Pie Brīvības pieminekļa piemin padomju deportāciju upurus • IR.lv

Pie Brīvības pieminekļa piemin padomju deportāciju upurus

9

Solvita Āboltiņa norādīja, ka 25.marts ir viens no sāpīgākajiem datumiem Latvijas vēsturē

Apmēram 500 cilvēki piektdien pulcējās Rīgas centrā pie Brīvības pieminekļa, lai pieminētu 1949.gada 25.marta deportācijas, vēsta aģentūra LETA.

Lielākā daļa dalībnieku bija vecāka gadagājuma cilvēki, taču pasākumā piedalījās arī jaunieši. Gājiens sākās pie Okupācijas muzeja, un starp vairākiem Baltijas valstu karogiem redzams bija arī partijas “Visu Latvijai” karogs. Daži iedzīvotāji turēja rokās papīra plakātus, uz kuriem lasāms aicinājums sasaukt otro Nirnbergas tribunālu, kurā šoreiz tiktu tiesāti komunistiskā genocīda veicēji.

Izskanot Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestra spēlētajai Latvijas himnai, kā arī represēto pārstāvja un Saeimas priekšsēdētājas uzrunai, notika ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.

Pie Brīvības pieminekļa gājiena dalībniekus gaidīja liels pulks cilvēku, kas bija ieradušies, lai pieminētu deportāciju upurus. Vairāk nekā 500 klātesošajiem Āboltiņa norādīja, ka 25.marts ir viens no sāpīgākajiem datumiem Latvijas vēsturē, kad pret Latvijas tautu tika izvērsts absurds, pret kuru nebija iespējams cīnīties.

Viņa norādīja, ka par šiem notikumiem padomju laikā deportācijās cietušajiem cilvēkiem saviem bērniem nācās stāstīt pusčukstus. Bet tā kā esam pārcietuši šos notikumus, tagad varam iet uz priekšu. “Tieši tautas vēstures pārdzīvojumu dēļ mēs tagad spējam apvienoties, lai Latvijā dzīvotu laimīgas un pārtikušas ģimenes. Latvijas tauta sūri turēs piemiņā komunistiskajā genocīdā cietušos cilvēkus,” uzsvēra Āboltiņa.

Ziedu nolikšanas ceremonijā piedalījās arī ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (PS, “Vienotība”), Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš, Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), finanšu ministrs Andris Vilks (“Vienotība”) un citi Latvijas politiķi.

BNS vēsta, ka piemiņas pasākumi piektdien veltīti vienai no vistraģiskākajām dienām Latvijas vēsturē. 1949.gadā no 25. līdz 29.martam notika visplašākā cilvēku administratīvā izsūtīšana, kuras laikā no Latvijas uz attāliem PSRS apgabaliem izsūtīja vairāk nekā 43 tūkstošus iedzīvotāju.

Komentāri (9)

Sanšains 25.03.2011. 14.17

Viena puse ir izvestie. Otra – ievestie. Kuri nav nedz aizbraukuši, nedz pārstājuši identificēties ar izvedēju ideoloģiju.

+6
-1
Atbildēt

0

Laura Birziòa 26.03.2011. 00.25

…vakarā ieslēdzu tv kamēr LTV1 pie klavierēm pārdzīvo V.Šimkus TV3 uz pilnu klapi rit krievu humora šovs,kļuva neomulīgi.

+3
0
Atbildēt

2

    Laura Birziòa > Laura Birziòa 26.03.2011. 18.35

    …jā paldies V.šimkum! ..bet kamēr būs tādi Tv3,tikmēr būs cita alternatīva kurai nerūpēs ne manas,kā indivīda ne sabiedriskās intereses.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    mxblack > Laura Birziòa 26.03.2011. 12.47

    Es gan izmantoju reto iespēju mūsu TV1 noklausīties labu koncertu. Arī Šimkus komentāri par paša atskaņoto mūziku tur lieliski iederējās. Viņš bija radījis tādu savviesīga vakara atmosfēru, jauki. Kaut vairāk mums arī TV būtu iespējams redzēt ko labu un tiešām porofesionālu. Paldies Šimkum.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

kristaps_drone 25.03.2011. 16.08

Tas, protams, ir labi, ka tiek pieminēti deportāciju upuri. Taču sen vajadzēja ne tikai pieminēt upurus, bet arī tiesāt deportāciju organizētājus un izpildītājus, kamēr vismaz daļa no viņiem vēl ir dzīvi un ir Latvijā, saņem Latvijas pensijas un 9. maijā žvadzina savas medaļas pie pieminekļa Pārdaugavā. Tikai tad, kad vismaz daļa no deportētājem tiks saukti pie atbildības, būs sperts nopietns solis Latvijas valsts sakārtošanā.

+2
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu