Kustība “Par labu Latviju” nerunā patiesību • IR.lv

Kustība “Par labu Latviju” nerunā patiesību 68

Andrejs Terentjevs, F64
Uģis Gruntmanis

Organizācijas dalībnieku paustais neatbilst faktiem

Izlasot, ka kustības “Par labu Latviju” (tālāk – kustība) reklāmas kampaņu vadīs Stendzenieka kungs, īsti gan nav skaids, kapēc sabiedriskai organizācijai, kas nav slimnīca, skola vai muzejs, bet gan sastāv no Latvijā zināmiem uznēmējiem un politiķiem, būtu jāreklamējas.

Tālāk lasot, ka kustības bijušais vadītājs Belēviča kungs gribētu izglītības sistēmu pēc 9.klases un medicīnas aprūpes sistēmu privatizēt (abas radikāli labējas idejas, kas novestu pie abu šo sistēmu būtiskas sadārdzināšanās), bet pašreizējais kustības vadītājs Ēķa kungs iestājas par prezidentālu republiku, labi apzinoties, ka Eiropā nav nevienas prezidentālas valsts (semiprezidentālas ir Lietuva un Francija), un ir tikai viena valsts, kurā prezidentālo sistēmu varētu uzskatīt par veiksmīgu – ASV (lielākajā daļā Āfrikas valstu prezidentālā sistēma ir novedusi pie izrēķināšanās ar opozīciju un milzīgu nestabilitāti), pārņem bažas.

Lai kliedētu šīs bažas, meģināju kaut ko vairāk uzzināt par kustību, lasot biedru uzstāšanās (atrodamas kustības interneta mājas lapā). Lai rastos sapratne par to, ko tiešām kustība pārstāv, uzstāšanās ir par īsu un virspusēju, tanīs runāts par to, kā Latvijai vajadzētu izskatīties pec īsāka vai garāka laika, taču tajās ir daudz par maz faktu un konkrētu ieteikumu – kā un kas tiks darīts. Vienam ieteikumam – samazināt birokrātisko aparātu –, domāju, varam visi piekrist, taču – ko tālāk?

Mani pārsteidza Rāvja kunga rakstītais, ka “mūsu likumdošana ir biznesam visnelabvēlīgākā”. Velējos uzzināt, vai tiešām tas tā ir.

Ķēros klāt pie Eiropas Komisijas nodokļu politikas analīzes dažādos griezumos (http://ec.europa.eu/taxation_customs/resources/documents/taxation/gen_info/economic_analysis/tax_structures/2009/2009_full_text_en.pdf), kur Latvija salīdzināta ar pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm, sākot ar 1995.gadu. Atrastais mani pārsteidza.

1. Cik viegli Latvijā ir veikt biznesa darījumus?
Skatoties uz Pasaules Bankas publicētajiem datiem sadaļā “cik viegli veikt biznesa darījumus”, Latvija no 184 valstīm ierindojas 27.vietā, priekšā Čehijai (71.), Polijai (72.), Spānijai (51.), Portugālei (48.), Francijai (31.), Holandei (30.). Visvieglāk biznesa darījumus veikt Skandināvijas valstīs – Somija ierindojas 16., Norvēģija 10., Dānija 6.vietā. Uzlabojumi vienmēr ir iespējami un nepieciešami, taču no šī fakta izriet loģisks secinājums, ka Latvija ir draudzīga biznesa darījumiem. Vēl jo vairāk, Austrumeiropas un Centrālāzijas grupā mēs ieņemam respektablo 4.vietu no 27 valstīm.

Tātad ir skaidrs, ka pēc šī kritērija kustības rakstītais neatbilst patiesībai.

2. Ir skaidrs, ka uznēmējdarbību stimulē zemāki nodokļi.
Viens no tiem ir uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN). Taču šis nodoklis, sākot no 90.gadiem Latvijā, ir bijis viens no zemākajiem ES. 1995.gadā mazāks UIN par Latviju no ES valstīm bija tikai Ungārijā. No 2004.gada Latvijā ir trešais zemākais UIN ES – tikai 15%, vēl mazāks tas ir Īrijā – 12,5%, un Bulgārijā – 10%. ASV tas ir 39,5%, Anglijā – 28%.

