Internets dusmojas 57

Foto: AFP/LETA
Vilis Kasims
Print Friendly, PDF & Email

Asanža lieta: mediju atturība draud ar varas zaudēšanu

Nākamajā dienā pēc WikiLeaks dibinātāja Džūljena Asanža aizturēšanas gandrīz visi britu laikraksti bija atraduši vietu redaktora vai štata analītiķa viedoklim par lietu un tās pareizāko turpinājumu. Taču tas lielākoties bija septītajā, astotajā lappusē pēc gatavošanās ceturtdienas studentu protestiem, vaimanām par valsts izglītības sistēmu un slepkavību aprakstiem.

Tikai ''The Independent'' lietas iztirzāšanai veltīja kādu no pirmajām lappusēm, turklāt veselas četras, tiesa, diezgan pamatīgi ieejot viedokļa pusē arī ziņu rakstos. Pārējie laikraksti vai nu izlēma piesargāties, vai vienkārši neuzskatīja lietu par pietiekami svarīgu.

Citās domās ir tūkstošiem interneta lietotāju, kas atvēlējuši savus datorus Anonymous tīklam un palīdz kiberuzbrukumos ''Visa'', ''MasterCard'', ''Amazon'' un citiem WikiLeaks ierobežojošajiem uzņēmumiem. Viņi te redz iespēju beidzot ietekmēt pasaules notikumus, iestājoties par, viņuprāt, taisnu lietu. Turklāt to var darīt, pat neizejot no guļamistabas. Tas gandrīz ikvienā atmodina sirdī paslēpto dumpinieku.

Anonymous organizēšanā visbiežāk piesauktajā portalā 4chan.org Asanža un kiberuzbrucēju aizstāvju argumentācija ir vienkārša: WikiLeaks cīnās par informācijas brīvību, bet viņi tiek apkaroti, un tas nav demokrātiskas valsts cienīgi. Tā kā lielie mediji izvēlas stāvēt malā, jāķeras pie virtuālajiem ieročiem, lai pievērstu tam uzmanību un varbūt kaut ko mainītu.

Robu loģikā netrūkst, bet rezultāts ir panākts – gandrīz visu minēto uzņēmumu mājaslapas uz brīdi ir padevušās viņu uzbrukumam, apgrūtinot ikdienas dzīvi daudziem tūkstošiem interneta lietotāju. Un ziņas par prettriecienu ir nokļuvušas gan BBC, gan CNN, gan daudzu citu pasaules lielo plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā.

Protams, liela daļa Anonymous dalībnieku visdrīzāk ir paštaisnuma un iedomātas varas sajūtas apskurbināti jaunieši, piemēram, BBC atrastais tīkla loceklis bija deviņpadsmitgadīgs puisis no Anglijas mazpilsētas. Iesaistīties Anonymous ir viegli: pietiek internetā atrast programmu, kas ļauj uzbrukuma organizatoriem piekļūt dalībnieka datoram – būtībā brīvprātīgi to inficēt. Ja pasākumā iesaistās pietiekams daudzums datoru, to vienlaicīga uzsūtīšana izvēlētajai mājaslapai gandrīz garantē tās noslāpšanu zem pieprasījumu viļņa.

Ar to ir pieticis, lai kiberuzbrucēju veikums un viedoklis ietiktu visos lielajos plašsaziņas līdzekļos. Galu galā viņiem izdevies kaut uz brīdi un mazliet paklupināt naudas riņķojumu ekonomikas dzīslās. Un to vairs nevar ignorēt.

Vēl pirms dažiem gadiem būtu bijis grūti iedomāties Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu, ASV aizsardzības ministru Robertu Geitsu un citus augstākā ranga politiķus aktīvi komentējam notikumus internetā. WikiLeaks ņemšanās ir apliecinājusi, ka vismaz Rietumos virtuālā pasaule vairs nav sazin kāds paralēlais Visums, bet gan neatšķetināma mūsdienu realitātes sastāvdaļa. Tiesa, joprojām (tehniskā) spēka, ne likumu pārvaldīta.

Kādu laiku tas vēl neko daudz nemainīs mūsu ikdienā. Vismaz Džūljenu Asanžu ''haktīvistu” saceltais tracis diez vai paglābs no Zviedrijas varas iestāžu rokām. Galu galā, kā neaizmirst norādīt visi britu laikraksti, Asanžs ir aizturēts aizdomu dēļ par divu sieviešu seksuālu izmantošanu, ne valsts noslēpumu izpaušanu. Par spīti viņa advokātu mājieniem par CIP saistību ar notikušo, grūti iedomāties kādu laikrakstu aizstāvam izvarošanā vainotu vīrieti, kurš turklāt jau sen esot pazīstams kā brunču mednieks (tā ''Guardian'' atklāja kāds viņa paziņa). Tāda apsūdzība tomēr ir pārāk nopietna, lai atļautos riskēt ar nostāšanos apsūdzētā pusē.

Un te neko nelīdzēs arī interneta komentāri, blogi un Anonymous. Virtuālā pasaule varbūt ir sagrozījusi realitātes uztveri, taču vēl nespēj to izjaukt pa šķiedrām un atņemt pēdējo vārdu. Taču tās murdoņa kļūst aizvien skaļāka un koordinētāka ar pirmajiem nopietnajiem uzbrukumiem līdzšinējo viedokļu valdnieku varai. Un tas var kļūt par sākumu ilgam karam par interneta kontroli.

