Beitāns: ir vismaz četras kukuļa prasīšanas epizodes

Par LIAA vadītāja Ozola vārdā prasīto ''dalīšanos'' sniegtas liecības KNAB

Latvijas ekspozīcijas EXPO izveidotāji no SIA ''Aerodium'' piektdien paziņoja, ka kukulis Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītāja Andra Ozola vārdā vai viņa interesēs prasīts vismaz četrās epizodēs. Par to piektdien arī sniegtas liecības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Uzņēmuma un EXPO projekta vadītājs Ivars Beitāns un tehniskais direktors Didzis Piļāns stāstīja, ka pirmais signāls saņemts 2009.gada pavasarī no kopējiem paziņām par to, ka par palīdzību būs jādalās. Esot domājuši, ka joks, tāpēc ignorēts.

Otrā reize bijusi, kad Beitāns, cits ''Aerodium'' pārstāvis Ingus Augstkalns un Ozols bijuši Ķīnā runāt par izstādes organizēšanu. Vakarā notikusi ballīte, pēc kuras Augstkalns, kurš patlaban atrodas Ķīnā, sacījis Beitānam, ka Ozols runājis par nepieciešamību dot kukuli. Trešā reize bijusi pērn septembrī, kad Ķīnā atkal bijuši Beitāns ar Ozolu. Pie vakariņām LIAA vadītājs, kas līdz pagājušajai nedēļai atbildēja par projektu no valsts puses un tad pašatstatījās, lūdzis noņemt telefona bateriju un prasījis 8% no līguma summas “tiem, kas stāv virs viņa”.

Ceturtais gadījums bijusi finanšu analītiķa atsūtīšana 2010.gada februārī – martā un ziņas nodošana, ka vajadzētu dalīties ar nākotnes peļņu un uzņēmumu daļām. Runa bijusi par tiem pašiem 8%. No Beitāna teiktā var secināt, ka uzņēmums ar Ozolu vai viņa pilnvarotām personām ielaidies sarunās par daļu nodošanu, paši to saucot par spēli, un tā rezultātā panākti labvēlīgāki nosacījumi ''Aerodium'' un LIAA līgumā par to, kā ar ''Aerodium'' veic norēķinus par EXPO. Uz KNAB Beitāns devies tikai tagad, pēc atgriešanās no Ķīnas. Agrāk neesot gājis, jo baidījies, ka tad projekts būtu pārtraukts, ''Aerodium'' zaudētu ieguldīto naudu un ciestu valsts prestižs, teica Beitāns.

Uzņēmums atsakās atklāt, vai šiem gadījumiem ir audioieraksti vai citi pierādījumi. Beitāns apgalvoja, ka nezina, kādēļ uzņēmums bez konkursa ieguva tiesības veidot Latvijas EXPO paviljonu, Ozolu iepazinis tikai projekta sākumā, bet nenoliedza, ka attiecības bijušas ciešas. “Mēs viņu paņēmām uz Maskavu, iemācījām lēkt ar izpletni, tas droši vien bija viens no laimīgākajiem brīžiem viņa mūžā.” Braucienu uzņēmums neesot apmaksājis, Ozols palicis parādā Beitānam 40 latus.

Piļāns informēja, ka EXPO paviljonā valsts ieguldījusi 1,5 miljonus, uzņēmums – 91 tūkstoti latu. Tagad no LIAA tika gaidīts 421 tūkstoša latu maksājums, bet piegādātājiem viņi ir parādā vairāk – 600 tūkstošus latu. Kopējā projekta summa bija 2,55 miljoni latu.

Tā kā atklāšana tika nokavēta par 25 dienām, LIAA nosūtījusi vēstuli, kurā aprēķināts maksimālais līgumsods: 331 500 latu. Uzņēmums atzīst apmēram 10 dienu kavējumu savas vainas dēļ, kas būtu 127 tūkstoši latu, pārējam pie vainas esot Īslandes vulkāna radītie aviācijas kavējumi. LIAA gan teic, ka joprojām nav saņēmusi dokumentus, kas un kāpēc kavēts. Piļānsklusi cerot: ar politisku lēmumu līgumsodu varētu atlaist, jo paviljons darbojas un ir populārs.

Beitāns nenoliedza, ka neveiksmīgo Jelgavas instruktoru tuneli, kurā iegudīti 1,5 miljoni Eiropas Savienības (ES) naudas un gandrīz pusmiljons bankas aizdevuma, cesijā būtu pārņēmusi “draugu firma, kas nepieder man, bet kas mums tic”. Jau vēstīts, ka tunelis ir par skaļu, to nevar darbināt un sliktākajā gadījumā Latvijai par to var nākties atdot ES 1,5 miljonus latu. Cesijas līgums paredzēja cedēt uzņēmuma parādu no Ls 400 000 uz Ls 200 000. ''Aerodium'' vadītājs atzina, ka tajā trenējas pašu instruktori un trīs, četras reizes gadā – Nacionālo bruņoto spēku karavīri. Taču neesot nodoma to novest līdz maksātnespējai, bet labākos laikos izlabot un pabeigt.

Detalizētu nformāciju par iespējamām nelikumībām ar "Aerodium" akcionāriem saistītajā gaisa tuneļa projektā Jelgavā, par ko tiesībsargiem, iespējams, ziņojis LIAA vadītājs Ozols, Finanšu ministrijai pieprasījusi Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, vēstī aģentūra LETA.