Vēl jo vairāk, sākot no 90.gadiem, Latvijā ir bijis pats zemākais UIN no trijām Baltijas valstīm. Latvijā līdz 2004.gadam tas bija 25% un pēc tam, arī “treknajos gados”, tas tika turēts 15% līmenī, kamēr Igaunijā uzņēmēji vienmēr maksāja 26% (to samazināja līdz 21%, iestājoties krīzei 2008.gadā), Lietuvā līdz 2002.gadam UIN bija 29%, pēc tam, līdzīgi kā Latvijā, – 15%, un no 2009.gada šis nodoklis tika palielināts līdz 20%. Tātad ir skaidrs, ka zemais UIN nevarētu būt tas, ko kustība, uzskata par “mūsu likumdošana ir biznesam visnelabvēlīgākā”.

3. Ir skaidrs, ka tiem uzņēmējiem, kas darbojās ražošanas vai apkalpošanas sferās un nepiedalījās spekulācijās ar īpašumiem ļoti svarīgas ir darbaspēka izmaksas.
Tās Latvijā ir augstas, galvenokārt uz darba devēja ļoti augstā sociālā nodokļa fona (24,06%, tāds tas nav nekur Eiropā, pat ne Skandināvijas valstīs), un ļoti augstā ienākuma nodokļa fona vidusšķirai un nabadzīgākajiem Latvijas iedzīvotājiem. Šie nodokļi būtu jāsamazina. Tas veicinātu eksportu un kaut nedaudz samazinātu milzīgo nevienlīdzību starp Latvijas bagātajiem un vidusšķiru, kas pēdējos 10 gados būtiski palielinājusies. Kā teica viens no 19.gadsimta ietekmīgākajien prātiem Tomass Maltuss – “pārāk liela bagātība vai nabadzība var pilnībā apstādināt civilizācijas progresu”, un mums jācīnas pret katru politiķi, kas atbalsta šādu virzību.

4. Varbūt kustība ar to bija domājusi, ka uzņēmējiem, kas pelna daudz, Latvijā ir jāmaksā pārāk liels presonīgais ienākuma nodoklis?
Taču arī šinī kategorijā 2009.gadā Latvijā bija sestais zemākais nodoklis no 27 ES valstīm. Vēl jo vairāk, līdz 2004.gadam personīgais ienākuma nodoklis Latvijā bija pats zemākais ES.

Ir labi zināms fakts, ka tie, kas Latvijā pelna maz un ļoti maz, maksā tieši tikpat, cik tie, kas pelna daudz, un tas ir 25% ienākuma nodoklis, kas ir palicis nemainīgs no 1995.gada. Latvijā bieži par paraugu minētajā Īrijā ienākuma nodoklis tiem, kas saņem līdz 36 000 eiro gadā, ir 20%, tie, kas saņem vairāk, maksā 41% ienākuma nodokli (zinot to, ka iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Īrijā ir tieši četras reizes lielāks, Latvijas potenciālo variantu, ja tā īstenotu Īrijas piemēru, varam katrs aprēķināt). Līdz 2004.gadam augstākais ienākuma nodoklis bija Polijā – 45%, Slovākijā – 42%, Rumānijā – 40%, Lietuvā – 33%, Čehijā – 32%, kur tas krīzei iestājoties tika samazināts līdz 15%, Igaunijā – no 26% līdz 21%. Arī Lietuvā ienākuma nodoklis bija 33% līdz 2006.gadam, kad tas tika samazināts līdz 27% un 24% 2008.gadā. Tātad līdz 2008.gadam Latvijā bija vismazākais ienākuma nodoklis no visām Baltijas valstīm, un līdz 2004.gadam tas bija vismazākais visā ES.

