Āfrikas lielais izaicinājums

Mēnesi vietas pie televizoriem aizņems futbola draugi, tā ParSportu.lv eksperts Artūrs Vaiders

Labi, ka tagad sākas pirmo ogu laiks un ''Ugunsgrēkā'' tuvojas vasaras brīvdienas. Dāmas var paiet malā no televizoriem (vai ieslēgt otru) un atdot vietu vīriem. Jo sācies pasaules čempionāts futbolā, kas ilgs veselu mēnesi!

Aiz muguras pirmās spēles, redzēti pirmie vārti, pirmā laimes deja mājinieku dienvidāfrikāņu izpildījumā, pirmā sarkanā kartīte. Tiesa, pirmās uzvaras vēl nav, jo abas A grupas spēles piektdien beidzās neizšķirti. Kaut ''bites'' mājinieku atbalstam pirmās spēles laikā pavisam sparīgi sanēja.

Pēc tam, kad 1970.gadā Brazīlija trešo reizi kļuva par pasaules čempioni un mūžīgā īpašumā ieguva Zelta dievieti, par planētas galveno trofeju kļuva Pasaules kauss. Arī turnīrs, kurā reizi četros gados tiek noskaidrota pasaules labākā izlase, pārvērtās par Pasaules kausa izcīņu. Tomēr būšu vecmodīgs – balvas nosaukums vai izskats jau nemaina pasākuma būtību – finālspēlē tāpat tiek noskaidrota planētas spēcīgākā komanda, un tās dalībniekus joprojām gribētos saukt par pasaules čempioniem, kuru vēsture aizsākās jau 1930.gadā.

Pirmo reizi Āfrikā
Padomjlaikos ar Dienvidāfrikas premjerministru Džonu Forsteru biedēja pionierus. Tolaik par līdzīga pasākuma rīkošanu Dienvidāfrikas republika (DĀR) pat sapņot nedrīkstēja. Savukārt citas Āfrikas valstis arī šobrīd tam nav gatavas. Ja pieņem, ka pasaules čempionāts futbolā globālajā sporta arēnā ir teju vai galvenais pasākums, reizumis aizēnojot pat olimpiskās spēles, tad Āfrikai tas tiešām ir milzīgs izaicinājums. Izdosies, akmens aizripos. Kaut kas nesanāks, nākamo iespēju nāksies gaidīt visai ilgi, un diez vai Keiptaunai, kas nebūt nav tipiska Dienvidāfrika, uzticēs 2020.gada olimpiskās spēles.

19.pasaules čempionāta finālturnīram deviņās Dienvidāfrikas pilsētas uzbūvēti 10 stadioni, kuru celtniecībai iztērēti 1,3 miljardi eiro. Taču tas uz laiku ļāva samazināt bezdarbu. Finālspēle notiks 11.jūnijā Johannesburgā, ''Soccer City'' stadionā, kurā vietas 95 000 skatītāju. Mazākais ir Rusteburgā – 42 000, tomēr ir bažas, cik daudz tos varēs izmantot un kāda būs atdeve pēc čempionāta. Futbols Dienvidāfrikā piedzīvo bumu, tomēr maksātspēja joprojām ir gaužām maza. Dažu spēļu biļetes maksā vairāk nekā parasts afrikānis nopelna gada laikā. Tāpēc galvenais publikas pieplūdums gaidāms no Eiropas, Ziemeļu un Dienvidamerikas. Taču pasaules krīze ir uzspiedusi savu zīmogu, un joprojām daudzas biļetes gaida pircējus.

Drošība, drošība un vēlreiz drošība
Dienvidāfrikas ikdiena ir gan Soueto grausti, gan privātmāju rajoni, kur katru māju ieskauj divmetrīgs betona žogs, kam pa virsu vairākas dzeloņdrāšu kārtas un vēl strāva. Daudzām mājām logi un durvis aprīkotas ar signalizāciju un reizēm arī apvītas ar strāvas vadiem. Daudziem arī stroķis zem spilvena. Laupīšanas, arī slepkavības, īpaši jau Johannesburgā, likušas šādi nocietināties. Uz jautājumu – vai tas ir tā vērts, vietējais būrs atbild: ''Te ir lielisks klimats, te es varu atļauties māju un lielu dārzu, bet Anglijā vai Holandē par to pašu naudu knapi sanāktu mazs dzīvoklītis.'' Tāpēc – ir vērts.

Drošības aspekti čempionātā būs vienā no pirmajām vietām. Tieši tas būs galvenais eksāmens Āfrikai un tās tūrisma industrijas nākotnei, no kā tiek cerēta arī lielā materiālā atdeva. Šobrīd stadionu apkārtnē drošībnieku skaits ir daudzkārt palielināts.

Zīlēšana rit pilnā sparā
Protams, jau tagad daudzi sāk zīlēt, kas būs čempioni vai vismaz spēlēs finālā. Kā galvenos favorītus gandrīz visi min Spāniju, piesaucot 35 uzvaru sēriju. Oponenti teic – uzvar tas, kas uzvar četras svarīgākās spēles! Spāņiem tam var nepietikt. Tomēr arī man gribētos Eiropas čempionus ielikt visaugstākajā plauktā. Teju līdzās viņiem Argentīnu. Viņiem ir lieliskas zvaigznes (viens pats Lionels Mesi ko vērts), tomēr lielas bažas rada galvenais ''diriģents'' Djego Maradona. Labs spēlētājs ne vienmēr (pat retāk) ir arī labs treneris. Ja argentīniešiem būtu kaut Dunga… Tomēr Dunga ir brazīliešu galvenais treneris, un Brazīlija vienmēr ir starp favorītiem. Tikai šoreiz viņiem nav ne Peles, ne Garinčas, ne Ziko, ne Ronaldu. Brazīlija bez spilgtām zvaigznēm nav Brazīlija. Ja nu vienīgi kāda pēkšņi uzliesmos čempionātā. Tikpat klasiski favorīti ir vācieši – spēlē visi, bet uzvar Vācija. Daži paliks oranži, bet tūdaļ piebildīs – Holandei ir laba komanda, kas neko nav uzvarējusi. Lai ko lielu vinnētu, jābūt labai aizsardzībai, bet holandiešiem tieši tā ir vājais punkts, kaut uzbrukums patiešām ir lielisks.

Reizēm šķiet, ka vieglāk pateikt, kas neuzvarēs. Dienvidāfrika, kaut galvenā trenera Karlosa Alberto Pareiras biogrāfijā ir uzvara pār Brazīliju 1994.gadā un vēl trīs finālturnīri ar dažādām izlasēm. Kotdivuāra, kaut viņiem ir Didjē Drogbā un odiozais galvenais treneris Svens Jorans Eriksons. Viņš līdz šim neko lielu nav vinnējis. Un vēl kādā grupā viņi ir – ar Brazīliju, Portugāli, un vislielāko mīklu – KTDR. Anglija, lai arī to trenē Fabio Kapello. Šībrīža angļus varētu trenēt kaut vai Deivids Bekhems kopā ar Viktoriju Adamsu. Francija – viņi var būt priecīgi jau par to, ka tika finālturnīrā (pateicoties Tjerī Anrī ''zelta rokai''). Itālija – palikuši tikai vecāki, un nav vairs teju vai pagājušās uzvaras simbola Marko Materaci!

Laiks priecēs visus
Par ko nu noteikti priecāsies futbolisti – tas būs laiks. Nereti viņiem nācies cīnīties +30 un pat +35 grādu svelmē. Šobrīd DĀR ir ziema. Kaut arī ziema Āfrikā nav tas pats, kas ziema Arktikā, tomēr laiks ap +20 grādiem ir visnotaļ pateicīgs futbolam. Arī alum. Vienīgi peldēm pie Labās cerības raga gan var būt par aukstu. Vai arī alus par maz…
Šis čempionāts sagādās savu galvassāpi arī ārpus Eiropas žurnālistiem. Nu jauks viņi Slovākiju un Slovēniju ne reizi vien! Tomēr tieši slovēņi jau otro reizi aizkļuvuši līdz finālturnīram. Kaut valstī ir knapi divi miljoni iedzīvotāju, kas visi satilptu vienā lielākā Maskavas mikrorajonā. Krasnojarskas krajā saietu pat veselas 100 Slovēnijas. Toties Krievijas Dienvidāfrikā nebūs!

Mēs, protams, cītīgāk sekosim Grieķijas un Šveices gaitām, ar ko Latvija spēlēja vienā kvalifikācijas grupā un atpalika par nieka tiesu. Tomēr diez vai varēsim teikt – netikām tāpēc, ka zaudējām pasaules čempioniem… Un joprojām cerēsim, ka reiz arī Latvijai radīsies iespēja būt pie pasaules futbola lielo viesību galda. Ir taču Slovēnijas, tagad arī Slovākijas piemērs. Arī paši esam spēlējuši Eiropas čempionāta finālturnīrā.