Īslandē uzticības krīze medijiem

Avīzes pārvalda ekonomiskajā krīzē vainotie

Ekonomiskā krīze Īslandē pārtapusi arī žurnālistikas krīzē. Lasītāju un skatītāju uzticība medijiem samazinājusies, jo laikrakstus un žurnālus pārvalda ļaudis, kuri vainojami banku skandālos. Notikumi, kas sekoja cits citam, sniedz nopietnu vielu pārdomām arī citās Eiropas valstīs.

Abas lielākās Īslandes dienas avīzes – Frettabladid un Morgunbladid – ir nonākušas dziļā uzticības krīzē un gandrīz vienlaicīgi televīzijā izbeigti aktuālie un pētnieciskie raidījumi.

Lielākā dienas avīze Frettabladid ir daļa no mediju koncerna 365, kura īpašnieks vēl nesen bija lieluzņēmējs Jon Asgeir Johannesson. ”Viņš pieder tai mazajai grupai, kuru uzskata par ekonomiskās krīzes galveno vaininieku,” somu žurnālam Suomen Kuvalehti saka Īslandes universitātes mediju pētniecības docents Birgir Gudmunsson. Komisija, kas pēta banku krīzi, uzskata, ka Johannesson kopā ar dažiem citiem izkrāpis no Īslandes trešās lielākās bankas divus miljardus dolāru. Šo apsūdzību dēļ viņš mediju impērijas pamatkapitālu pārrakstījis uz sievas vārda.

Morgunbladid ir Īslandes vecākā avīze. Tās galvenais īpašnieks agrāk bija Landsbanki – milzīga banka, kuru 2008.gadā pārņēma valsts. Uzņēmēju grupa, kas kļuva par avīzes īpašniekiem, pagājušā gada rudenī galvenā redaktora amatā iecēla agrāko Īslandes premjerministru un centrālās bankas vadītāju David Oddson. Bankas krīzes izmeklēšanas komisija savā ziņojumā raksta, ka Oddsson ir ekonomiskās krīzes galvenais vaininieks. Oddson privatizēja bankas un samazināja kontroli pār tām. Sekas bija tādas, ka trīs lielākās bankas īsā laikā palielināja savu apjomu 20 reižu. Komisija uzskata, ka vēlāk, būdams centrālās bankas vadītājs, viņš pieļāvis vairākas ”katastrofālas kļūdas”, līdz valsts ekonomika sabruka.

Jaunie īpašnieki un galvenie redaktori politizējuši laikrakstus. Tie zaudējuši uzticību un lasītājus, un žurnālistu bezdarbs ātri pieaudzis no 2 līdz 9 procentiem. Aptaujas liecina, ka medijiem uzticas tikai 14,8% īslandiešu.

Īslandes žurnālistu savienības valdes loceklis Kristinn Hrafnsson stāsta, ka pētnieciskās žurnālistikas apjoms ir krities. Pārtraukti Īslandes televīzijas un komerciālā otrā kanāla nozīmīgākie aktuālie raidījumi. Pats Hrafnsson un visa viņa grupa tika atlaista no darba tieši tajā dienā, kad viņi gatavoja raidījumu, kurā atklātu jaunas ziņas par ekonomisko krīzi un bankrotējušo banku Kaupthing. Hrafnsson uzskata, ka neatkarīgās informācijas plūsma ir apdraudēta. Tagad viņš gatavojas dibināt pētnieciskās žurnālistikas fondu. ”Mums vajadzēja varēt labāk atklāt, kas notiek valstī”, viņš saka intervijā Suomen Kuvalehti.

Fonds ir viens no piemēriem pašu žurnālistu aktivitātēm. Otrs piemērs ir ”īslandiešu Ir”, jauns neatkarīgs nedēļas izdevums Frettatiminn, kuru nodibināja no medijiem aizgājušie un bez darba palikušie žurnālisti.

Mediju eksperts Gudmunsson uzskata, ka mediju un biznesa neveselīgi tuvās attiecības daļēju ir iemesls tam, ka krīze bija tik spēcīga un neviens nespēja atklāt to nedaudzo darbību, kas no šīs krīzes ieguva.