Šķēles liecināšanu tiesā izjauc apsūdzētā pēkšņa slimība

Tiesa nolēma Šķēli atkārtoti aicināt liecināt 31.augustā

Trīskāršā ekspremjera, apvienības “Par labu Latviju” deputāta kandidāta Andra Šķēles (TP) liecināšanu digitālās TV krimināllietā, kurā apsūdzēti arī kādreizējie viņa tuvākie līdzgaitnieki, otrdien izjauca pēkšņa apsūdzētā Māra Paudera saslimšana un ievietošana Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra nodaļā, kurā ārstē depresiju un krīzes stāvokļus.

No tiesā izskanējušās informācijas izriet, ka bijušajam Latvijas valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājam Pauderam kļuvis slikti dienu pēc pēdējās tiesas sēdes iepriekšējā nedēļā, kurā viņš bija visai jautrs un starpbrīdī sēdes dalībniekiem atskaņoja "Menueta" melodijas mobilajā telefonā.

Digitālgeitas prokurors Edvīns Piliksers tiesai norādīja, ka līdz šim neviens no apsūdzētajiem divu gadu laikā nav kavējis nevienu sēdi. Visiem esot zināms, ka Šķēle kandidēs 2.oktobrī gaidāmajās vēlēšanās un ir “Par labu Latviju” finanšu ministra amata kandidāts. Tā kā pastāv liela varbūtība, ka viņu ievēlēs, pēc 2.oktobra Šķēle būs ļoti aizņemts un tādēļ viņu vajadzētu nopratināt pirms tam.

Paudera advokāts Saulvedis Vārpiņš uz to norādīja, ka prokurors sācis ļoti labi orientēties politiskajā situācijā un bijis izprotošs par Šķēles aizņemtību, tādēļ varbūt vajagot dot iespēju lieciniekam strādāt, lai viņš tiktu ievēlēts. Vārpiņš arī piebilda, ka 31.augustā, kad prokurors ieteica aicināt Šķēli, jau ilgāku laiku ieplānota bijušā satiksmes ministra Anatolija Gorbunova liecība un viņu būs jāpratina divas dienas.

Tiesa nolēma Šķēli, kuru tiesas gaitenī sagaidīja rekordliels skaits žurnālistu, atkārtoti aicināt 31.augustā plkst.10. Paudera advokātam dienu iepriekš tiesai jāpaziņo, vai klients ir spējīgs piedalīties.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra 20.nodaļas vadītāja Zigrīda Taranda, atsakoties sniegt ziņas par konkrētiem pacientiem, Ir.lv sacīja, ka nodaļā ārstē depresiju un krīzes stāvokļus. Tā ir vienīgā vaļējā tipa nodaļa visā slimnīcā, kas nozīmē, ka stacionētie slimnieki var pastaigāties pa teritoriju bez medicīniskā personāla pavadības. Ārstniecības ilgums ir dažāds, bet tas neesot īsāks par vairākām nedēļām vai mēnesi. "Ātri tas nenotiek," viņa sacīja.

Digitalizācijas krimināllietu tiesa sāka skatīt 2007.gada novembrī. Tajā apsūdzēti 20 cilvēki, ieskaitot ilggadējo Šķēles finansistu Hariju Krongornu, advokātu Jāni Lozi, sabiedrisko attiecību speciālistu Jurģi Liepnieku, LNT īpašnieku Andreju Ēķi un tagadējo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni. Krimināllieta ir saistīta ar valstij piederošā Latvijas Valsts radio un televīzijas centra meitasuzņēmuma Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra un "Kempmayer" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu. Cilvēki apsūdzēti gan par amatpersonas bezdarbību, gan krāpšanu, gan naudas atmazgāšanu.

Neviens no apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.

Prokuratūra nolēma aicināt liecināt arī Šķēli. Īsi pirms tam krimināllietas materiāliem tika pievienoti dokumenti, no kuriem izriet, ka daudzmiljonu pasūtījumu par digitālās televīzijas ieviešanu savulaik saņēmušajā ārzonas kompānijā "Kempmayer" daļēja patiesā labuma guvēja pastarpināti bijusi Šķēles ģimene – meitas un šķirtā sieva.