ir par 15,3% lielāks nekā gada sākumā.

Bankas vadības ziņojumā skaidrots, ka ABLV Banka noguldījumu apjoma pieaugumu veicināja 2012. gada pirmajā pusgadā piedzīvotais jaunais krīzes vilnis Spānijā un Kiprā, proti, nedrošība par šo valstu finanšu sistēmu nākotni mudināja investorus meklēt savai naudai citu patvērumu. ABLV bankas noguldījumu porteflis tādējādi saglabājis vadošo pozīciju noguldījumu tirgū.”
http://www.db.lv/finanses/latvijas-bankas-rekordliels-daudzums-arvalstnieku-naudas-377766

Hm, un kas ir ABLC banka īpašnieki un vadītāji?… Ernests Bernis un Oļegs Fiļs.

Krieviski runājošie žīdu baņķieri turpina virzīt Latviju turp, kurp viņiem izdevīgi. Kargina un Krasovicka glābšanu mēs visi vēl izpirksim gadiem vai pat paaudzēm ilgi. Vai mums nebūtu jāmācās vismaz no pašu pieredzētā?

+12
-1
Atbildēt

0

Nika 31.08.2012. 00.48

Var tikai cerēt, ka ES ātrāk pieņems to likumu par nodokļu maksātāju naudas neizmantošanu banku glābšanā. Un Latvija to ātri ratificēs.

+6
0
Atbildēt

1

    piziks > Nika 24.09.2012. 19.50

    Fikseri, Tu ko?! Viss Latvijas veiksmes stāsts taču balstās tieši nodokļmaksātāju naudas izmantošanā dažādu zortu baņķiery glābšanā!

    0
    -1
    Atbildēt

    0

inesite15 30.08.2012. 13.35

Yessssss !!!!!!!!!!!!!!!!!!!

New Vasyuki !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

+6
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu