Latvija atbalsta Lietuvu, Austrijai iesniedz notu • IR.lv

Latvija atbalsta Lietuvu, Austrijai iesniedz notu

32
Latvijas un Lietuvas prezidenti preses konferencē. Foto: Valsts prezidenta kanceleja

Baltijas valstu ministri vēršas pie ES tiesiskuma komisāres

Latvija atbalsta Lietuvu konfliktā ar Austriju, kas izraisījās pēc tam, kad austriešu varasiestādes pēc aizturēšanas atbrīvoja Lietuvā par 1991.gada 13.janvāra asiņainajiem notikumiem aizdomās turēto Krievijas specdienestu virsnieku Mihailu Golovatovu.

Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis Austrijas vēstniekam otrdien iesniedzis notu, ziņo Delfi.lt. To šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti apstiprinājis Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš.

“Uzskatu, ka Latvija labāk nekā citi izprot šo situāciju. Es pats personīgi 1991.gada janvārī biju līdzīgā situācijā. Es atbalstu jūsu valsts pozīciju,” teica A.Bērziņš. 

Latvijas prezidents A.Bērziņš Lietuvā oficiālā vizītē ieradies 19.jūlijā pēc D.Grībauskaites ielūguma. Prezidenti apspriedīs arī svarīgus enerģētikas jautājumus un divpusējo attiecību jautājumus un sadarbību.

Savukārt visu triju Baltijas valstu ārlietu ministri nosūtījuši kopīgu vēstuli Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietniecei un Eiropas Savienības ES tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisārei Vivianai Redingai, kurā pauž bažas par Austrijas tiesībsargājošo institūciju lēmumu atbrīvot aizdomās par līdzdalību 1991.gada 13.janvāra notikumos pie Viļņas televīzijas torņa turēto bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieku Mihailu Golovatovu. 

Aģentūras BNS rīcībā esošais vēstules teksts liecina, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri Ģirts Valdis Kristovskis, Audronis Ažubalis un Urmass Paets aicina Eiropas Savienību (ES) un visu starptautisko sabiedrību pievērst uzmanību notikušajam. 

Ministri vēstulē atgādina, ka 14.jūlijā Lietuvas atbildīgās institūcijas saņēma informāciju, ka Austrijas tiesībsargājošas iestādes, pamatojoties uz Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdotu Eiropas Savienības aizturēšanas orderi, aizturēja Golovatovu, kurš Lietuvā ir apsūdzēts par 1991.gada 13.janvāra notikumiem pie Viļņas televīzijas torņa, “kad 14 cilvēkus, kas aizstāvēja Lietuvas sabiedriskās iestādes no padomju režīma, nogalināja padomju specvienības”. 

Nepilnas 24 stundas pēc aizturēšanas bijušais specvienības “Alfa” komandieris jau bija atbrīvots un atgriezies Maskavā. “Mēs saprotam tiesu varas neatkarības principus, tomēr esam nobažījušies par ātrumu, kādā Austrijas atbildīgās institūcijas pieņēma lēmumu par šis personas atbrīvošanu,” paskaidro Baltijas valstu ārlietu ministri.

“Uzsveram, ka Eiropas aizturēšanas orderis kā savstarpējas uzticēšanās instruments ES praksē ir jālieto efektīvi, lai aizturētu un izdotu personas, jo īpaši tās, kas ir iesaistītas kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci,” vēstulē klāsta Kristovskis, Ažubalis un Paets. “Lēmums atbrīvot Golovatovu samazina starptautiskās tiesiskās sadarbības efektivitāti krimināllietās ES dalībvalstu starpā, kā arī ES solidaritātes principu,” norāda ministri.

 

Komentāri (32)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu