Pēc EK bažām Latvija autoceļus vērtēšot neatkarīgi
33Saistītie raksti
Intervija /
5. maijs 2021
Galvenās vērtības
Dzīve /
24. februāris 2021
Asfalta jutīgā āda
Aktuāli /
10. septembris 2020
Atbildīgos par strādnieka bojāeju Salu tilta remonta laikā policija meklē gadu
Komentāri (33)
Ieva 02.12.2010. 14.32
Ja Latvijā ir dārgākie un sliktākie ceļi, tad secinājums ir viennozīmīgs- šī nozare strādā neefektīvi.
Nākošais punkts šajā spriedumu ķēdē – kā Valsts to mēģina risināt? Atbilde – nekā, valsts iestādes spēlē futbolu.
Vai Valsts atbalsta šo bardaku? Jā, SM & autoceļiem tiek piešķirta budžeta nauda, samazinājusies šajā nozarē nav ne lielākais, ne pat viens no lielākajiem.
Secinājums – valsts ir ieinteresēta uzturēt šo korupcijas barotni. Tā vietā, lai pēc būtības ieviestu kārtību, notiek matu skaldīšana par budžeta līdzekļu sadali.
Ceļi Latvijai ir vajadzīgi. Labi ceļi. Bet, varbūt, tagad prātīgāk, būtu daļu no līdzekļiem, kuri tur pazūd kā melnajā caurumā, novirzīt uz nozarēm, kuras dod lielāk pievienoto vērtību? Uzņēmumiem , kuri ir “nostāvējuši”, atraduši jaunus tirgus, bet nepietiek līdzekļu attīstībai? Kāpēc valstij jāfinansē nozares, kas strādā neefektīvi? To nesaprotu. Vai miroņa mākslīga uzturēšana pie dzīvības ir vajadzīga?
0
Elita Ļabe 02.12.2010. 12.48
LVC stresainā rīcība apliecina, ka viņi saņem kukuļus. Viss. Nav ko spriedelēt.
0
Janka, Janic 02.12.2010. 12.19
izmekleetaaju kantori speelee futbolu ( par to kuram zagļus jaamet cietumaa ) tik ilgi , kameer zelta tilts buus iegaazies!!!
0
peteris z 02.12.2010. 11.45
Jāsaprot ir viens, ka bez LVC līdzdalības, ceļu nelikumību shēmas neietu cauri, jo visiem tak zināms. kā notiek otkati valsts pasūtījumu gadījumos. Būtu jāmaina Valsts Autoceļu vadība, protams, neatkarīga ekspertīze arī būtu nepieciešama, bet tā necīnīsies ar cēloņiem, bet ar sekām. Ieteiktu ņemt ekspertus no lielākajām Vācu autoceļu kompānijām, jo tur tiešām ceļu kvalitāte ir lieliska.
0
mxblack 02.12.2010. 11.14
Mēs varam izvērst šeit visplašāko tirgu par tēmu “kā būtu ja būtu”. Bet diemžēl pašlaik ir tā, kā ir. Un ir ļoti grūti pierādīt to, ka kāda “sistēmai” piederoša firma būtu ko pārkāpusi. Divi pēdējie piemēri, Bērnu limnīca un šis strīda ceļš lieliski pierāda, cik stipra šeit ir mafija, cik pērkami ir ierēdņi un kā būtībā tiek izlaupīta nodokļu maksātaju naudiņa. Ne velti šeit tikai ceļ un arī cels nodokļus, jo cita ceļa jau nav kā pabarot visu to ļoti ātri augošo mafiju visos līmeņos. Tikai dzīve tam nodokļu maksātājam labāka šeit nekļūst. Ir arvien grūtāk izdzīvot. Toties spirgst un apveļas visi tie, kuri ir pie lielās siles. Tie labsajūtā rukšķ un kreķšķ, tie ikdienā dzīvo bohēmā un lielāko savu laiku pavada apceļojot Pasauli. Bet mēs, vienkāršie darba cilvēki, cita nekā neredzam kā tikai mājas un darbu. Pat atvaļinajums faktiski nav nekāds atvaļinajums, jo pēc tam visa nauda ir beigusies un nav pat ko ēst. Un gala šai nelietībai neredzam. Jaunākie aizbrauc. Ko darīt mums, vecajiem? Varbūt braukt uz Krieviju lai ātrāk tiktu pie Pētera? Tur tas esot iespējams visātrāk.
