Tabula rasa Lipmana stilā

Iespējamās jauna hokeja izlases trenera kandidatūras jau tiek pārcilātas

Katram neizdabāsi. Tāpēc arī grūti teikt, kā hokeja plašā sabiedrība vērtē Latvijas Hokeja federācijas valdes jaunāko lēmumu, novērtējot valsts izlases sniegumu pasaules čempionātā, atbrīvot visu tās personālu. Kurš priecājas, kurš skumst

Daži šādu lietu ritējumu gaidīja un tagad ir gandarīti. Dažiem, ņemot vērā federācijas prezidenta, arī galvenā trenera nesenos izteikumus, tik drošs lēmums ir neliels pārsteigums. Citi, kas visu balsta uz bēdīgo stāvokli hokeja saimniecībā un valstī kopumā, teiks, ka nabagi ārdās, jo neko daudz labāku nevarētu  gribēt arī tad,  ja izlasi  trenētu Bengts Gustavsons. Un vēl piebildīs – ko tad tagad liks vietā? Citi uzskata, ka rakt vajadzēja vēl dziļāk, jo izlase jau ir tikai Latvijas hokeja redzamā daļā, bet lielākās problēmas ir zem “ūdens”.

Vērtējot lēmumu, jāņem vērā arī fakts, ka valdē ir vīri ar ambīcijām. Ne tikai Latvijas biznesa haizivs Lipmans, bet arī Latvijas hokeja spoža zvaigzne Helmūts Balderis, kas jau tūlīt pēc čempionāta izteica šādu vērtējumu. Pats bijis lielisks spēlētājs un paspējis iejusties arī trenera ādā, Tad vēl advokāts Valentīns  Bļugers, kura dēls jau spēlē Latvijas jauniešu izlasē. Dainis Liepiņš, pēc kura iniciatīvas tapusi ledus halle Ozolniekos un arī turienes komanda. Andris Deniņš ir jau visai sens Lipmana līdzgaitnieks un abu domas reti kad dalās.

Visi atcerējās vēsturi — ja kombainieris, pļaujot rudzu lauku, iebrauca grāvī, tad kolchoza priekšsēdātājs viņu atlaida. Arī tad, ja kombainieris pats tika no grāvja laukā. Jo bija cietis kombains un ražas novākšanas termiņi, šajā gadījumā – Latvijas hokeja reitings un prestižs.  Tāpēc treneru korpusa nomaiņa  ir gana loģisks solis. Un diez vai tā vienkārši Lipmans palaida gar ausīm Znaroka frāzi, ka ar Latvijas izlasi strādā par brīvu un viņam apnicis komandu vākt pa kripatiņai. It kā neviens cits, Lipmanu ieskaitot, neko nedarītu!

Varbūt nedaudz pārsteidzošāks ir fakts, ka šajā pulkā ir arī izlases ģenerālmenedžeris Sandis Ozoliņš. Lipmans to komentē īsi: “Par rezultātu bija atbildīgi visi – gan treneri, gan ģenerālmenedžeris, gan masieris.” Taču mēs zinām arī to, ka Lipmans māk labi lasīt starp rindām, un dažas lietas Ozoliņa izteikumos pēc čempionāta varēja prezidentam arī nepatikt.

Tagad visu jāsāk no “baltas lapas”, bet tas vēl nenozīmē, ka dažs no 2011.gadā ar izlasi strādājušajiem to nedarīs arī nākamgad – doks,  slidu asinātājs vai ekipējuma menedžeris. Taču fakts paliek fakts – šobrīd izlase ir tabula rasa.

Nākamo treneri Latvijas hokeja federācijas valde iecerējusi izvēlēties līdz 1.novembrim. Laiks vēl ir, un šoreiz tas “nemin uz papēžiem”. Tuvākajā laikā izlasei turnīri nav paredzēti, tāpēc arī visas iespējamās treneru kandidatūras var rūpīgi izvētīt. Jau šobrīd gaisā virmo daudzu speciālistu vārdi. Nē, nē starp viņiem nav ne Skotija Boumena, ne Veina Grecka, ne viņiem līdzīgo. Gan tāpēc, ka Latvijas hokeja saimniecībai viņi nav “paceļami”, gan tāpēc, ka ne vienmēr slavens vārds ir garantija labam rezultātam. Latvijas hokeja saimniecība tomēr būtiski atšķiras ne vien no Ziemeļamerikas, bet arī no Ziemeļeiropas (Zviedrijas, Somijas). No pavirmojušajiem der izsvītrot arī Peku Rautakalio, jo izlases un “Dinamo” galvenā trenera amati nav savienojami, pat ja kabinetus šķir tikai daži kilometri.