Tātad arī šis nevarētu būt iemesls, kāpēc kustība uzskata, ka “mūsu likumdošana ir biznesam visnelabvēlīgākā”.
Jautājums paliek, kas tieši Latvijas likumdošanā ir uzņēmējam tik nelabvēlīgs, un mums ir tiesības sagaidīt godīgu un izsmeļošu atbildi šinī jautājumā.

Secinājumi.
Izlasot šos faktus, ir skaidrs, ka spekulatīva uzņēmējdarbība Latvijā tika stimulēta 18 gadu garumā (nedaudz vairāk kā 13 gadus no šī laika valdību vadīja Tautas partijas (TP) un Latvijas Pirmās partijas (LPP) apvienībā pašlaik ietilpstošie cilvēki), taču šinī laikā netika stimulēta ne ražošana, ne eksports, bet gan spekulācijas ar zemēm un īpašumiem, par kuru astronomisko pelņu “treknajos” gados nebija jāmaksā neviens santīms nodokļos. Valsts vadīšana notika bez koncepcijas, bez jēgas un bez goda prāta, un nevienam nebija ienācis prātā padomāt par to, kas notiks tad, kad leiputrijas laiki būs beigušies. Kamēr šie TP/LPP atbalstītie īpašumu pircēji un pārdevēji (nevis ražotāji) pelnīja neiedomājamas summas, uzkrājumi valstī netika veidoti, un, lai gan nodokļu samazināšana ekonomiskajā krīzē būtu ideāls veids, kā palīdzēt uznēmējiem patlaban, tas nav iespājams, jo naudas vienkārši valstij nav!

Tas ir tuvredzīgas, ekstrēmi labējas un nekompetentas TP/LPP līderu darbības rezultāts.

To visuzskatāmāk parādīja Tautas partijas finanšu ministra Slaktera kunga daudzie un dažādie paziņojumi 2008.gadā, kad īsā laika sprīdī viņš mums paspēja apgalvot, ka ar Latvijas finanšu sistēmu viss ir pilnīgā kārtībā, drusku vēlāk – ka Latvijai būs nepieciešama tikai neliela palīdzība, un tas notika īsi pēc tam, ka Latvijai bija nepieciešama tūlītēja un milzīga apjoma finansiāla palīdzība, ko respektablais žurnāls “The Economist” nosauca “par vienu no dramatiskākajām finanšu glābšanas operācijām modernās Eiropas vēsturē”. Zinot Šķēles kunga stāvokli TP, grūti iedomāties, ka tas viss nebija ar viņu pārrunāts un saskaņots. Mums jāsaprot, jāatceras un jāsaredz, ka pašreizējā TP ir, kā mana Saldus vecmāmiņa teica, “tie paši vēži, tikai citā kulītē”. To klaji apliecināja pats Šķēles kungs, tiekoties ar Gulbenes iedzīvotājiem, kur viņš atkārtoti pauda savu radikālo viedokli pret progresīvā nodokļa ieviešanu. Viņš teica: “Es vienmēr aizstāvēšu cilvēkus, kas prot nopelnīt, pat tad, ja kāds teiks, ka es aizstāvu bagātos.” Tātad Šķēles kungs no šīs ekonomiskās krīzes nav mācījies neko, ir gatavs turpināt aizstāvēt un stimulēt kārtējos īpašumu spekulantus, kas, nodokļos nemaksājot ne santīma, bez piepūles, izglītības un smaga darba kļuva bagāti!

Šeit vietā ir atgādinājums, ka progresīvais nodoklis ir taisnīgs, un tieši tāpēc tas ir VISĀS vecajās ES valstīs, kurās dzīvo liberālās demokrātijas gars, ka arī Austrālijā, Kanādā un ASV, bet nav tādās valstīs kā Albānija, Gruzija, Kazahstāna, Irāka, Kirgizstāna, Mongolija, Maķedonija, Ukraina un Krievija. Šis piemērs presē ir minēts vairākkārt, un ir absolūti nesaprotami, kapēc Latvija nodokļu politikas ziņā grib sevi distancēt no Eiropas tradīcijas un nostādīt sevi vienā rindā ar minētajām valstīm.