0
sigija_spure 02.12.2010. 11.10
vispār es brīnos, kur IZZI ņem klientus? tāāāāāds kaku kantoris, tāāāda kaku kvalitāte.. trakums.
0
austrisv 02.12.2010. 10.58
“Pēc LVC slēdziena tā vēlreiz lūdza Vācijas laboratorijas vērtējumu, saņemot slēdzienu – tas, ka bitumens ir modificēts ar ķīmisko piedevu, nebūt nenozīmē, ka tas ir kļuvis par prasīto polimērmodificēto bitumenu.”
Ko nu, izrādās, ka vietējās laboratorijās veiktās pārbaudes tomēr neatbilsts patiesai situācijai, bet tā jau varēja arī domāt, ka tā būs! nekādas šaubas un piekrist var komentētājiem, ka ārzemju(vācu) firmas mūsu ceļus pat par lētākām izmaksām, būtu uzbūvējušas kvalitatīvāk!
Bet mūsu nabaga mazie uzņēmēji, kuri būvē ceļus nebūtu kļuvuši tik ātri par miljonāriem! Piemērs, Saldus novadā!
Priecājos, ka beidzot pacelts šis ceļu būves jautājums, kur 1 km izbūves cena ir viena no augstākajām Es valstīs! it kā jau pierasta lieta, ka pie mums izmaksas visur ir pašas lielākās, bet kvalitāte paša sliktākā! piemērs; Zelta tilts!
0
aija_vitolina 02.12.2010. 10.53
izbrīns par lv ceļiem man jau ir bijis sen. kā tas nākas, ka uzlej svaigu asfaltu un pēc pirmās ziemas tajā parādās “kasjaki”. Tas vēl tā, kā sak, prieks, ka vispār tiek asfaltēts. Lielākā problēma ir bedru lāpīšana, tur patiešām ielāpi turas vien pāris mēnešus. Protams, ja paveicas, ik pa pāris mēnešiem tās tiek atkal aizlāpītas. Man grūti spriest vai šāda situācija ir normāla jo nav sanācis novērot kā tiek ceļi remontēti ārzemēs, vai tiešām tur arī asfalts un tā ielāpi kalpo tik īsu laiku. Esmu visai drošs par to, ka ceļu būvē grozās lielas naudas summas, līdz ar to, iespējams, ir cilvēki, kas uz slikto ceļu rēķina labi nopelna regulāri tos remontējot.
Redzēsim kā šis skandāls beigsies.
0
jirgensone_ieva 02.12.2010. 10.36
Ceļu būve vienmēr ir bijusi lieliska iespēja partijām nopelnīt ar milzīgiem otkatiem… summas lielas – otkati arī….
Skaidrs ka ārzemju korporācijas varetu uzbūvet gan lētak, gan ātrāk, tikai tāpēc vien ka nekādus otkatus nedomās maksāt…. bet Latvju politbāleliņi jau neies laist iespēju garam nopelnīt miljonus otkatos, zem jauka saukļa dosim darbu vietējiem zaglīgajiem uzņēmējiem, kas tāpat nemaksa nodokļus un čakarē valsti kur vien iespējams, bet tas jau nav būtiski jo savas partijas un savās kabatās jau saņemsim pietiekoši….
1
Laumiņa > jirgensone_ieva 03.12.2010. 18.38
Protams, ka par ceļiem pārmaksājam pamatīgi, nemaz nerunājot par to milzu ļaunumu, ko nodara konkurences graušana ar visādām “sarunāšanām” un “otkatiem”. Kaut vai viens piemērs, cik vajadzētu izmaksāt Rumbulas-Ikšķiles posma rekonstrukcija un cik tā patiesībā izmaksāja. Nu, ļaudis no LVC , vai esiet spējīgi aptuveni piemest??? Vai jums nešķiet, ka neesiet aizstāvējuši valsts intereses un pārmaksājuši turpat 7 miljonus???
0
vilma_bauda 02.12.2010. 10.08
Protams,bāleliņi no STRABAGA nobijušies.Cita svara kategorija-STRABAGĀ strādā ap 40 tūkstoši.Desmitgadēm redzama tendence:nelaist iekšā lielās ārzemju kompānijas,jo tās nedos ierēdņiem kukuļus,un mūsu blēdīgos uzņēmējus noēdīs.
Ir iznācis strādāt kopā ar STRABAGU,tik labu darba organizāciju un efektivitāti neesmu redzējis nevienā Latvijas firmā(neskatoties uz tautību kompotu būvlaukumos )
0
lailabidzane 02.12.2010. 09.31
.
Vispirms ir jāuzteic Sanitas Je veikums. Raksts pavisam noteikti piedāvā iespēju iepazīties ar apskatīto situāciju no dažādiem aspektiem. Izcili, Sanita!
Skumji vien, ka komenti vienalga seko pierastajā/parastajā reakciju līmenī…
14
kkristaps > lailabidzane 02.12.2010. 09.47
Varbūt ka šitā: Jele nošņauc degunu un izslauki acis, Skumjā izskata bruņiniek, un pabaro Rosinanti ar auzām, nevis kartupeļu mizām, lai nabaga ķēvei, tāpat kā saimniekam, nav jāsnaikstās un jāsiekalojas ap lietām, kurām viņa nespēj piekļūt.
0
ltvpanorama > lailabidzane 02.12.2010. 10.47
neskumsti, paņem sotaciņu..i asariņa nožūs, i sirdij gaišāki kļūs..
0
lailabidzane > lailabidzane 02.12.2010. 10.54
.
Varētu jau, ABC, Tev pajautāt, vai tava spārnotā doma dzima pelēkajā vielā, vai tomēr kājstarpē. Bet lai nu paliek.
Ja par tēmu. Kā nespeciālists.
Tā vietā, lai precīzi definētu, kas ir bitumena polimērmodifikators, atbildīgas personas, tajā skaitā vadoši laboratoriju darbinieki, aizrautīgi stāsta par bitumena modificēšanas metožu un materiālu attīstību.
Tajā pašā laikā, tie paši cilvēki, izdarot mehāniskās (varbūt mehāniski-termiskās, tiešām nezinu) iedarbības uz paraugu testu, izsaka VIENNOZĪMĪGU secinājumu par parauga ķīmiski strukturālo sastāvu, apgalvojot, ka tādi rezultāti pierāda bitumena polimērmodifikāciju.
Tiem, kas nepamanīja.
Testa metode principiāli neļauj viennozīmīgi spriest par sastāvu, ja vien testa rezultātā iegūtos datus tikpat viennozīmīgi nenodrošina viens, un tikai viens, iespējamais sastāva variants.
Un dažādību savos skaidrojumos par ceļu klājumu attīstību uzsver tie paši cilvēki…
0
Marija > lailabidzane 02.12.2010. 10.56
>varbūt ka tā
Diezgan bieži, žurnālistiem aprakstot būvprocesus, t.sk. ceļu būvi, netiek pieminētas vai apskatītas 2 būtiskas pozīcijas:
1. Projektā norādītais materiāls (jābūt intervijai ar projekta autoru);
2. Realitātē pēc projekta iestrādātā materiāla atbilstība nevis dažādu ierēdņu interpretācijai, kas ar to ir bijis domāts, bet gan atbilstība konkrētam standartam, šajā gadījumā tas ir “LVS EN 12591:2009 Bitumens un bitumena saistvielas. Specifikācijas ceļu segumu bitumeniem”.
Visstulbāk izklausās Akimovs, ka neesot svarīgi kā tiek panākts rezultāts – laboratorijas vadītājam no likuma viedokļa ir tikai viena atskaites sistēma – LV vai ISO standarti.