Komentāri (57)

aija_priedite 10.12.2010. 11.48

nu par tām apsūdzībām izvarošanā – tur gan varējāt papētīt sīkāk, pirms rakstīts. cik saprotu, viņš joprojām nav apsūdzēts, tikai tiek meklēts lai dotu liecību. Un pati ‘izvarošana’ arī ir bāzēta uz faktu, ka viņam mīlējoties ar fani Ziedrijā ir nomucis prezervatīvs, un pēc tam viņš nav bijis sazvanāms, kad meitene gribējusi lai viņš pārbaudās uz STS. Tā arī visa bāze ‘apsūdzībām izvarošanā’.

+9
-3
Atbildēt

0

aivarstraidass 10.12.2010. 23.23

Būtu ļoti slikti, ja demokrātisko valstu valdības šo WikiLeaks (un ar tiem saistīto kiberuzbrukumu) dēļ atkāptos no “Net Neutrality” (sk. http://en.wikipedia.org/wiki/Network_neutrality ), t.i. no Interneta lietotājiem pašsaprotamas kārtības, ka visāda veida datu apmaiņa Internetā notiek daudzmaz vienādi, ka Interneta servisa piegādātāji nejaucas tanī komunikācijā, kas notiek starp klientu un serveri; necenšas “diskriminēt” jeb kavēt noteiktu veidu datu izplatīšanu.

Šo principu ir viegli iespējams izjaukt (un tad mēs nonāksim Ķīnas situācijā vai vēl sliktākā) – t.i. Interneta infrastruktūra aktīvi filtrēs piekļuvi noteiktiem resursiem, apkaros konfidenciālu failu izplatīšanos, centīsies aizsargāt kredītkaršu kompānijas no masveidīgiem uzbrukumiem (bet gan jau pa ceļam “aizsargās” arī pret dažiem normāliem Interneta lietojumiem).

WikiLeaks darbībai ir savi plusi un mīnusi – toties kiberterorisms (huligānisms pret normālām interneta vietnēm) ir nekavējoties jāizbeidz. Kā vienmēr – ja daži grib sev pārāk daudz brīvības, tad tas nozīmē to, ka drīz visiem citiem brīvības būs mazāk. Tas ir analoģiski tam, kā viena neveiksmīga “kurpju spridzinātāja” dēļ tagad visiem jāvelk nost un lidostās jālaiž cauri rentgenam savi apavi.

Daži cilvēki, acīmredzot, neizprot, ka Internetā nedrīkst uzvesties lopiski. “Servisa pārslodzes uzbrukums” nozīmē apmēram to pašu, kā sākt “uz dullo” zvanīt pie kaimiņu dzīvokļu zvanu pogām un mukt prom, vai arī sūtīt no dažādām vietām uz kādu telefona numuru stulbas īsziņas. Ātri vien var panākt, lai iztraucētie cilvēki vairs nespētu atšķirt derīgus durvju zvanus vai īsziņas no trokšņa. Jocīgi, ka tie paši cilvēki, kuri it kā ir labi audzināti un reālā dzīvē neko tādu nedarītu, tomēr atļaujas to darīt Internetā.

+8
-3
Atbildēt

0

madararaa 12.12.2010. 12.56

Esmu izbrīnīts, ka žurnāla Ir komanda, kuri sevi dēvē par drosmīgajiem, neatkarīgajiem žurnālistiem, ir nolēmuši būtībā ignorēt Wikileaks tēmu. Var piekrist vai nepiekrist notikšajam, te pat nav runa konkrēti par Asānžu, kuram vienkārši patrāpījās būt tās organizācijas vadītājam, uz kuru tika nosūtīts visskandalozākais materiāls. Kamēr nopietni pasaules laikraksti analizē notiekošo no dažādiem aspektiem, iesaista ekspertus un raisa sabiedrībā diskusiju, Latvijā valda ignorance. Pēc vienpusējās Kalniņa intervijas žurnāls praktiski neko prātīgu par šo tēmu nav publicējis, it kā tiešām vadītos pēc principa “ir lietas, ko muļķa tautai labāk nezināt”.

+3
-1
Atbildēt

2

    ltvpanorama > madararaa 12.12.2010. 13.00

    interesati Jurjān – kura žurnāla portālā Jūs tikko atstājat savu komentu?.un par ko ir šis raksts?ja uzmanīgāk pārlūkosiet arhīvu tad iespējams,ka atradīsiet vēl duci rakstu par šo tēmu..

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    madararaa > madararaa 12.12.2010. 14.06

    Es būtu priecīgs redzēt, kā šo tēmu paceļ Ir komandas neapšaubāmi asprātīgie un talantīgie žurnālisti. Šis raksts ir publicēts “viedokļu” sadaļā, kur pamatā publicējas ārštata spēki. Es vienkārši biju cerējis redzēt pašas Ir komandas ļaužu analīzi, kaut kā nebiju domājis, ka viņi ieņems ignorēšanas pozīciju, tas mani pārsteidza. Pat CNN, lai gan nekomentē visādus skandalozus faktus, kas kabeļos atklājas, gluži neatstāj tēmu novārtā, tiesa, ļoti vienos vārtos.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu