Vai Osamas bin Ladena nogalināšana bija tiesiska?

Afganistānā dienējušais: “Al Qaeda” bez bin Ladena dzīvo jau sešus gadus

Kāpēc “Al Qaeda” līdera Osama bin Ladena nogalināšanas situācija mainīsies Afganistānā, valstī kurā dien Latvijas karavīri un kas uzskatīta par kaujinieku pārņemtu? Vai bin Ladena nogalināšana bija likumīga un ētiska? Šos jautājumus vaicājām pulkvežleitnantam Ilmāram Lejiņam, kurš gadu pavadījis misijā Afganistānā, un cilvēktiesību ekspertam, Rīgas Juridiskās augstskolas prorektoram Mārtiņam Mitam.

Jurists: Par vainu lemj tiesa, nevis armija

Mits vairakkārt uzsver, ka nezina notikušā detaļas, par bin Ladena nogalināšanas faktu un tāpēc spriež vien teorētiski: “Skatoties no starptautisko cilvēktiesību viedokļa, ja operācija būtu domāta tikai, lai kādu cilvēku nogalinātu, tā būtu pretrunā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, arī tiem, kas ir saistoši ASV. Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām paredz tiesības uz dzīvību. Ja šāda operācija tiktu plānota tikai ar mērķi kādu cilvēku likvidēt, tad tas būtu tiesību uz dzīvību pārkāpums,” uzskata Juridiskās augstskolas prorektors.

Tajā pašā laikā tiesības uz dzīvību netiek pārkāptas, ja personu tiktu mēģināts aizturēt un nogādāt, lai viņa stātos tiesas priekša un tiesa varētu lemt par šīs personas vainu. Ja šī procesa rezultātā persona pretojas, tad, ja viņu nogalina un šis nāvējošais spēks, kas tiek pielietots, nav nesamērīgs, tad šī nogalināšana notiek, nepārkāpjot cilvēktiesības.

“Svarīgs ir cilvēktiesību pamatprincips, ka karavīri vai policija nevar lemt par vainu un sodu. Viņu uzdevums ir personu aizturēt. Par vainu lemj tiesa. Arī ja runa ir par tādu personu kā Osama bin Ladens, kas tiek turēts aizdomās par smagu noziegumu organizēšanu un atbalstīšanu. Viņa tiesību uz dzīvību apjoms nav mazāks kā citas personas tiesību uz dzīvību apjoms, ” ir pārliecināts Mits.

Karavīrs: šī nav pēdējā nodaļa “Al Qaeda” vēsturē

Savukārt pulkvežleitnants Ilmārs Lejiņš, balstoties uz misijā Afganistānā iegūto pieredzi Ir.lv pastāstīja, ka teroristiskā organizācija “Al Qaeda” Afganistānā īpaši spēcīga nav bijusi nekad. Situācija pasliktinājās, kad “divtūkstošo gadu sākumā viņa noslēdza aprēķina laulību ar talibiem”. Tomēr kopš Afganistānā sākta ASV vadītā militārā misija, “Al Qaeda” kā organizācija Afganistānā zaudēja ietekmi. “Arī paši talibi saprata, ka tā aprēķinu laulība ar nebūs laba,” bilst Lejiņš.

“Es domāju, ka Afganistānā noteikti samazināsies ietekme, bet to jau mēs manījām pāris gadus atpakaļ, kad talibi paši bija sapratuši, ka sadarbība ar “Al Qaeda” viņiem nenāk par labu. Ja “Al Qaeda” mērķi ir pa visu pasauli ieviest savu iekārtu, tad talibiem ir bijusi tikai vēlme kaut ko dabūt Afganistānā. Talibiem kā organizācijai nekad nav bijis pasaules līmeņa mērķu. Tomēr viņiem ir viesmīlības kodekss – ja tu pieņem ciemiņus savās mājās, tu arī par viņiem gādā, tāpēc afgāņu talibi nekad nenodeva bin Ladenu,” uzskata Lejiņš.

Pulkvežleitnants izvairās prognozēt, vai starptautiskās organizācijas ietekme samazināsies arī visā pasaulē. “Sakarā ar to, ka visa pasaule medīja bin Ladenu kopš 2002.gada, “Al Qaeda” kā organizācija ir mainījusies, tā ir ļoti decentralizēta. Tā veic ļoti daudz ārpakalpojumu, sakarā ar to organizācija jau dzīvo bez viņa pēdējos sešus gadus. Bet runasvīra vairs nav. Vai tā ir pēdējā nodaļa “Al Qaeda” vēsturē, neesmu pārliecināts. Tas ir pāragri teikts,” secina Lejiņš.