0
lailabidzane > lailabidzane 02.12.2010. 11.29
.
Parastais.
Jau sacīju, ka neesmu speciālists ceļu būvē. Un arī standartus no galvas nevaru uzskaitīt. ;)
Saprotu, ka tenderī ir bijusi prasība pēc “polimērmodificēta” materiāla. Projekta autora viedoklis gan varētu būt. Bet tas būtu tikai skaidrojošs.
Tālāk, protams, ir jautājums, vai šīs prasības paplašināta interpretācija ir tikai būvētāja know how, vai arī pasūtītāja un paredzamā tendera uzvarētāja kopdarbs. Otrais gadījums, protams, ir pavisam nesmuks, bet bieži pielietots.
Ja par reāli iestrādāto materiālu, tad vācu laboratorija dod gana saprotamas atbildes.
0
Marija > lailabidzane 02.12.2010. 11.50
>varbūt ka tā
Re, kā vienlaikus rakstot komentārus, sanāk mazi pārpratumi – mans 10:56 komentārs ir tikai piebilde Tavam 9:31 tekstam par Sanitas veikumu.
Bet problēmas sakne ir neesošā likumdošanā, kas ļauj iepirkuma nolikumus rakstīt kā vien tik vēlies – gribi paskaidro, kas ar to domāts, negribi – nepaskaidro.
Bet, uzsākot jebkurus būvdarbus, t.sk. ceļu izbūvi, pamatā visam ir projekts un no tā izrietošā un nolīgtā tāme, kurā galvenajiem pielietotajiem materiāliem jābūt atsaucei uz kādu no standartiem.
0
lailabidzane > lailabidzane 02.12.2010. 12.27
.
Pa lielam Sanita Je šoreiz tiešām ir devusi labu iespēju iegūt informāciju. Un analītika nav uzbāzīga, bet versijas piedāvājoša.
Vīlos vien nopirkdams drukāto IR versiju, jo bez saitēm raksts ir daudz plikāks. Biju cerējis, ka maksas variantā info būs vēl plašāka.
0
girts_gansons > lailabidzane 02.12.2010. 12.27
… pamatā visam ir projekts
—————
Varbūt kāds zina, kad tiek izstrādāts tehniskais projekts ar materiālu specifikāciju, pirms konkursa vai to gatavo uzvarētājs?
0
Marija > lailabidzane 02.12.2010. 12.39
>Valguna
“kad tiek izstrādāts tehniskais projekts ar materiālu specifikāciju”
No likuma viedokļa būt visādi varianti, bet normāli būtu tā, ka ceļu īpašnieks, kurš pārzina situāciju un plāno ceļu sakārtošanu ilgtermiņā, t.sk. jaunu ceļu izbūvi, pasūta tehniskos projektus ceļu projektētājiem, kurus nodod pretendentiem.
Man subjektīvi liekas, ka ir jānomaina nevis KNAB vadība, bet gan visa LVC spice, kurai viss šķiet ok ar Latvijas ceļiem.
0
lailabidzane > lailabidzane 02.12.2010. 12.39
.
Tu uzdod visai savādu jautājumu! ;))
Kā var noteikt uzvarētāju, ja principā nav zināms par ko sacenšas?
Pavisam cita lieta, ka kāds ir vienlīdzīgāks, un piedalās ne tikai tenderī, bet arī tā sagatavošanā. Viens aspekts, ka speciālistu skaits zināmos jautājumos ir ierobežots, bet valsts vai pašvaldību ierēdņi apskatāmajā jautājumā neorientējas vispār. Ir bijuši gadījumi, kad ierēdņi nespēj atbildēt uz tenderim nozīmīgu jautājumu pat tad, ja atbilde ir vai nu jā, vai nē.
Bet dominējošais ir otrs aspekts – kā nodrošināt tā pretendenta uzvaru, ar kuru panākta labākā vienošanās par “īstajiem” noteikumiem.
0
girts_gansons > lailabidzane 02.12.2010. 13.00
Par ko sacenšas, lielos vilcienos jau ir zināms. Runa jau ir par to, vai ir gatavs, nemaināms projekts jeb vēlmes aprakstītas kā dažādi tulkojami un realizējami nosacījumi nolikumā.