Vēl jo vairāk, šausmas, kādām TP/LPP ir pakļāvusi Latvijas vidusšķiru un nabadzīgākos iedzīvotājus, labi raksturo ''air Baltic'' prezidents Bertolds Fliks: “Būt bagātam Latvijā ir ļoti lēti, bet būt nabagam Latvijā ir ļoti dārgi, un tas ir briesmīgi.” Tā ir neapstrīdama patiesība.

Tagad šie paši “vēži citā kulītē” valsti grib izvest no krīzes!

Es šo situāciju salīdzinātu ar pacienta un ārsta attiecībam pēc tam kad, ārsti (lasi – Šķēles vai Šlesera kungs), izdarot neveiksmīgu operāciju, pēc kuras pacients gandrīz aiziet bojā, mums degsmīgi stāsta, ka labprāt vēlreiz palīdzētu mums (lasi – Latvijai), nemainot pilnīgi neko savā ārstēšanā un to turpinot ar “gāzi grīdā”. Vai tiešām mēs, to visu saprotot, esam gatavi to pieļaut?

Sāpina tas, ka abi augšminētie kungi savos tīklos pamanījušies ievilkt arī godprātīgus Latvijai tik ļoti vajadzīgos uzņēmējus, kurus tie “treknajos” gados apkrāpa, jo, neapliekot ar nodokļiem milzīgo zemju un citu īpašumu pirkšanu un pārdošanu, tika iznīcināta ražošana, tādā veidā izkropļojot un nevis stimulējot eksporta tirgu. Valdība, ko vadīja TP, “treknajos” gados spekulatīvajiem uzņēmējiem bija maksimāli samazinājusi nodokļus, un, krīzei iestājoties un naudai beidzoties, tos samazināt eksporta produktu ražotājiem, līdzīgi kā to gudri izdarīja Igaunija vai Čehija 2008.gadā, nebija iespējams.

Ja kustība “Par labu Latviju” tiešām ir cilvēku grupa, kam rūp Latvijas liktenis un labklājība, un tas nav Šķēles un Šlesera kungu kārtējais biznesa plāns, tad tās apgalvojumiem ir jābūt balstītiem uz faktu un vēsturiskā konteksta zinašanām, godīgumu, atklātību un tīru sirdzapziņu, domājot visiem kopā, kā izvest Latviju no grūtās situācijas.
Uzņēmēju pieredze un zinašanas Latvijai ir ļoti vajadzīgas, taču ne pieredze, ko Latvijai piedāvā TP/LPP, kur bez izglītības vai ar vāju izglītību, pazīstot šo partiju varenos, ir iespējams saņemt tūkstošiem latu mēnesī, atrodoties valsts uzņēmumu padomēs (pašreiz TP/LPP Saeimā lūdz šo summu dubultot). Tas ne vien ir pretī loģiskam saprātam un ētiskumam, bet sagrauj jebkuru ticību valstij un tās pārvaldes mehānismam.

Tautas sajūtas labi raksturoja Gulbenes pensionāra teiktais nesenajā tikšanās reizē ar Šķēles un Šlesera kungiem: “Tās pašas runas dzirdēju toreiz un dzirdu tagad, bet – kas pa šiem 12 gadiem ir izmantots, izņemot iespēju pakampt tos miljonus?”

Šādas politikas turpināšanos mēs nedrīkstam pieļaut, un es ļoti ceru, ka kustība, kas tiešām ir ''Par Labu Latviju'', mūs visus atbalstīs šinī cīņā!

Lai mums veicas!

Piebilde. Uģis Gruntmanis ir ASV Teksasas Universitātes asociētais profesors, Dallasas Veterānu slimnīcas endokrinoloģijas klīnikas vadītājs. Autors nav nevienas partijas biedrs.

Komentāri (68)

mary75 03.06.2010. 10.31

Ļoti labs raksts, argumentēts, ar lielu faktisku materiālu.
Diemžēl tie, uz kuru balsīm orientējas šīs kustības propogandētāji, AŠ elektorāts, šādus rakstus nelasa, neko neatceras, toties nekritiski uztver visprimitīvāko un populistisko propogandu.
Taisni to balsis arī ir AŠ mērķa elektorāts.

