Pretēji Dāvja argumentiem, MK atbalsta zaļo enerģiju • IR.lv

Pretēji Dāvja argumentiem, MK atbalsta zaļo enerģiju

32
Mārtiņš Zilgalvis, F64
Indra Sprance

LG vadītājs: ar atjaunojamajiem energoresursiem var nodarboties tikai bagātas valstis

Neskatoties uz “Latvijas gāzes” (LG) vadītāja Adriana Dāvja asiem iebildumiem, valdība otrdien atbalstīja grozījumus noteikumos, kas paredz no 1.novembra liegt valsts atbalstu elektroenerģijas ražošanai ar dabasgāzi koģenerācijas stacijās.

Noteikumi attieksies tikai uz jaunajām kooģenerācijas stacijām, bet jau esošajām paliek spēkā pašreizējie noteikumi.

Dāvis otrdien valdības sēdē norādīja, ka noteikumu grozījumi sagatavoti, neizvērtējot iespējamās ekonomiskās sekas, jo lētāk esot ražot elektrību no gāzes koģenerācijas stacijās. “Kas par to maksās?” prasīja Dāvis, norādot, ka visur Eiropā gāzes koģenerācijas stacijas atzītas par visefektīvākajām un arī Latvijā tādām vajadzētu atrasties “pie katras slimnīcas, cietuma, skolas vai sporta zāles”.

“Mēs ļoti atpaliekam šajā virzībā.. Šis lēmums ir ļoti sasteigts, neizvērtēts un nepārdomāts,” aģitēja Dāvis, uzsverot, ka “ar atjaunojamajiem energoresursiem var nodarboties tikai ļoti bagātas valstis”.

Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) noraidīja pārmetumus, uzsverot, ka šobrīd “Gazprom” izmanto monopolstāvokli, tādēļ gāze Latvijā ir dārgāka nekā citās valstīs, kur ir energoresursu izvēles iespējas. Kampars uzsvēra, ka grozījumi noteikumos ir ekonomiski pamatoti, jo mazina Latvijas atkarību no Krievijas gāzes piegādātāja.

Kā norāda Ekonomikas ministrija, pašreizējā noteikumu redakcija nosaka koģenerācijas stacijā ražotās elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas un izmantojamā kurināmā, nosakot to atšķirīgu stacijām, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER) un kūdru, salīdzinājumā ar stacijām, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto citus energoresursus, vienlaikus nosakot arī kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas stacijas tiek kvalificētas, lai tās iegūtu tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Lai gan saskaņā ar noteikumiem koģenerācijas procesā saražotai elektroenerģijai, ja tā saražota no AER vai arī no vietējiem energoresursiem – kūdras, tiek piemērots augstāks obligātā iepirkuma atbalsta koeficients nekā tad, ja tiek izmantoti fosilie energoresursi, šāds atbalsta apmērs fosilajiem energoresursiem ir mazinājis elektroenerģijas un siltumenerģijas, kas ražota koģenerācijas procesā no AER konkurētspēju, norāda EM.

Komentāri (32)

Janis 07.09.2010. 17.43

Dāvim saimnieki saka “Cuj! Cuj Kamparsa!”.

+19
0
Atbildēt

0

martins_spravniks 08.09.2010. 08.44

Savicka kungs no Iteras arī baida, ka gāzes cena tikai kāps, tādēļ Kampara ieteikums ir ļoti loģisks.

+13
0
Atbildēt

0

mxblack 07.09.2010. 18.12

Lai arī es neatbalstu PLL kopumā, vakar LTV 1 raidumā “izvēlies nākotni” man patika Zālāna izteiktais priekšlikums, ka nav jēgas būvēt mazas atjaunojamās enerģijas spēkstacijas, bet tādas ap 9-10 MW. Tādas varētu būt katrā pilsētā, īpaši Kurzemē, jo tur ir daudz neizmantotu platību un daudz mežu. Tāpat biogāzes ražotnes pasulē izmanto plaši, kāpēc tās nevaram izmantot mēs? Eiropa taču mūs atbalstīs un kamēr atbalsta, to ir jāizmanto. Lielos uzņēmumus protams ar tādu iekārtu nenobarosi, bet sadzīves vajadzībām pietiktu. Un tas jau būtu liels pluss energopatstāvības virzienā. Pie kam tur eksperts parizi teica, ka tā ir dārga, kamēr nav attīstījusies. Attīstoties viss kļūst lētāks un pat lēts.