0
lailabidzane > lailabidzane 02.12.2010. 13.07
.
valguna! Vai kaut reizi esi saskārusies ar valsts vai pašvaldības tenderi???
0
girts_gansons > lailabidzane 02.12.2010. 14.25
Atbilde – nē. Tādēļ arī jautāju, cerībā ka izlasīs un atbildēs kāds, kurš zina kā tas reāli ir dzīvē. Pieņemu ka, ja līgums ir par gatava projekta realizāciju, tad arī pārbaudē konstatētais var sniegt nepārprotamu slēdzienu par atbilstību projektam.
0
lailabidzane > lailabidzane 02.12.2010. 14.35
.
Novēlu ar tādiem priekšstatiem par tenderiem arī dzīvot, ja nav kritiska nepieciešamība tos mainīt! Būs nekaitīgi veselībai! ;))
0
mary75 02.12.2010. 08.57
Nē, nu kā var neticēt mūsu godīgajiem uzņēmējiem, kuri strādā ciešā saiknē ar mūsu visgodīgāko un neaptraipīto partiju – PLL, kā var neticēt laborotorijai, kas ir patiesi neatkarīga, un nekādā gadījumā nav dabūjusi savu daļu no milzīgiem “otkatiem”, un kā var ticēt kaut kādām tur nekompetentām un korumpētām vācu laborotorijām, ko tie pašu vācu uzņēmēji( ja tie vispār vēl ir vācu) noteikti uzpirkuši!
Nu tas taču tīrais absurds, kam vispār var kaut kas tāds ienākt prātā!
Nu un mūsu Ekonomikas policiju un pārējām tiesībsargājošām iestādēm, manuprāt, sen nav nekādas ilūzijas, ka tās spējīgas izmeklēt ko patiešām nopietnu.
0
Una Grinberga 02.12.2010. 08.38
Pieļauju, ka kampēji nav tik stulbi – ceļi ir būvēti atbilstoši prasībām, bet visticamāk prasības ir izstrādātas Latvijas apstākļiem neatbilstošas un tā, lai varētu grūti pārbaudīt izejmateriālu izcenojumus. Ja konkrētais materiāls tiek ražots vai importēts caur vienu uzņēmumu Latvijā, tad pierādīt, ka cena ir atbilstoša vai neatbilstoša ir ļoti grūti, jo “nav” jau ar ko salīdzīnāt! par uzņēmumu iekšējo un LVC kontroli labāk neizteikšos, lai nepaspruktu kāds rupjš vārds.
1
Laumiņa > Una Grinberga 03.12.2010. 18.22
Lieta kļūst arvien skaidrāka. Nepārprotama ir LVC iepriekšējās un iespējams arī patreizējās spices “sadarbība” ar blēdīgajiem ceļu būvniekiem. Par to liecina bērnišķīgā skaidrošanās un smieklīgie uzbraucieni “Šlokenbekai” ar sūdzībām Štrabagam, kas jau sāk izskatīties pēc izmisuma, turpat vēl nožēlojamā propoganda pēdējo nedēļu TV7 maksas raidījumos “veikalu skatlogs” par “izcilajiem autoceļiem”,ko būvējuši ACB. Nekas tā vienkārši nebeigsies, kā gribētu uzskatīt LVC un SM ierēdņi un vadības. Un nav tas papīrs no EK tik parasts kā mums te fleitē. Vai tiešām kāds bālēliņš te domā, ka prasta vācu kompānijas “uzmešana” konkursā, kurai turklāt gada apgrozījums ir pie 4 miljardiem EUR un no kuras tai skaitā maksātiem nodokļiem EK finansē ceļu būvi Latvijā, tik vienkārši tiks aizmirsta??? Un neiet jau runa par to apvedceļu uz Babīti, kurš,saprotams,pēc pāŗis gadiem izjuks, iet runa par mūsmāju nolādēto sistēmu un biznesa bizantisko vidi.
0