Saskaņā ar Parex

SC turpina sevi pozicionēt kā partija, kurai Parex ir sevišķi tuvu sirdij

Pieaugot spriedzei koalīcijā starp Vienotību un ZZS, kā arī daudzu Vienotības vēlētāju neapmierinātībai ar Dombrovska valdības gatavību atrast aizvien jaunas iespējas “iziet uz kompromisiem” ar Lembergu un viņa augošo apetīti, dažs labs var sākt mest acis uz Saeimas sēžu zāles kreiso spārnu un apsvērt iespēju meklēt harmoniju ar Saskaņu. Sak, ja nebūs labāk, būs vismaz citādi. Tāda koalīcija daudz ko mainītu gan etnisko, gan arī starptautisko attiecību ziņā, un jāšaubās, vai daudziem Vienotības vēlētājiem šādas izmaiņas liktos pievilcīgas. Turklāt šāda partneru nomaiņa nekādi nepalīdzētu atbrīvoties no tās nomācošās izdabāšanas politbiznesa plēsoņām, kura padara esošo koalīciju tik grūti morāli panesamu. 

Nav pat jāiedziļinās Rīgas Domes saimniekošanā, jāklausās dažādu uzņēmēju nekonkrētajās žēlabās par tur valdošajiem tikumiem vai jāuzdod retoriski jautājumi par mēra Ušakova neparasti dārgo rokas pulksteni. Saeimas līmenī Saskaņas Centrs turpina sevi pozicionēt kā partija, kurai Parex ir sevišķi tuvu sirdij. 

Pagājušajā gadā, neskatoties uz vēlēšanu tuvumu, SC bija gatava riskēt ar savu “labo reputāciju”, Saeimā cīnoties pret Parex bijušajiem īpašniekiem nelabvēlīgo bankas sadalīšanu “labajā” Citadelē un “sliktajā” Parex. Šādu transformāciju izmanto daudzviet pasaulē, lai ierobežotu neveiksmīgas bankas radīto zaudējumu apjomu un dotu iespēju bankas dzīvotspējīgajai daļai atrāk tikt uz kājām, neapkraujot to ar slikto kredītu nastu. Turklāt Parex dalīšanas procesa rezultātā iespējamie zaudējumi no šiem sliktajiem kredītiem būs reāli jāuzņemas arī to radītājiem, bankas agrākajiem īpašniekiem. 

Zaudējuši cīņu parlamentā, SC deputāti iesniedza prasību Satversmes tiesā, cenšoties panākt, ka Parex pārveide tiktu atzīta par antikonstitucionālu. Taču pagājušajā nedēļā ST nolēma, ka dalīšana ir satversmīga. Tātad ar atvieglojumu varam secināt, ka ir vismaz dažas lietas, kuras nav antikonstitucionālas tikai tāpēc, ka tās neatbilst Kargina un Krasovicka interesēm. 

Viņiem pašiem tas gan visdrīzāk liekas neizprotami un netaisni, un cīņā pret tādu “netaisnību” atslābt nedrīkst. Jau nākamajā dienā pēc ST lēmuma izsludināšanas SC deputāts Pimenovs tika ievēlēts parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Parex pārņemšanu priekšsēdētāja amatā. Kas viņam tur būs jāmeklē, skaidri pateica SC Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins: «SC ir aizdomas, ka Parex bankas pārņemšanas procesā notikušas vairākas nelikumības no pārņēmēja – tātad valsts – puses.» Tātad SC turpinās skaidrot, kas tieši nodarīja pāri Karginam un Krasovickim. 

Bet ar to vien nepietiek. Kā paziņojuši SC frakcijas deputāti, «vienīgā iespēja [Parex sadalīšanas] procesu padarīt caurredzamu, nepieļaut nesaimnieciskumu vai pat ļaunprātību, ir izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju (..) Izmeklēšana var būt tas instruments, kas procesu padara objektīvu un amatpersonas atbildīgas». Tātad Pimenova vadītā komisija acīmredzot plāno arī iejaukties Parex darbā. Kargina un Krasovicka rokās šāds «instruments» var spēlēt gana jauki. 

Alternatīva ZZS ar savu tiešo vadu uz Ventspili ir Saskaņas Centrs komplektā ar savām maigajām jūtām pret Parex. Bēgot no Lemberga vilka, Vienotība ieskrietu Saskaņas lāča ķetnās. Spalva katram sava, bet zobi abiem gana asi.