Digitālās TV tiesā prasa uzlikt arestu ''Lattelecom'' virszemes TV raidītājiem
Rīgas apgabaltiesai atsākot iztiesāšanu tā sauktajā digitālās TV lietā, prokuratūra otrdien kā valsts apsūdzības uzturētājs lūdza tiesu uzlikt mantas arestu ''Lattelecom'' īstenotās virszemes TV raidītājiem, kurus piegādājusi firma ''Hannu digital''.
Šīs firmas virszemes TV apraidei piegādātās iekārtas – seši digitālās TV raidītāji ar aprīkojumu un digitālās TV gala stacija – ir tās pašas, kuras savulaik ar britu pastkastītes firmas ''Kempmayer'' gādību tika piegādātas digitālās TV projektam. Vēlāk šis valstij apšaubāma izdevīguma darījums ieguva ''digitālgeitas'' vārdu un šobrīd tiek iztiesāts Rīgas apgabaltiesā. ''Hannu digital'' raidītāji nodrošina virszemes TV apraidi Rīgā un Rīgas reģionā. Tiesa par prokuratūras lūgumu lems 9.augustā.
Diezgan tieši ''Hannu digital'' digitālās TV iekārtas saistītas ar apvienības ''Par labu Latviju'' (PLL) līderi Andri Šķēli — viņš 2006.gadā LNT šefam Andrejam Ēķim bija aizdevis 10,4 miljonus dolāru to atpirkšanai. Neilgi pēc tam iekārtas pārpirka ''Hannu digital'', pārņēmot arī Ēķa parādu Šķēlem. Nesen Šķēle publiski atzina, ka saistības ar ''Hannu digital'' nokārtotas.
Šķēles aizdevums Ēķim ir viens no iemesliem, ar ko prokuratūra pamatojusi lūgumu tiesai lemt par šo digitālās TV iekārtu arestu. Prokuratūra uzskata, ka arests iekārtām jāuzliek, jo tās iegūtas noziedzīgā ceļā, izmantojot fiktīvus līgumus.
Ar ''Hannu digital'' un tās kļūšanu par ''Lattelecom partneri'' saistītas arī Valsts kontroles pērn paustās bažas, ka virszemes TV apraides projekta izmaksas sadārdzinātas par 3,8 miljoniem latu. Savukārt neoficiāli ar faktu, ka 10,4 miljonu dolāru parāds Šķēlem jāatdod, jau gada sākumā tika saistīti iespējamie iemesli, kāpēc ''Hannu digital'' kļuva par ''Lattelecom'' partneri virszemes TV apraides nodrošināšanā. Konkurss par virszemes TV ieviešanu tika organizēts laikā, kad satiksmes ministrs bija otrs PLL līderis Ainārs Šlesers.
Digitālās TV iekārtas, kuras prokuratūra lūdz arestēt, savulaik piederēja valsts a/s ''Latvijas valsts radio un televīzijas centrs'' meitasfirmai a/s ''Digitālais radio un televīzijas centrs'' (DLRTC). No DLRTC pāris gadus pēc tam, kad 2003.gada rudenī saistībā ar digitālās TV projektu tika uzsākta izmeklēšana, tās atpirka ''Kempmayer'' Latvijas meitasfirma. Darījumam nepieciešamo naudu samaksāja Ēķis, naudu aizņemoties no Šķēles.
Virszemes TV apraides iekārtu aresta pieprasījums to lietošanu neapdraud. Ja tiesa prokuratūras lūgumu apmierinās, iekārtu īpašumtiesības tiks arestētas par labu valstij, ''Hannu digital'' nevarēs tās pārdot vai veikt citus darījumus.
Digitālās TV lietā apsūdzētas 20 personas, viņu vidū bijušais Šķēles advokāts Jānis Loze, Šķēles finansists Harijs Krongorns, LNT šefs Andrejs Ēķis. Visi apsūdzētie savu vainu noziegumos neatzīst.
24.augustā šajā lietā jāliecina Šķēlem, kurš apstiprinājis, ka uz tiesu liecināt dosies. ''Hannu digital'' vada Ginters Kavacis, viņš kā liecinieks uz tiesas sēdi uzaicināts 17.augustā.