Gaisā jau virmo daudzi vārdi. Nē, nē starp viņiem nav ne Skotija Boumena, ne Veina Grecka. Latvijā strādājošo speciālistu gan ir maz.

Kas tad paliek? Latvijā strādājošu speciālistu, kas varētu ķerties pie šī darbam gan ir maz. Leonīs Beresņevs jau ir mēģinājis un bija arī Znaroka komandā. Itin cerīgi ar “HK Rīga” strādā Leonīds Tambijevs. Perspektīvs kandidāts varētu būt Artis Ābols, taču arī ir nodarbināts “Dinamo” sistēmā.

Tuvākā vai tālākā apkaimē netrūkst bijušo Rīgas dinamiešu. Tiesa, dažus kandidātus uzreiz var atmest. Oļegu Znaroku un Hariju Vītoliņu vairāku iemeslu dēļ. Arī Vladimirs Krikunovs ir nodarbināts KHL un šīs līgas kluba un izlases intereses pa retam nonāk pretrunā, tāpēc arī amati, kā jau pierādīja “Znaroka gadījums”, nav produktīvi savienojami. Taču ar viņiem šīs uzskatījums jau nebeidzas – labu pieredzi un ne tikai Krievijā uzkrājuši Vladimirs Jurzinovs juniors un Vasilijs Viktora dēls Tihonovs. Tad vēl ir Jevgeņijs Popihins, Pjotrs Vorobjovs, Vladimirs Golubovičs… Katram no viņiem ir savi plusi, bet arī savi mīnusi.

Divi citi un varbūt pat tandēmā jau pavisam vērā ņemami – Aleksandrs Beļavskis un Igors Pavlovs. Beļavskis daudzus gadus strādāja Zviedrijā “Bjorkloven” sistēmā un ieguvis gan pieredzi, gan zināšanas. Pussezonu spēkus pamēģināja Krievijā, augstākās līgas klubā “Molot-Prikamye”. Ne pārāk veiksmīgi, taču arī tā ir pieredze, kas var noderēt. Pavlovs sekmīgi strādāja Vācijā, tad vairākus mēnešus bija Maskavas “Spartak” galvenais treneris. Neveiksmīgi, taču tam ir arī daudzi blakusfaktori. “Spartak” Krievijas sportā ir īpaša sistēma. Abi joprojām ir kontaktā ar Latvijas hokeju un zina tā plusus un mīnusus, tāpat kā LHF valde labi zina abu CV. Tepat blakus var minēt arī Aleksandru Semjonovu, kas tagad Zviedrijā gan tikai sākt kost trenera rūgtajā ābolā. Gandrīz visi šie uzvārdi vairāk vai mazāk ir cirkulējuši arī agrāk.  Un itin kuplais viņu pulks nebūt neizslēdz kāda cita kandidāta parādīšanos. Kā Lipmans savulaik pārsteidza, atvedot uz Rīgu Kurtu Lindstrēmu. Kā jau minēju, top treneri tie nebūs, bet, kāpēc gan kāds jauns un ambiciozs vīrs negribētu izmantot pasaules čempionāta tribīni, kas hokeja pasaulē ir labi redzama, lai ar Latvijas izlasi uztaisītu skaļu ierakstu savā CV? Potenciāls nav slikts. 

P.S. Visai šai epopejai savdabīgu garšvielu piemet ziņas  no Krievijas – no Latvijas izlases nule atbrīvotais Znaroks (līgums gan it kā jau bija beidzies)  esot viens no kandidātiem uz Krievijas izlases galvenā trenera amatu. Varam zīlēt, no kurienes šīm ziņām aug kājas. Varam teikt, ka dažs vēlamo uzdod par īstenību. Un galu galā – kāda mums tur daļa, kas trenēs Krievijas izlasi un ko trenēs Znaroks…

Arturs Vaiders pārstāv portālu ParSportu.lv