+68
-1
Atbildēt

17

    v-auto > mary75 03.06.2010. 11.47

    Kaa tad, loti argumenteets. Faktiskai materiaals ir atlasiits peec vajadziibas principa, nemti dati no 95.-09. gadiem un ar tiem censhas pamatot, ka Raavis melo par shodienu. Tur ir viena veeraa nemama fraaze, kas attiecas uz shodienu – ek. kriizes periodaa visas piesauktaas valstiis ienaakuma nod. samazinaaja. Ko dariija Latvija? To godaatais autors noklusse.
    Ar taadu vienpuseeju pieeju un pielasiitiem skaitliem, praktiski var nosaukt par meliem jebkuru apgalvojumu, izrautu no konteksta. Nesaku to, lai aizstaaveetu kaadu kustiibu, vienkaarshi raksts ir tendenciozs.Vai autors ir pameeginaajis nodarboties ar biznesu Latvijaa, lai par to izteiktu tik striktu veerteejumu? Vai jums, cieniitie juusmotaaji, veel nav apnikushi shie rietumnieciskie “eksperti”, kas jau no 90tajiem mums dod savus veertiigos padomus?

    +1
    -20
    Atbildēt

    0

    v-auto > mary75 03.06.2010. 12.28

    Nu protams, turpinaasim runaat par muusu biznesmenu zemo liimeni, sauksim tautu par “rengeedaajiem”, mulkiem, nozombeetiem lumpeniem, un tik skatiisimies mutees aarzemniekiem, lai aatraak izpildiitu vinu paveeles.
    Nekas mums nav savaadaak kaa viniem, ir mums gan izcili cilveeki dazhaadaas jomaas, gan viduveejiibas, gan mulki, bet tas videejais liimenis nu nav ne par matu zemaaks par rietumniekiem, varbuut ar politikiem nav paveicies, jo pirms 20 gadiem to paarsvaraa formeeja komjaunieshi un rietumu luuzeri.
    P.S. Es jau neaicinu prasti nolaist nodoklus, kaa juus sakaat, bet gan paarskatiit nodoklu struktuuru, nevis kaut ko celt aritmeetiskaas celshanas peec.

    +2
    -9
    Atbildēt

    0

    v-auto > mary75 03.06.2010. 12.43

    Nasing spesal. Mans koments bija veltiits dzera izteikumam par raksta “lieliskumu” un kaarteejam piekabinaajumam par dumjo veeleetaaju un launo 2AS, taapeec diskusijaas par ekonomikas modeliem, garu palagu veidaa, netaisos ielaisties. Ja raksts apmierina, tad ok, katram savs.

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    v-auto > mary75 04.06.2010. 10.38

    Atbilde U.Gruntmanim. Paldies par atbildi uz manu komentaaru par Juusu rakstu.
    1. Komentaara galvenaa doma – piesauktie skaitlu argumenti atlasiiti vienpuseeji un neapgaazh Raavja kunga teikto, taadeel rakstu nevaru uzskatiit par objektiivu un “lielisku”(dzeris).
    2.Runaajot par aarzemju ekspertiem, nenoliedzu vinu vajadziibu, es runaaju par nekritisku attieksmi pret dotajiem padomiem, arii savu intereshu lobeeshanu, atshkiriigo kvalifikaaciju (spilgti 90to gadu saakumaa).
    3.Par Juusu pilsoniibu man vispaar nav nekaadas dalas, jautaaju tikai, vai esat praktiski nodarbojies ar uzneemeejdarbiibu Latvijaa, vaiarii izdaraat secinaajumus tikai no statistikas datiem, kas, manupraat neparaada reaalo lietu kaartiibu.
    P.S. Neesmu noskanots pret aarzemju latv.(pasham rados taadu pietiek) vai rietumniekiem, gribu vien vairaak patriotisma un pashcienas no politikiem, valsts paarvaldes un Latvijas pilsoniem.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    Māris Bluķis > mary75 04.06.2010. 11.16

    Par raksta tendenciozitāti jāpiekrīt. Autoru ir iegāzis raksta mērķis. Viņš grib nolikt pie vietas vienu politisko spēku un tam pielasīja dažus faktiņus.
    Kamēr auditorijai pietiks ar argumentiem godīgs – zaglis,
    labais – ļaunais, muļķis- pats muļķis tikmēr politiķi tos arī izspēlēs.