+11
-1
Atbildēt

12

    Valdis Ādamsons > mxblack 08.10.2010. 10.23

    …turpinu. Dānijas visa teritorija noklāta ar koģenerācijas stacijām! Ja neticiet -aizbrauciet un palūkojiet, kas tur tagfad notiek!
    Tātad Dānijā koģenerācijas stacijas iedala pēc jaudām 3grupās: lielās, vidējās un mazās. Savukārt to darbināšanai izmanto dabas gāzi, kuru pērk no Norvēģijas, biogāzi un biomasu-salmus, zāli, sienu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Valdis Ādamsons > mxblack 08.10.2010. 10.05

    Opis555,8.sep 10:15
    Izskatās, ka mēs ar Jums esam bijuši Dānijā 90.gadu sākumā, lai iepazītos ar viņu pieredzi “Latvijas enrģētikas ekonomiskās pārstrukturēšanas programmas” sakarā. Tur mums bija iespēja uz vietas visā Dānijas teritorijā no Olborgas līdz Kopenhāgenai un citur iepazīties ar koģenerācijas stacijām, arī ar apkures sistēmām un patērētās siltumenerģijas uzskaiti!
    Vēl Dāvja vadībā tajā pašā reizē otra grupa devās uz Holandi, lai tur iepazītos ar gāzes apgādes sistēmu, bet trešā – uz, liekas, uz Ziemeļīriju, lai izpētītu HES, kur amerikāņi pēc iekārtu nomaiņas samazināja tarifus.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Valdis Ādamsons > mxblack 08.10.2010. 10.24

    …turpinu!Par dabas gāzi – skaidrs. Kāpēc biogāzi un pārējo biomasu? Izrādās Dānijas likumdevējs pieņēma likumu par Dabas aizsardzību: laukus mēslot tikai ar izrūgušiem kūtsmēsliem, lai kultūraugus nepiesārņotu ar nezālēm u.tt.
    Pats savām acīm visu to redzēju. Arī to, kā visas koģenerācijas stacijas, bez izņēmuma, strādā automātiskā režīmā, t.sk. ritmiski uz konveijera piegādājot siena un salmu precīza taisnstūra paralēlskaldņa formā sapresētus kūļus un sagatavjot tos sadedzināšānai.
    Rezultāts: Godmanis tā arī neko no visa tā redzētā neieviesa. Žēl, ja šodien Rīgas Siltums var “lepoties” tikai ar trīs koģenerācijas stacijām un nupat laukos Dakāras motobraucējs ko izcīnija…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    snjuu > mxblack 08.09.2010. 01.13

    =Nākotne ir tieši mazām, varētu teikt mikrospēkstacijām=
    ===
    Liekas, ka ir kaut kādi izmēru ierobežojumi, lai tās kļūtu izdevīgas + vienmēr ir jautājums par to, kur grūst siltumu (kaut var arī ananasus audzēt), tomēr izmērs samazina attālumu līdz resursiem – sīkas stacijas var sabūvēt “biezākā slānī”. Vienādi un otrādi.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    mxblack > mxblack 08.10.2010. 17.15

    Šādai AER ražošanai ir lielas priekšrocības. Nav garo augstsprieguma līniju, nav lieku apakšstaciju, kas viss paņem labu daļu enerģijas, tāpat tiek izmantoti vietējie atkritumi, tādi kā kūla, kura šeit ir īsta nelaime, tāpat salmi un arī tiek ievērojami uzlabota kūtsmēslu kvalitāte. Bez tam nekas arī nesmird. Tas viss pārvēršas siltumā un elektrībā. Kad vairs nav ko bāzt tajā krāsni, tad atgriež gāzi. Mums vēl ir arī daudz šķeldas, kuru tagad iepērk zviedri. Tātad gāzi vajadzētu mazāk. Sākums vienmēr ir grūts, pat liekas bezcerīgs. Tomēr vienu reizi tāpat to visu būs jāsāk darīt. Vēl pieliekam klāt vēju un sauli. Arī tie dotu savu daļu elektroenergijas. Nauda ir jāiegulda, tas tiesa, bet Krievijas gāze arī nav lēta. Un tad vēl iespēja to mums aizgriezt. Tāpēc ir jāaptur to TEC2/2 un tā nauda jāizmanto tiešām lietderīgi.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    raimonds_bossltd > mxblack 08.09.2010. 17.54

    opis555
    Lai ko arī kādreiz neteiktu Zalāns, viņš tāpat, kā pārējie “labie latvieši” ir Gazprom stipendiāts.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    mxblack > mxblack 08.09.2010. 10.15

