Rosina mainīt datu nesēju nodokļa noteikumus

AKKA/LAA: katru gadu par datu kopēšanu netiek samaksāti 330 milj. latu

Par kopēšu personīgajām vajadzībām ik gadu netiek samaksāti 330 miljoni latu, atsaucoties uz Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) aplēsēm, pirmdien vēstī laikraksts "Dienas Bizness" (DB).

"Zaudējumi, kas tiesību īpašniekiem radušies, cilvēkiem veicot kopēšanu personiskām vajadzībām Latvijas teritorijā, pēc AKKA/LAA un LaIPA veiktajiem aptuvenajiem aprēķiniem, ir 329 miljoni latu gadā. Šī ir summa, kas cilvēkiem būtu jāmaksā, ja viņiem būtu jāslēdz līgums ar tiesību īpašniekiem par katru reizi, kad tiktu veikta kopēšana personiskām vajadzībām," ar biedrības veiktajiem aprēķiniem, kuri iesniegti izskatīšanai KM, DB iepazīstina AKKA/LAA Komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Kārše.

Attīstoties tehnoloģijām, mainījies kopēšanai izmantojamo tukšo datu nesēju un ierīču klāsts, tāpēc Kultūras ministrija (KM) konceptuāli atbalsta grozījumu nepieciešamību datu nesēju nodokļa noteikumos. Vispirms gan jāpanāk kopīga vienošanās par grozījumu saturu izveidotajā darba grupā, kurā ir autortiesību un blakustiesību īpašnieku organizācijas – AKKA/LAA, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), kā arī informācijas tehnoloģiju (IT) un telekomunikāciju nozares asociācijas.

Laikrakstā teikts, ka ar aicinājumu par grozījumiem datu nesēju nodokļa noteikumos AKKA/LAA KM vērsusies jau 2007.gadā. Biedrība vēl aizvien vēlas, lai nodeva tiku iekasēta ne tikai par CD un DVD, bet praktiski par visiem iespējamiem datu nesējiem – atmiņas kartēm (izņemot xD kartes), visu veidu zibatmiņām, mobilajiem telefoniem ar MP3, MP4 atskaņotājiem ar atmiņu, iekārtām ar iebūvētām zibatmiņām, par datoru cietajiem diskiem, personālajiem, piezīmju un plaukstdatoriem. Biedrība uzskata, ka datu nesējiem nodevai jābūt no viena līdz trim latiem par vienību.

Citām nozares asociācijām pret šo ieceri ir iebildumi. Tās uzskata, ka piedāvātie nesēju atlīdzības apmēri noteikti voluntāri. Vienlaikus asociācijas atgādina, ka liels skaits materiālo nesēju tiek izmantots komercdarbībā, kas nav saistīta ar Autortiesību likumā paredzētā mērķa sasniegšanu.

IT vaitumtirgotāja "ALSO Latvia" valdes priekšsēdētājs Juris Ducens laikrakstam pauda – "ja zaudējumu apmērs ir tik grandiozs, tad jau AKKA/LAA vajadzētu apdomāt, kā aizliegt kopēšanu vispār". Būtiska ir arī nesēju atlīdzības saistība ar kaimiņvalstīm, jo Latvijā pēdējos trīs gados iekasētais nesēju atlīdzības apmērs ir lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā, kaut tirgus, piemēram, Lietuvā ir divas reizes lielāks, uzsvēris Ducens.