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    v-auto > mary75 03.06.2010. 12.58

    Nasing spesel. Man prieks, ka tu straadaa, pie tam ar putaam uz luupaam :)
    Tikai pajautaa sev, kaapeec es straadaaju rietumu uzneemumaa, nevis rietumnieks straadaa pie manis?

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    sylis > mary75 03.06.2010. 16.47

    mūsu likumdošana ir biznesam visnelabvēlīgākā…
    _______________________________
    autors uzskaita NODOKĻUS, tos arī salīdzina, bet….atvainojiet- zem vārdiem LIKUMDOŠANA neietilpst tikai nodokļi.
    Ar to jāsaprot termiņi, ieviešanas stils, pavadnoteikumi to izpildei utt. (Auto nodoklim vēl pati FM neprot lāga paskaidrot visus gad, kontroles mehānismi to izpildei, lai neciestu konkurencē tie, kas maksā nodokļus…..
    Pliki nodokļi nav argumenti, pliekani…..

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    rencisv > mary75 06.06.2010. 06.22

    Nevaru Jums iekrist…ir skaidrs ka visai Latvijai ir zinami sis brigades sliktie darbi, tacu pats galvenais ka ar meliem NEDRIKST iet pie veletaja, bet gan reali jasaprot kas ir Latvijas problema, un ta ir korpupcija, neefektivitate, darba iekartosana nevis pec gudribas, pieredzes, bet gan atkariba no cik kads var but “noderigs” uz ziedot partijai 10000Ls prieksvelesanu kampana.
    Slesera kungs vairakart ir minejis Singapuru, ka musu paraugu, un es tam absoluti piekritu, no viniem ir daudz ko macities (un tas nav, Latvijas parversana par kazino valsti). Ka teica Lee Kuam Yew (bija Singapuras premjers ~40 gadus), lai piesaistitu ivesticijas musu valsti un ta neizniktu starp milzeniem Kinu, Indoneziju….mums jadara lietas labak ka tanis valstis, un tas ir: we must be incorrupt, efficient, meritocratic (tas ir pec spejam, nevis atkariba no ko kads pazist), and we all must speak english. Tas sodien ir iemesls kapec Singapuras eksports ir 3x lielaks neka Singapuras IKP sodien.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    rencisv > mary75 06.06.2010. 06.15

    Man tiesam gruti pateikt ko Jus domajat ar faktu piemeklesanu. Katrs nu mums var aiziet uz manis noradito portalu un atrast sos skaitlus.
    Ir vienozimigi skaidrs, lai ka ari meginatu to visu lasit, vai nelasit, fakts ir tads ka Igaunija un Cehija nodokli treknos gados, un ari pirms tam bija daudz augstaki. Tacu labajos laikos tie veidoja uzkrajumus, lai tagad, kad gruti, tos nodoklus samazinatu…tas ir tas kos sauc par elementaram ekonomiskam zinasanam. Ludzu uzrakstiet kuri fakti tiesi mana raksta “ir pievilkti” un tad mes varam objektivi par to diskutet.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Aina > mary75 13.06.2010. 09.13

    Par biznesmeņu nemākulību liecina tas, ka viņi lielos baros lien politikā. Reāli Latvijā liela daļa, tā saucamie ,,biznesmeņi”, ir Latvijas izkampēji, kuriem tikai retam izdevās uzņēmumos ielikt savu intelektu un attīstīt ražošanu, izveidot jaunas darba vietas. Piemēram, visi par labu Latviju spices vīri, biznesu ir pirkuši un pārdevuši, no kura darba vietu skaits parasti samazinājās. Civilizētā Eiropas valstī sevi cienošs biznesmenis politikā nelīdīs. Tātad mums līdz Eiropai šajā ziņā tāls ceļš.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    rencisv > mary75 03.06.2010. 21.52

