Vēl var pagūt gada garākajā naktī sagaidīt astronomisko ziemu
Otrdienas rītā Latvijā skatāmo daļējo Mēness aptumsumu Rīgā novērot traucējusi dūmaka, vēsta aģentūra LETA, atsaucoties uz Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītāja Mārtiņa Gilla stāstīto.
Mēness aptumsums sākās pulksten 8.33, pusstundu pēc daļējā aptumsuma sākuma Mēness norietēja un debess pretējā pusē uzlēca Saule. Nākamais Mēness aptumsums gaidāms nākamā gada jūnijā.
"Naktī debesis bija noskaidrojušās, vēl ap septiņiem Mēness bija redzams, bet ap astoņiem Mēness iegāja dūmakā un aptumsumu Rīgā redzēt nevarēja. Iespējams, ka citviet Latvijā Astronomijas biedrības biedri aptumsumu būs novērojuši," saka Gills.
Kā skaidroja astronomijas zinātājs, Mēness aptumsums ir cieši saistīts ar 4.janvārī gaidāmo Saules aptumsumu, ko varēs novērot arī Latvijā. Ļoti bieži Saules, Zemes un Mēness konfigurācija ir tāda, ka divas nedēļas pirms vai pēc Saules aptumsuma ir arī Mēness aptumsums.
Tie, kas nokavējuši Mēness aptumsumu, vēl var pagūt gada garākajā naktī sagaidīt astronomiskās ziemas iestāšanos – tā atnāks 22.decembrī pulksten 1.38, kad notiek ziemas saulgrieži. Garākā nakts uz 22.decembri ilgs 17 stundas, 17 minūtes un divas sekundes, un gada īsākā diena – 22.decembris – ilgs sešas stundas, 43 minūtes un 28 sekundes.
Ziemas saulgrieži ir pagrieziena punkts laika ritējumā, kad vistumšākajā gada brīdī atgriežas gaisma, lai kliedētu tumsu un ar katru nākamo dienu celtos pasaules kalnā augšup, raksta LETA. Latvieši šo brīdi svētījuši ar Bluķa vakaru. Tā ir ļoti sena un nozīmīga tradīcija – ar Bluķa vakaru beidzas iepriekšējais un sākas jaunais Saules gads.
Bluķa vilkšana otrdienas pulksten 17 notiks arī Rīgā – tā sāksies Doma laukumā, metīs loku pa Vecrīgas ielām un noslēgsies ar bluķa ugunskuru un Ziemassvētku svinēšanu sākumpunktā Doma laukumā. Bluķa vakara dalībnieki aicināti ņemt līdzi lāpu, pērnos Jāņu vainagus, lai sadedzinātu tos Ziemassvētku vakara ugunskurā un ar vēlējumu tautai, zemei un valstij veicinātu jauna gaismas gada iestāšanos.
Ziemas saulgrieži vēsta par Ziemassvētku tuvošanos. Ticējumos stāstīts, ka svētki jāsagaida ar sakoptu namu, bagātīgu svētku galdu, kur līdzās cepešiem, cūkas šņukuram, sautētiem kāpostiem un pelēkajiem zirņiem būtu arī pīrādziņi, piparkūkas, šokolādes gabaliņi, svētku kausiem jātop līdz malām pildītiem ar saldo medalu. Svētku galdā jābūt 12 dažādiem ēdieniem, kas jāēd deviņas reizes pēc kārtas, lai visu nākamo gadu veiksme un nauda būtu sabiedrotie. Ziemassvētku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būšot svētīgs.
Ziemas saulgriežus jeb Ziemassvētkus latvieši parasti svinēja trīs dienas – no 24. līdz 26.decembrim. Galvenās latviešu tautas Ziemassvētku tradīcijas ir mieloties svētku naktī, vilkt bluķi, iet čigānos jeb budēļos un zīlēt.
Savukārt astronomiskais pavasaris sāksies nākamā gada 21.martā pulksten 1.21.
Komentāri (29)