Liktenis

Ok, vispirms pavelkam svītru – Mūrniece netkāpsies un viņu nenometīs ne Dombrovskis, ne arodbiedrība, ne opozīcija, neviens. Rau, arī Lembergs ir par to, lai Mūrniece paliek, ne pret katru Vienotības ministru viņš tik iecietīgs, diez vai, piemēram, Ēlerte uz tādu indulgenci varētu cerēt.

Interesanti būtu uzzināt dažu komentētāju uzskatus. Vienotība ir iestājusies par daudziem būtiskiem principiem, kuri būtu jāievēro, vadot valsti, būtiskākais no tiem – ka valsti nevar izmantot kāda vai kādas ļaužu grupas personiska labuma gūšanai. Tā ir plašāka mēroga sabiedrības attīstības redzējuma daļa. Sabiedrība, valsts attīstās, ja tās locekļi spēj sadarboties, rūpēties viens par otru un dot savu artavu vispārējam labumam. Šāds attīstības princips ir nemainīgs, vienalga, vai lokālā mērogā siltinot daudzdzīvokļu māju, vai valsts mērogā kaut vai vienkārši maksājot nodokļus.
Daudziem cilvēkiem dzīvē svarīgākais ir Maslova piramīdas 1. un 2.pakapiens – būt nodrošinātam. Starp citu, šādai vērtību sistēmai nav tieša sakara ar intelektu. Visvisādi ir cilvēki.
Lūk.
Un šajā cilvēka esamības telpas morāles plaknē ir iezīmēta trausla, sarkana līnija.
Ja tu, cilvēks, SAVA labuma dēļ spēj ko nodarīt vai atņemt līdzcilvēkam(-iem), tad tu esi piežmiedzis savu sirdsapziņu, pārkāpis līniju un uzkļuvis uz tās pašas takas, kuras galā reizēm gadās skatuve, kur publikai pēkšņi parādās slepkavas un laupītāji, ar pistoli vai juristiem pie sāna.
Jautājums te būtu tāds:
Vai tiktu lietoti šie paši argumenti, kritēriji un attaisnojumi arī tad, ja Iekšlietu ministrs būtu no citas partijas? Vai arī partija piederība, savējo, čomu būšana ir svarīgāka par valsti? Un tikai dēļ tā, ka šobrīd nekā labāka nav, Vienotība ir ārpus kritikas, lai dara ko grib?
Te bija tādi izteicieni kā: Lai Mūrniece turpina strādāt un iztīra, kas tur sakrājies – lūk, bērnišķīgas fanošanas piemērs. Un ko tad 2 gadus līdz šim darīja? Šis stāsts nav par Mūrnieces demisiju (skat. 1.teikumu) vai spējām veikt to, ko uzņēmusies, tas ir atsevišķs stāsts, kaut gan būtu interesanti paskatīt sieviešu- vadītāju dzīvesstāstus, kā piemēram, Elizabete I – viņa veltīja savu dzīvi Anglijai, upurējot privāto dzīvi… Tas ir par spēju būt godīgam pašam pret sevi.

piekrītu. Kāpēc cilvēkam, kas nav ievēlēts un saņēmis vēlētāju uzticību būtu par kaut ko jāatbild valstī?

Servus, Ernestovič!

Sen nebiju tik jauki smējies par kāda “politiķa” karikatūtu.

Ja reiz tā “politiķe” neko nesaprot. Lai jau. Lai turpina cīnīties.

Ar ko?

Patiesībā ar savu “Jaunā Laika” sirdsapziņu. Vai ne tā, Linda?

Naktī miegs labi nāk?