    Ugis Gruntmanis atbild Ralfam
    Liels paldies par kritiku.
    Tacu divas lietas precizesu:
    1. Lai gan ASV esmu dzivojis no 1996 gada, esmu dzimis un audzis Latvija, mani vistuvakie radi dzivo Latvija un ar dazadu ideologiju cilvekiem, no dazadam profesijam, runajamies katru nedelu. Neesmu ASV, bet gan Latvijas pilsonis.
    2. Pat ja butu situacija, ka esmu ASV latvietis, manuprat mums butu jacensas ieklausities pec iespejas vairak, vai cilveki butu no ASV, Kanadas, vai Vacijas…izdomat mes visu uz “vietam” Latvija nevaresim, ir no attistitam demokratijam japanem labakais, ko varam. Neviss jagriezas Kazakstanas virzienaun jasludina visien vienads ienakuma nodoklis. Tiesi tapec ka mums tads ir bijis, Latvijas Gini indeks (jeb nevienlidziba iedzivotaju starpa) norada ka paliekam arvien nevienlidzigaki. Nav neviena valsts Rietumeiropa, ASK, Kanada, Australija kur butu saucamais “flat” nodoklis, jo tas ir neiedomajami regresivs, un nosoda tos, kam ir vismazak.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > mary75 03.06.2010. 12.13

    1. Pozicionēta argumentācija balstās uz atbilstoši atlasītiem faktiem – būtu tikai jocīgi, jas es atlasītu faktus, kas ir pretrunā ar maniem argumentiem.

    2. IIN paaugstināšana bija īstermiņa fiskālās sabalansēšanas risinājums. Nevajag aizmirst to, ka tās valstis, kas samazināja – nu jau skatās virzienā, lai paaugstinātu. Nevienam nav noslēpums, ka teorija par nodokļu samazināšanu ir izgāzusies, jo tas nav stimulējis straujāku atveseļošanos plus ievērojami pabojājis daudzu “gudro” valstu ārējo bilanci, kas kļuvusi vēl negatīvāka, un budžeta deficītu, kas ievērojami pārsniedz Latvijas rādītājus.

    +7
    0
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > mary75 03.06.2010. 12.36

    >ralfs
    1. Strādāju starptautiskā uzņēmumā un varu ar putām uz lūpām teikt, ka 95% Latvijas uzņēmēju biznesa ētika ir nulle un ar to arī rietumnieki mums “iekabina”!

    2. Vai Tu esi izteicis savu viedokli par FM sagatavotajām vidēja termiņa nodokļu sistēmas pamatnostādnēm? Vai tas netiek gatavots? Vai par to nediskutē? Nu, nevajag lieki tracināt citus cilvēkus, ja pats nepainteresējas par to, kas notiek!

    +8
    0
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > mary75 03.06.2010. 13.02

    >ralfs
    Tādēļ, ka rietumnieks ciena savu darba ņēmēju un es zinu, ka es esmu vērtība uzņēmuma īpašniekiem nevis vienkārši lēts resurss, lai iegūtu kādam abnormālu peļņu, jaunu Bentley un villu Jūrmalā! Vot tā!

    +9
    0
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > mary75 03.06.2010. 13.05

    >ralfs
    Raksta līmenis ir 2x labāks par vidējo vietējās žurnālistikas veikumu – varbūt varēja būt labāka raksta struktūra, bet kopumā nevarētu teikt, ka tas ir kārtējais safabricētais populisms, kas ieskauj mūsu ikdienu!

    +10
    0
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > mary75 03.06.2010. 12.13

    3. Lai varētu pilnīgi objektīvi novērtēt biznesa apstākļus, uzņēmumam ir jābūt starptautiski pārstāvētam, jo fotogrāfijās Alpu zāle šķiet zaļāka un leknāka nekā pie mums Latvijā. Šajā gadījumā Rāvis nebūs no tiem, kas var jel spriest par Latvijas biznesa vidi. Tad kad viņam būs bizness vismaz 20 valstīs – tad varēs arī runāt par Latvijas biznesa vides konkurētspēju. Latvijas iedzīvotājiem ir asinīs par visu žēloties un gausties!