    Tomēr jebkurai iekārtai ir optimālie lietderības rādītāji atkarbā no konkrētās situācijas. Latvijā ir daudz samērā mazu pilsētiņu, kuru apgādei ar enerģiju varētu izmantot tieši alternatīvo kurināmo, kombinācijā ar sauli vasrā un vēju rudenī un pavasarī. Ir jāmācās no Dāņiem, viņi to prot. Mums nav Ziemeļjūras tuvuma, bet mums ir daudz mežu un visādu krūmu, kā arī neizmantotu lauksaimniecības zemju. Tāpat Vācieši ir lieli speciālisti biogāzes ieguvē. Kamēr ES mums dod, ir jāņem. Bet ar līdzfinansējumu būtu jāpalīdz arī valstij. Un birokrātija ir jāsamazina līdz nepieciešamākajam minimumam un tikai. Tas viss ir iespējam, vajag tikai gribēt.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    mxblack > mxblack 08.09.2010. 10.19

    Pēc viņa izteikumiem tajā raidījumā gan palika iespaids, ka viņš Kuldīgā ir gandrīz vai otrs Lembergs. Arī alternatīvo katlu māju, vai iekārtu tur būvējot. Lembergam ir tikai biodīzeļa ražotne,bet tādas nav pat Ventspilī. Ar siļķu galvām biogāzes ražošanai nepietiekot.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    juhans > mxblack 07.09.2010. 21.12

    Nākotne ir tieši mazām, varētu teikt mikrospēkstacijām, un decentralizētai elektrības un siltuma ieguvei, bet līdz tam ejamais ceļš vēl ir tāls un, kas zina kādiem līkumiem līkumots. Bet vismaz par šādu virzību sāk runāt. Tas vēl nav “breakthrough”, bet vismaz kaut kas šādā virzienā.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    markonimarkoni > mxblack 08.09.2010. 10.09

    Arī pamanīju, ka Zalāna idejas nav gluži zemē metamas un visai prakstiskas, dzīvē ieviešamas.
    BET, BET, BET, kas Zalānam visus TP varas gadus ir traucējis ne tikai skaisti izteikties, bet arī ražīgi rīkoties sabiedrības interesēs!?
    Baidos, ka tā ir tikai kārtējā blefošana, jo TP,un nu PLL nekad nav interesējušas sabiedrības intereses, kā tikai personīgais bizness.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    mxblack > mxblack 07.09.2010. 19.00

    Kā jau teicu, es neatbalstu PLL, tikai pārtveru viņu Zālāna priekšlikumu, jo tas man šķiet labs. Bet organizātoriskā puse ir atkarīga no mums pašiem un no mūsu ievēlētās valdības. Zālāns uzsvēra, ka šo mērķu sasniegšanai ir nepieciešama kooperācija. Viens tiešām šeit to nepavilks. Ja kāds izsaka ko labu, to ir noteikti jāizvērtē. Tas būtu tikai gudri.Un alternatīvā enerģija mums ir nepieciešama kā gaiss, ja gribam būt brīvi no Krievijas diktāta. Arī es šodien maksāju 3LVL par 5l gāzes baloniņa nomaiņu. Manuprāt tā ir laupīšan, bet nav izvēles.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    LR Aizsardzības mini > mxblack 07.09.2010. 18.36

    Piedod, bet tās atziņas ko saka “pll” pārstāvji, es jau kādus gadus 20 ( aptuveni ) zinu, tikai tālāk par runām nekas nav bijis. Bija man “konversācija”” ar vienu “šķēlistu”, tas mūdzis bija man gatavs rīkli pārgrauzt par andžu, jo redz andža savējos atbalstot, bez andžas nekas uz priekšu neies.. Kam mums mafioza palīdzība, mūžīga draudzība ar kaut ka’du “krustēvu”, ja viss ir atkarīgs no tā, cik ilgi viņs’būs ploitikā nevis kādi ir nākotnes attīstības plāni?

    +12
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu