Bijušie TP līderi AŠ2 prognozē 15–20 mandātus

Slakteris pieļauj jaunas pozitīvisma kampaņas; Segliņš uzsver vienotas partijas tapšanas iespēju

Tautas partija (TP) sestdien ārkārtas kongresā gandrīz vienbalsīgi atbalstīja kopīgas apvienības veidošanu ar LPP/LC un kustības “Par labu Latviju” uzņēmējiem. Bijušajiem TP priekšsēdētājiem – Marekam Segliņam un Atim Slakterim – vaicājām viņu domas par nepieciešamību apvienoties un izredzēm 10.Saeimas vēlēšanās. Ar bijušo TP priekšsēdētāju Aigaru Kalvīti Ir.lv gan neizdevās sazināties, jo viņš savu nākotni vairs nesaista ar politiku.

Kā jūs vērtējat politiskās apvienības veidošanu?
M.Segliņš: Es vērtēju pozitīvi jebkuras apvienības veidošanos, jo mana dziļa pārliecība, ka Latvijā politiskās partijas ir par daudz. Līdz ar to politiskā vide sadrumstalota un, skatoties no darba valdībā un darba Saeimā – jo valdība un Saeima ir vairāk sadrumstalota, jo darbs ir grūtāks. Līdz ar to šādu apvienību veidošanās, apvienību, kas, iespējams, var pēc tam pārtapt partijā, es noteikti vērtēju  pozitīvi. Es vēl arī esmu fans tādai lietai – jābūt vēl augstākai procentu barjerai iekļūšanai Saeimā. Manuprāt, ja nav vismaz kādi 7, 8 vai 10% sabiedrības uzticības tavām politiskajām idejām, tad ir grūtāk strādāt, jo ir sadrumstalotāks politiskais spektrs. Es vispār apvienības vērtēju pozitīvi un arī konkrēti šo.

A.Slakteris: Ar ko ta' mēs vispār salīdzināmies… Ja mēs paskatiem uz apvienību “Vienotība”, kas patlaban ir pie varas un, kā es skatos, ar ko ta' viņi pašlaik lepojas? Ja man jāsaka tādās salīdzinošās kategorijās, tad viņi šobrīd lepojas ar to lāča ādu, kura medībās viņi nav piedalījušies. Viņi lepojas, ka pratuši novērst valsts bankrotu. Faktiski to izdarīja Godmaņa valdība ar plānu finanšu un ekonomikas stabilizācijai, kas tika izstrādāts manā vadībā. Un valsts viņiem tika atstāta ar miljardiem naudas Valsts kasē, ja vēlas, četrus gadus var nepieņemt lēmumus, bet tas, protams, gan novestu pie valsts bankrota.
Ar to es gribu teikt, ka tie cilvēki, kas pretendē un veido jauno apvienību, tie ir pieņēmuši katrs savā laikā ļoti smagus, atbildīgus lēmumus un par tiem ir kritizēti. Es pats esmu bijis ''sliktais'', man bija jāsamazina algas un dzīves līmenis cilvēkiem, tā ka no lēmumiem neesam baidījušies. Tāpēc es domāju, ka šī apvienība ar cilvēkiem, kas nebaidās no lēmumiem un nebaidās tos skaidrot cilvēkiem, es domāju, ka sabiedrība noticēs, jo mēs atbildam gan par kļūdām, gan padarītām lietām, bet mums ir darītie darbi…
Tas, ko var pārmest politiķiem arī bagātajos gados – ka viņi neieklausījās sabiedrībā, bet patiesībā, iespējams, ka daļa kļūdu bija tāpēc, ka pārāk ieklausījās vai vienkāršoti ieklausījās, un jānāk ar redzējumiem. Redzējumi ir šai apvienībai. Konkurentiem tie redzējumi vismaz pagaidām izskatās ievērojami mazāki.

Vai tas nav veids, kā sabiedrībai piedāvāt it kā kaut ko jaunu ar jaunu nosaukumu, bet to pašu veco?
M.Segliņš: Es domāju, ka tas ir veids, kā konsolidēt spēkus. Tas nu gan ir jādara. Mēs redzam, kā ļoti veiksmīgi tā sauktie krievvalodīgie ir konsolidējušies partiju apvienībā un veiksmīgi startē… Man kā juristam patīk teiciens – kur divi juristi, tur trīs patiesības… Arī latviešiem jau mazliet raksturīgi ir nevis iesaistīties jau esošajos politiskajos spēkos ar savu piedāvājumu, mēģināt kaut ko mainīt šajos spēkos, bet dibināt jaunas partijas. Mums taču tās partijas ir vairāki desmiti, un jēga no tā ir maza. Es pilnīgi piekrītu, ka tā lielā izšķiršanās Latvijas sabiedrībai būs starp četriem politiskajiem spēkiem.

A.Slakteris: Mēs nevairāmies no savas atbildības. Es uzskatu, ka tie lēmumi, ko es esmu pieņēmis kā finanšu, aizsardzības, vai zemkopības ministrs lielos vilcienos bija pareizi, valsts virzījusies tajā virzienā, kā to sabiedrība pieprasīja. Tas, ka pasaulē uznāca finanšu krīze un Latvijā sabiedrība bija pārāk optimistiska… mēs Latvijā nebijām pratuši savu sabiedrību noskaņot.
Par to atbildību – pašreiz “Vienotībā” sabēgušie politiķi tobrīd aicināja sabiedrību uz referendumu, lai palielinātu pensijas, algas… Tagad viņi stāsta, braukā pa Eiropu un dalās savā pieredzē, kā samazināt algas skolotājiem, medmāsām, visiem… Vai ta' viņi to darīja? Viņi skrēja referendumā, taisīja presingu uz [Ivara] Godmaņa [(LPP/LC)] valdību. Panāca arī to, ka piebalsoja simtiem miljonu, kas… ar to, ko es gribu teikt – svēto nav!
Diemžēl Latvijas ekonomiskā krīze jau nav nekāda milzīgu valdības vai parlamenta kļūdu rezultāts. Visa sabiedrība kļuva pārāk optimistiska, tai skaitā valdība, parlaments, mājsaimniecības aizņēmās neadekvātas summas, un es pieņemu, ka divām paaudzēm latviešu būs teiciens – parāds nav brālis. To zinās bērni un mazbērni, bet vienu brīdi tas bija aizmirsts. Nu atkal kādu brīdi zinās. Bet es domāju, ka latvieši tādā ziņā ir rūdīti, valsts spēs saņemties, patiešām domās, kā ne tikai tērēt, bet arī nopelnīt, lai pēc iespējas ātrāk tiktu vaļā no starptautiskā aizdevuma.

Vai Tautas partija nepazudīs šajā apvienībā?
A.Slakteris: Tautas partija nekur nevar pazust aiz tā vienkāršā iemesla, ka pa visu valsti, visiem reģioniem kopā ņemot, visām nodaļām, nu, mēs esam varenākā organizācija valstī. To var atzīt vai neatzīt, bet tā vienkārši ir. Ir, kas mēģina teikt, ka viņiem arī, bet nu mums ir daudz biedru, kas maksā biedru naudas. Mums nav tā, ka uz papīra ir biedri, bet nezin ko tur atbalsta.
No tāda viedokļa visu izšķirs ideju spēks. Spēja piedāvāt sabiedrībai risinājumus un šos risinājumus ieviest dzīvē. Un nekādi brīnumdari no ārzemēm to neizdarīs, tas būs mums jādara vien pašiem. Var savējos kritizēt par pareiziem vai sliktiem lēmumiem, bet Latviju izglābs labi, lemtspējīgi cilvēki.
Starp citu, arī “Vienotībai” un Dombrovskim vēl ir iespējas parādīt, ka viņi ir rīcībspējīgi. Es saprotu, ka viņiem nepatīk budžetu likt galdā, bet neviens jau neprasa viņu pieņemt gala variantā, jo tas tiešām būs jāpieņem nākamajai Saeimai un valdībai. Bet visai sabiedrībai kopumā un cilvēkiem, kas seko un kas neseko politikai, visi jūt, ka kaut kādi lēmumi ir priekšā. Vismaz iespējamo   lēmumu klāsts ir jānoliek galdā. Tas ir jādara šai valdībai. Tā ir laba viela diskusijām, tai skaitā politiskām kaujām arī šajā periodā līdz vēlēšanām par to labāko redzējumu, kā lietderīgāk izmantot to aizņēmumu, ko Godmaņa valdība ir sagādājusi, nevis Dombrovska. Kā to pavērst tādā virzienā, lai mēs pēc iespējas ātrāk no tā parādu jūga tiktu ārā.

M.Segliņš: Nē, es uzskatu, ka šeit Tautas partijai ir absolūti pieņemami tie uzstādījumi, kas ir. Tie uzstādījumi, kas ir bijuši LPP/LC. Ja mēs runājam kaut vai par ļoti konservatīviem uzstādījumiem attiecībā uz ģimenes vērtībām.

