“Dzimtās valodas” pārstāvim Osipovam atsaka naturalizāciju

Viņš nav spējis pierādīt legālus ienākumus

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) atteikusi naturalizāciju biedrības “Dzimtā valoda” pārstāvim Jevgēnijam Osipovam, jo viņš nav spējis pierādīt legālu iztikas avotu, vēsta LETA.

PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs apstiprināja, ka Osipovam naturalizācija atteikta, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta sniegto atzinumu, ka minētā persona pēdējā gada laikā nav guvusi ienākumus, par kuriem Latvijā būtu maksāti nodokļi. Tādējādi uzskatāms, ka Osipovam nav legālu iztikas avotu.

Pilsonības likums nosaka, ka Latvijas pilsonībā var uzņemt tikai tādas personas, kurām ir legāls iztikas avots, skaidroja Rjabcevs. Tāpat, izskatot naturalizācijas pieteikumu, tiek pārbaudīts, vai pilsonības pretendents pēdējos piecus gadus ir pastāvīgi dzīvojis Latvijā, vai viņš prot latviešu valodu, zina Satversmes pamatnoteikumus, himnas tekstu un Latvijas vēsturi, kā arī pretendentam ir jāparaksta solījums par uzticību Latvijas Republikai.

PMLP pārstāvis piebilda, ka Osipovam ir tiesības līdz septembra sākumam pārsūdzēt naturalizācijas atteikumu pārvaldes priekšniekam.

Ir.lv jau ziņoja, ka biedrības “Dzimtā valoda” viens no līderiem Vladimirs Lindermans pavēstījis, ka kopā ar Jevgēņija Osipova partiju dibinās politisku apvienību, jo uz krievvalodīgajiem vēlētājiem orientētajam “Saskaņas centram” neesot principiālas nostājas vairākos jautājumos.

Gan Lindermanam, gan Osipovam mērķis ir iegūt Latvijas pilsonību, lai varētu kandidēt vēlēšanās. Ja to iegūt viņiem neizdosies, Lindermans jau paziņojis, ka tad viņi būs simboliskie līderi priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

Viens no abu mērķiem ir oficiāla krievu valodas statusa panākšana Latgalē. Jau arī ziņots, ka Osipovs šogad martā pie savas ģimenes dzīvojamā nama Liepājā piestiprināja plāksni ar ielas nosaukumu latviešu un krievu valodā.

Osipovs aģentūrai LETA norādīja, ka viņš šo jautājumu plāno apspriest ar juristu, lai izlemtu par lēmuma apstrīdēšanu. Vienlaikus Osipovs uzsvēra, ka pilsonību iegūt viņš vēlas, līdz ar to visus nepieciešamus dokumentus varētu iesniegt vēlreiz. Osipovs gan patlaban nezinot, kad šos dokumentus varētu iesniegt atkārtoti.

Osipovs apgalvoja, ka viņa mērķis neesot pilsonību iegūt līdz nākamgad notiekošajām pašvaldību vēlēšanām, jo tas neietekmēšot partijas “Par dzimto valodu” startu tajā. Partijas līderis akcentēja, ka šīs neesot saistītas lietas, un arī gadījumā, ja pilsonību viņš nepaspēs iegūt, “Par dzimto valodu” tik un tā piedalīsies pašvaldību vēlēšanās, savukārt Osipovs palīdzēšot organizēt partijas darbību un dalību vēlēšanās.

Kā ziņots, Uzņēmumu reģistrā jūlija otrajā pusē oficiāli reģistrēta viena no valodas referenduma iniciatoriem – Vladimira Lindermana – izveidotā partija “Par dzimto valodu”. Līdz 16.jūlijam partijas nosaukums bija “13.janvāra kustība”.