    4. Nepatīk, ka citi pamāca, bet Latvijas lielākā problēma ir tā, ka jebkurš padoms vai viedoklis tiek laists gar ausīm. Ko tad šie – mēs paši gudrāki? Tajā pašā laikā japāņi ļoti labi izmantoja citu valstu pieredzi un padomus, lai no nabadzīgas valsts 2.pasaules kara beigās kļūtu par vienu no attīstītākajām. Ne jau aiz nekā nedarīšanas PB un SVF strādā Latvijā – viņi apkopo pasaules labākos risinājumus un pauž mums daudzus labus padomus (protams, ne visi ir realizējami Latvijā), bet mēs jau gudrāki!

    +10
    0
    Atbildēt

    0

    a_oleinika > mary75 03.06.2010. 12.01

    >Ralfam
    Nav iespējams nolaist nodokļus, ja nav rezervju. To autors rakstā min kādas trīs reizes, ja nemaldos. Un to pateiks jebkurš Rietumu eksperts vai Austrumu gudrais – ārpus emocijām.

    Diemžēl ar biznesu Latvijā ir aptuveni tik problēmu, cik ir nemākulīgu biznesmeņu. Šajā ziņā mūsu cilēkresursam ir vēl ļoti jāaug.

    Korpucija, protams, arī neuzlabo biznesa vidi, bet es to neuzstādītu par lielālo problēmu.

    +12
    -1
    Atbildēt

    0

Rinalds Krûklis 03.06.2010. 10.25

Vai tad kādam vēl ir noslēpums, ka “Par labu Latviju” ir apvienojušies “uzņēmēji” ar mērķi savā labā pārdalīt Latvijas nodokļu maksātāju naudu un varas priekšrocības. Vienam tas ir valsts pasūtījums, otram subsīdijas, trešajam monopolstāvoklis, protekcionisms vai citas priekšrocības.

Lietas, par ko vajadzētu runāt biznesa sakarā ir konkurences vairošana, biznesa uzsākšanas stimulēšana un korupcijas samazināšana. Taču šiem kungiem interesē tieši pretējais, jo daudziem PLL biedriem ir problēmas nodrošināt sava biznesa darbību brīvā konkurencē.

+39
0
Atbildēt

0

silvija_vitina 03.06.2010. 10.35

Vakar paskatījos “tautas deklarantu” raidījumu un apsmējos… Paceļ problēmu un tad nopietnām sejām māj ar galvu. “Ak, cik tālu mēs esam novesti”, “nu beidzot ir jāsāk rīkoties”, “nē, mēs pagātnes kļūdas neskaitīsim, mēs skatāmies uz nākotni” utt. Un vienīgais jaunietis, kas uzdrošinājās pateikt ko pilnīgi pretēju šai harmoniskajai simfonijai, saņēma atbildi “nu ko, derībās būsi vinnējis koni, cerams, LABU koni?!” PERFEKTI! Smalks stils.

+39
0
Atbildēt

2

    ievuliitis > silvija_vitina 03.06.2010. 11.19

    Vai Stendzinieks atkal sēdēju ar sāpēs saviebtu seju? Parliecinoši notēloja rūpi par valsti?
    Būs sev spraudīti uz krēsla zem – kā pieklājīgi to vietu sauc? – nolicis.

    +9
    0
    Atbildēt

    0

    liga_brice > silvija_vitina 03.06.2010. 10.58

    Pie tam, nav jābūt psihologam, lai saprastu, ka šāda sarkastiska attieksme ar nievājošiem smīniem uz izteikumiem no Stendzinieka u.c. studijas viesu vidus pret to, ko pateica vakar puisis studijā, ir absolūta aizsardzības poza, jo visi kā viens skaidri apzinās kas ir PLL un ar kādu mērķi tā ir radīta.

    +10
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu