Pēc EK bažām Latvija autoceļus vērtēšot neatkarīgi

Neatbilstību pārbaudē katrs paliek pie sava; tiesībsargi izmeklēšanu mēģina nodot cits citam

Par Eiropas Savienības (ES) naudu remontēto Latvijas autoceļu kvalitāte ir vērtējama kā laba. Taču Latvija nākamgad vēlas veikt neatkarīgu novērtējumu ar starptautisko ekspertu palīdzību, un pārbaudi plānojusi veikt arī Valsts kontrole, teikts Latvijas sagatavotajā atbildē Eiropas Komisijai (EK), kura pauda bažas par ceļu kvalitāti Latvijā.

Atbildei pievienotajās tabulās redzams, ka lielākās daļas par ES fondiem 2004.–2009.gadā remontēto ceļu kvalitāte novērtēta kā laba vai ļoti laba. Izņēmums ir divi gadījumi: 9,3 kilometru garais posms Saldus–Ezere atzīts par slikti remontētu, bet 1,2 kilometri posmā Leči–Užava – par apmierinošu. Abi remonti notikuši jau pirms vairākiem gadiem. Arī šī ES budžeta ietvaros 2007.-2013.gadam paredzēto projektu pārbaudē pagaidām nopietni pārkāpumi nav pamanīti – secināts, ka divos objektos nestrādā konkursos pieteiktie speciālisti, vienā samaksa nenotiek atbilstoši līgumam un vienā remonts nav sācies noteiktajā laikā.

EK vēstule, kurā tā izteica bažas par autoceļu kvalitāti un lūdza informēt, kā Latvija nodrošina par ES naudu būvēto ceļu kontroli, tapa pēc tam, kad izcēlās skandāls par ieklāto materiālu ceļa posmā Salaspils–Babīte. Ceļu būves uzņēmums ''Šlokenbeka'' vasarā patvaļīgi izurba asfalta paraugus un laboratorija Vācijā apliecināja , ka tajos nav atrodams konkursā pieprasītais materiāls – polimērmodificētais bitumens. Aizdomās, ka konkurents ir uzvarējis konkursā ar vienu piedāvājumu, bet ieklājis lētāku un neizturīgāku materiālu, uzņēmums vērsās Ģenerālprokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Pasūtītājs ''Latvijas Valsts ceļi'' (LVC) pasūtīja divas vietējās ekspertīzes un nonāca pie secinājuma , ka asfalts modificēts ar polifosforskābi, tas atzīstams par konkursā prasīto, un viss ir kārtībā.

Ceturtdien žurnāla Ir rakstā izsekots , kas noticis tālāk. Stāsts ir laba ilustrācija, kas notiek gadījumā, ja kāds saceļas pret sistēmu.

Ķīmijas olimpiāde
Par pašu ceļu skaidrības vietā esam iestrēguši ķīmijas olimpiādē ar pretēju uzskatu dalībniekiem.  LVC uzskata, ka tas ir polimērmodificēts bitumens, un remontētājs ''A.C.B'' visu izdarījis atbilstoši prasībām. ''Šlokenbeka'' paliek pie sava. Pēc LVC slēdziena tā vēlreiz lūdza Vācijas laboratorijas vērtējumu, saņemot slēdzienu – tas, ka bitumens ir modificēts ar ķīmisko piedevu, nebūt nenozīmē, ka tas ir kļuvis par prasīto polimērmodificēto bitumenu.

Strīdu varētu izšķirt neatkarīga ekspertīze, par kādu nevar nosaukt ne vienas, ne otras puses veikto, jo abas ir ieinteresētās. Visdrīzāk, tai būtu jānotiek ārpus Latvijas. Taču LVC tādu pasūtīt neizvēlējās.

Guna Skangale, kas vadīja LVC ceļu laboratorijas priekšteci un ceļu būvē darbojusies kopš 1975.gada, Ir.lv atzina, ka taisnība ir ''Šlokenbekas'' pusē. Atsaucoties uz vairākiem dokumentiem, viņa norāda , ka bitumena modifikatori tiek sadalīti polimērgrupā un ''piedevu” grupā. Saskaņā ar šo klasifikāciju polifosforskābe (neorganiska skābe) netiek iekļauta polimēru grupā, bet gan piedevu grupas speciālo piedevu apakšgrupā. Tikmēr LVC laboratorijas vadītājs Vladimirs Akimovs Ir.lv paziņoja, ka Skangale nav strādājusi ar polimērmodificētu bitumenu un tādēļ nav kompetenta par to izteikties.

