Atklāta vēstule par datu nesēju atlīdzību

Tā arī nesaprotu, kāpēc 100 % Latvijas iedzīvotāju jāmaksā nodoklis par kāda kaut ko radīto, ja labākajā gadījumā datu nesējos kāds 0,0001 % kaut ko klausāījies?Šis raksts to neizskaidro un nepamato

Tik zemisku tekstu reti nākas lasīt. Ņemam pa punktiem.
(Pašam ir datu nesēji vairāku terabaitu tilpumā, kuros nav ne smakas no tā, par ko kādam pienāktos vēl nesaņemta atlīdzība)
1. “…grozījumi izsaukuši visai plašu un acīmredzami organizētu kampaņu…” – meli, mani neviens neorganizē.
2. “…datu nesēju atlīdzība nav ne jauns nodoklis, ne nodeva, bet gan tieša atlīdzība autoriem, izpildītājiem un producentiem par mūsu darbu vai izpildījuma kopēšanu” – labprāt maksātu par kopēšanu, bet jūsu izstrādājumus nekopēju. Tātad no manis prasa naudu par to, ko nepērku. Ideāls bizness!
3. “…šāda – nelielas atlīdzības par tukšajiem datu nesējiem – iekasēšanas kārtība pastāv 22 Eiropas Savienības dalībvalstīs” – nu un? Mums obligāti jāpārņem kara muļķība, ja tā ieviesta EU? Dažās EU valstīs pastāv arī noteikumi kalnu tuneļu ekspluatācijai.
4. “…jāievēro gan lietotāju, gan autoru un izpildītāju interesēs…”Zelta vārdi, bet ar kādām tiesība tad jūs prasāt naudu no nelietotāja?
5. “…neiespējami izsekot, ko dara katrs ierīces lietotājs…” – šī nu ir virsotne! Ja neiespējami izsekot, vai man matus apgriež sieva vai eju pie friziera, tad no manis pienākas nodeva frizieru uzturēšanai. Ideja – ja “nespējam atrast vainīgo, tad sodām visus” raksturo dažu tipu sabiedrības, kurās arī muzikanta galvas amputācija par nepareizi izvēlētu meldiņu bija norma.
6. “…ievērojot lietotāju intereses, tiek piemērota NELIELA maksa par katru ierīci…” lielisks attaisnojums katram laupītājam, kurš paņem tikai “NELIELU” daļu īpašuma.
7. : …desmitiem pārbaudīta un ierasta prakse…” – zagām, zogam un zagsim!
8. “…DNA veido vien absolūti nelielu daļu no cenas…” mēs jau esam tikai sīki zaglēni, tātad drīkstam?
9. “…Netiek apšaubīts, ka par darbu jāmaksā, piemēram, mēbeļu vai pārtikas ražotājiem, jāmaksā par konsultācijām advokātiem, bet autoru, mūzikas izpildītāju un producentu vēlme pēc taisnīgas atlīdzības par mūsu darbu lietošanu ir kaut kas nevajadzīgs…” – Nekaunīgi meli. Neviens neapšauba prasību samaksāt par to, ko iegādājas. Netiek pieņemta prasība maksāt par to, ko nepērk.
10. “…Tā nav un nevar būt taisnīga attieksme pret katra cilvēka darbu un tiesībām par to saņemt taisnīgu atlīdzību…” –Nav un nevar būt taisnīgi prasīt no manis naudu par to, ko neiegādājos un nepatērēju. Izvirzītā prasība no laupīšanas atšķiras tika ar to, ka nosaukta par likumu, bet ieviesta praksē iznāk nelietīgāka. Jo laupīšana ir individuāls “pakalpojums” bet te bez riska aptīra visu sabiedrību.
Tā kā uz papīra iespējams zemiski nokopēt jebkuru literatūru, tad ar datu nesēju nodokli jāpaliek papīrs, rakstāmpiederumi un grāmatplaukti. Protams, ka katra telpa, kurā plauktu var ievietot, arī uzskatāma par datu nesēju.