Atkal nāk redzamas vecās vainas

Šomēnes Saeimai jāieceļ jauns Tiesībsargs

Visam savs laiks. Februāra beigās pilnvaru termiņš beidzas tagadējam Tiesībsargam Romānam Apsītim, kurš nolēmis vēlreiz nekandidēt. Amata kandidātu izvirzīšanas termiņu nācās pagarināt, jo līdz 10.februārim kandidāts tā arī neuzradās Tad "Saskaņas centrs" (SC) uzrunāja diplomēto juristu Juri Jansonu, bijušo bankrotējušās "RSK apdrošināšanas AS" vadītāju, kas pēc bankrota kļuva par uzņēmuma likvidatoru. Lai panāktu Jansona apstiprināšanu amatā, Saeimā nepieciešams vienkāršs balsu vairākums. Šī mērķa sasniegšanai SC jāpanāk savam pagaidām neoficiālajam kandidātam vai nu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalsts, kas kopumā dotu minimāli nepieciešamo balsu skaitu, vai, vēl labāk, atbalstu sniegtu arī "Vienotība", un tad nu nekādu jautājumu nebūtu. Miers uz nākamajiem pieciem gadiem.

Lai vai kā, kārtējo reizi veidojas līdz nelabumam pazīstama bilde. Trešdien Jansons stāsies gandrīz visu (atskaitot "Vienotību") frakciju deputātu modro acu priekšā, stāstīs par iespējamo darbības koncepciju, un pēc šo minisamitu rezultāta tiks vai netiks nominēts kā oficiālais kandidāts. Pēc provizoriskām ziņām drīzāk jau tiks. Tiesībsarga institūcija, tās vieta, loma (atbilstoši "Tiesībsarga likumā" šai amatpersonai noteiktajiem uzdevumiem un tiesībām) patiesībā ir atsevišķs temats, kas drīzāk būtu diskutējams vispirmām kārtām juristu vidē – pārlieku daudz kas likumā atgādina Apgaismības laikmeta pirmsākumos tapušajā Kampanellas "Saules pilsētā" aprakstīto ideālo ikdienu, kurā visi lēmumi tiek pieņemti tikai un vienīgi godīgi.

Taču paredzamā Tiesībsarga ievēlēšanas procedūra rosina uz citām pārdomām, kuras varētu – ja ļaudis iekustēsies – kļūt par pamatu, ne vairs profesionāļu, bet plašākas sabiedrības domu apmaiņai par to, vai, pārāk daudz kas Latvijas varas gaiteņos pavisam oficiālā kārtā netiek darīts "diplomātiski" – ja paturam prātā plaši zināmo atziņu, ka "valoda diplomātam dota, lai slēptu domas". Ievēlējām 10.Saeimu, ievēlējām demokrātiski – diezin vai kāds cilvēks, ja vien tas nav profesionāls liekulis, apšaubīs vēlēšanu demokrātisko raksturu, ja nu vienīgi šaurā domubiedru pulciņā. Saeimai, kā zināms, vajadzīgs Prezidijs – "vadošais un organizējošais orgāns". Aizkulisēs sačukstas, saka "līkop" un seko aizklātas vēlēšanas. Kāpēc tām jābūt aizklātām, ja reiz iznākums jau tāpat gandrīz droši zināms? Visticamāk, tāpēc, lai frakcijas disciplīnas aizsegā deputātiem nebūtu publiski jāpamato savs par vai pret balsojums.. Ja ne turpat zālē, savu biedru priekšā, tad vismaz vēlāk, nonākot saskarē ar vēlētājiem. Prezidija ievēlēšana vēl būtu pusbēda. Atcerēsimies vien, ka tika ievēlēti pēdējie trīs Valsts prezidenti. Gunta Ulmaņa pirmreizējā "kāpšana tronī" bija "Latvijas ceļa" un Latvijas zemnieku savienības (kopumā 49 deputātu vietas 5.Saeimā) darījums: jums – prezidents, mums – premjers un Saeimas priekšsēdētājs. Tiesa, ceļā uz otro prezidentūru viņam reāla sāncenša nebija. Lai 1999.jūnijā "iestūķētu" Valsts prezidenta amatā Vairu Vīķi-Freibergu drošības pēc tika liktas lietā dažādas krāsas lodīšu pildspalvas – uz slavēto frakcijas disciplīnu, kā nāca skaidrs daudzajās balsošanas kārtās, īsti paļauties nevarēja. Atkal jau uz otro prezidentūru Vīķe-Freiberga devās baltā zirgā. Ne frakciju disciplīnas dēļ, bet tāpēc, ka izrādījās pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas izcilākā Rīgas pils saimniece, un sazin kad vēl tiksim pie līdzīgas. Valdis Zatlers trijos gados izaudzis no neglītā pīlēna ne nu gluži par staltu gulbi, taču uz to pusi velk. Pašlaik viņam prognozē diezgan drošu otro prezidentūru. Galvenokārt tāpēc, ka valdošā koalīcija atradodas zināma sastinguma stāvoklī. Saeimas ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa vārdiem runājot, "Vienotība" ir izsmēlusi vadošo amatu limitu". Šis atzinums var likties pārliecinošs aktīvo politiķu aprindām, kurās galvenais ir "sarunāt", bet ne plašākai sabiedrībai, vēlētājiem, kas, ievēlot Saeimu atbilstoši likumdošanas normām, godprātīgi izpildījuši savu pilsoņa pienākumu. Un šis vēlētājs ir tiesīgs dzirdēt publiski paustu par un pret argumentāciju, nevis "pieņemt zināšanai" anonīmu "elektoru" kaut kur aizkulisēs izlemto.