Komentāri (29)
Tamāra Nolmane 03.08.2010. 15.30
Digitalizācija draud apstāties! Jo pat āzim skaidrs, ka digitalizētie mājokļi ir aprīkoti ar Šķēles sashēmotajiem dekoderiem.
8
Arija Saleda > Tamāra Nolmane 04.08.2010. 10.24
Jāni, cik saprotu tad te pat lielie spečoki neizšķir raidītājus no dekoderiem, bet tev ir taisnība, melnā kastīte pa daždesmit latiem nav no kempmajer un tur arī viss kašķis atjaunojās, kad kāds Lattelecomā izdomāja nevis MPEG2, bet MPEG4 raidīšanu :)
Sapper, ja jau tanktukam vienā frekvencē bezmaksas paka grab lejā tad ir OK, jeb tur problēmu rada tā gūzma no kuras ir jāizvelk konkrēts kanāls?
0
dro > Tamāra Nolmane 03.08.2010. 17.10
Paldies:)
0
IvetaKazoka > Tamāra Nolmane 03.08.2010. 16.51
Lai 3 minūtes veltītu šadas info sameklēšanai telekoma lapā nav jābūt “speciālistam”, vienkārši mazliet j;abūt vēlmei iediļināties.
http://www.lattelecom.lv/majai/virszemes_tv_new/tehniska_informacija/
to, ka 12 kanāli uz frekvenci kvalitāti neuzlabo, to protams tur neraksta. :)
0
dro > Tamāra Nolmane 03.08.2010. 16.13
Tu ka speciālists vari pateikt, cik kanālus Šmidre sēdina uz 1 frekvenci un cik ir pieļaujams?
0
andris > Tamāra Nolmane 03.08.2010. 23.52
Vai tad runa nav par raidītājiem kuri mājās neatrodas? Lattelecom dekoderiem nav nekādu problēmu. Pats dekoderis praktiski ir dators bez ievadierīcēm, cietā diska un operatīvās atmiņas. Mana kaste ar kuru es rakstu šo postu nespēj apstrādāt tādas kvalitātes video ar h.264 video kompresijas metodi.
0
IvetaKazoka > Tamāra Nolmane 03.08.2010. 16.34
Labrīt, paskaties dekoderī, kad kanālus uzstādi. IMHO lieliski var redzēt, kuri kanāli ir kurā frekvencē. Speciālisti apgalvo, ka civilizētajā pasaulē vairāk par 3-4 neliiek kopā, līdz ar to signāla bitreits lielāks un bilde krietni labāka. Tas ir apmēram tāpat, kā DVD-video diskā ierakstīt 1 filmu vai 5 kā latgalītē, kvalitāte tašķiras jūtami. Jo vairāk saspiestas, jo katrā bildes informācijas palicis mazāk un rezultātā sliktāka kvalitāte.
0
IvetaKazoka > Tamāra Nolmane 03.08.2010. 15.50
Par āžiem Tu pareizi pateici. Tikai tādi arī ir sapirkuši šķēles – telekoma dekoderus, kas ir dārgāki un tūdīgāki par citiem pieejamiem.
0
IvetaKazoka > Tamāra Nolmane 03.08.2010. 15.45
Digitalizācia jau ir beigusies un atpakaļceļa nav un nekad nebūs. Tāpat kā zirgu tramvajs un tvaika auto. Šobrīd ir visi spēki jāvelta, lai krāpniekus sabāztu aiz restēm un telekomam neļautu čakarēt bildes kvalitāti sēdinot 11 kanālus uz vienas frekvences.
0
anita 03.08.2010. 17.47
labi, ka Baiba ierakstīja “iekārtu aresta pieprasījums to lietošanu neapdraud” savādāk visādas maitu lijas jau steigs sabaidīt vecākus cilvēkus un mēģinās izkrāpt naudu ar tekstu “rīt jums atslēgs televīziju”.
0
janisholsteins 03.08.2010. 15.43
hm, tad jau valstīj vajadzētu arī gūt labumu no šo iekārtu izmantošanas :) gan jau grāmatveži varēs sarēķināt :)
1
IvetaKazoka > janisholsteins 03.08.2010. 15.47
Valsts jau gūst labumu tirgojot frekvences Radio, TV, GSM, uc raidošo iekārtu darbības nodrošināšanai.
0