Futbols
Otrā iespēja, kā nonākt līdz patiesībai, ir izmeklēšanas iestādes. Precīzākais apzīmējums tur notiekošajam ir futbols. Ģenerālprokuratūra ''Šlokenbekas'' sūdzību pārsūtīja Ekonomikas policijai, jo pēc likuma pati izmeklēšanu neveic. Ekonomikas policija to tālāk pārsūtīja Rīgas reģiona Kriminālpolicijai. Tās inspektors, piezvanot uz LVC un dzirdot jurista atbildi, ka līdzīgu materiālu izskata arī KNAB, nosūtīja iesniegumu korupcijas apkarotājiem.

KNAB paskaidroja, ka viņu kompetencē ir LVC amatpersonu rīcības pārbaude konkursa un ceļa pieņemšanas laikā, un to birojs dara, bet noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā ir jāizmeklē Valsts policijai. Materiāls tika nosūtīts atpakaļ. Izklaidē ar adresāta meklējumiem, kurš beidzot varētu nolemt, ir pamats kriminālprocesam vai nav, ir notērēti trīs mēneši. Policija Ir atbildi par tālāko sniegt nav spējusi. KNAB veic resorisko pārbaudi savas kompetences ietvaros, proti, par amatpersonu darbību, nevis to, kas īsti ieklāts ceļā.

Sūdzības īpašniekiem
Tikmēr LVC ir spērusi neparastu soli, kam līdzīgu Ir.lv neizdevās atrast, aptaujājot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedrus.

Tā vispirms vērsusies Vācijas attiecīgajā valsts uzņēmumā ar lūgumu pārbaudīt, vai divi uzņēmumi, kas apstrīdējuši tās rīkotos konkursus Latvijā – ''Šlokenbeka'' un ''Matthai'' – tiešām pārstāv vācu kompānijas, vai arī ''viņu nolūki nebūt nav tik godīgi, un viņi lieto to vārdus, uzņēmumiem nezinot”. LVC vadītājs Ivars Pāže skaidro, ka tas noticis, jo Uzņēmumu reģistrā nevar pārliecināties, ka, piemēram, ''Šlokenbekas'' akcijas pastarpināti pieder ''Strabag''. Skaidrojums ir pretrunā ar faktu, ka ārzemju uzņēmuma pārstāvji ir vairākkārt bijuši Latvijā runāt ar satiksmes ministru un LVC par ceļubūvi šajā valstī un konkursos sniedz kopēju piedāvājumu.

Otru sūdzību LVC nosūtīja ''Strabag'', kurā norāda, ka vietējais uzņēmums sūdzības izmantojot ''kā pēdējo juridisko iespēju konkurēt ar citu Latvijas uzņēmumu ''A.C.B” un vaicā, vai pārmērīgas sūdzības un tiesvedību sākšana ir ''Strabag'' stratēģija, vai vietējās uzņēmuma vadības iniciatīva. LVC sūdzas par patvaļīgi ņemtajām analīzēm un apšauba Vācijā veiktās analīzes, uz kuru pamata ''izdarīja nepareizus secinājumus un paziņoja tos publiski, kas (..) nav pieņemama konkurences metode, jo rada sabiedrības neuzticību autoceļu nozarei”.

Pāže atzina, ka neviena cita ceļubūves uzņēmuma īpašniekiem tādas vēstules nav rakstījis, jo viņi vairākumā gadījumu esot Latvijā. Šī esot tapusi kā reakcija uz sūdzību IUB par prasību ceļubūves konkursos iekļaut palielinātu bankas garantiju, ko ''Šlokenbeka'' pati esot iepriekš prasījusi, bet vēlāk apstrīdējusi. Tāpēc LVC neesot bijis skaidrs, ko uzņēmums īsti domā.

Vēstulē par šo konkrēto lietu nav ne vārda – tajā LVC pauž neapmierinātību, ka sūdzības aizkavē konkursus un noved pie riska zaudēt ceļu remontiem piešķirto naudu.