Taču ir arī pretrunas…
M.Segliņš: Kur ir pretrunas?

Piemēram, redzējumā par ekonomikas attīstību.
M.Segliņš: Jā, ir lietas, kur vismaz mani personiskie uzstādījumi ļoti sapas ar to, kas ir bijis LPP/LC. Un es neredzu nekādas problēmas. Un ekonomikā jau lielā ziņā mums sakrīt – no sākuma ir nauda jānopelna. un pēc tam tad būs ko pārdalīt. Jo var jau solīt vienam simts latu, citam 50 latu pielikumu, vēl kādam dubultot atalgojumu, bet, ja visi solīs tikai kautko pārdalīt, tad… No sākuma vienmēr naudai ir jārodas, un tikai tad varēs kaut ko pārdalīt tiem, kuriem pašiem ir grūtības nopelnīt naudu. Tā ir vienīgā apvienība, kura runā par to, ka nauda ir arī jānopelna. Pārējie visi mētājas ar solījumiem – kam ko pieliks, bet šeit skaidri un gaiši tiek likts uzsvars uz to, ka no sākuma ir jānopelna. Un man tas patīk.

Vai šai apvienībai vajadzētu pārtapt vienā partijā?
M.Segliņš: Es domāju, ka šis jautājums šobrīd ir vietā, bet ir par ātru. Jo mums vēl jālemj par apvienošanos apvienībā… Tad jau priekšvēlēšanu laiks, kopējas programmas radīšana parādīs to, vai  ir iespēja pārtapt par vienu partiju, bet tas šobrīd vēl nav jautājums. Mēs redzam, ka ir apvienības, kas vēlēšanās ir startējušas divas vai trīs reizes, un joprojām ir apvienības statusā. Kaut vai ''zaļie zemnieki'', kur arī ir pretrunas. No vienas puses, ''zemniekiem'' – ka tik iesēt kaut ko un piebērt klāt mākslīgos mēslus. ''Zaļie'' saka, ka vajag atstāt visas pļaviņas un laukus, kādi tie ir, lai tik putni dzīvo. Šausmīga pretruna pašos pamatos, bet nekas – šī apvienība jau divas reizes veiksmīgi startējusi vēlēšanās.

Cik vietas prognozējat savai apvienībai?
M.Segliņš: Par pienācīgu un pieklājīgu startu mēs varam runāt tad, ja ir vismaz kādas 15 vietas. Es nelidoju tajos mākoņos, ko sauc te viens otrs. Ja būs kādas 15 vietas Saeimā, tad tas ir cienīgs starts, tad tur ir pamats pretendēt uz varu, uzņemties atbildību par kaut ko valstī. Bet, ja tev ir 5 vai 7 vietas, tad tu vari būt tikai piedeva vai kā piektais ritenis mašīnai un kaut kā mēģināt ripot līdzi. Tad ne ar kādiem uzstādījumiem politiskā partija nevar nākt, neko nevar teikt, neko nevar realizēt, viņi var būt laimīgi, ja viņiem iedod kādu komisijas vadītāju, laimīgi, ja viņiem iedod vienu ministru, bet ne par kādu politikas realizāciju te nevar būt runa. Lai varētu realizēt politiku, ir vajadzīgas ''padsmit'' vietas.

A.Slakteris: Es biju partijas priekšsēdētājs pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām un pusgadu pirms tām Tautas partijas reitings bija zem 5%. Man valdē vairāki gudri cilvēki teica – nu, jā, kā nu būs, bet es teicu, ka joprojām varam uzvarēt. Un ta' man teica – vai tiešām es neskatos uz dzīvi reāli? Es teicu, ka skatos reāli. Un realitāte ir tāda, ka liela sabiedrības daļa nav izšķīrusies, viņi gaida, ka būs cilvēki ar piedāvājumu, šis piedāvājums jau daļēji ir radies un tiek attīstīts.
Daži saka, ka nav nepieciešams nemaz daudz, lai ietekmētu politiskos procesus. Bet tomēr es domāju, ka labāk var ietekmēt procesus, beigu beigās uzņemties atbildību un kaut ko izdarīt savas valsts labā, ja tev ir laba pārstāvniecība, un laba pārstāvniecība manā izpratnē ir krietni virs 20 vietām parlamentā.

Jums tajā laikā bija spēcīga pozitīvisma kampaņa…
A.Slakteris: Pēc būtības es esmu gandarīts, ka pozitīvisma kampaņa, kura bagātajos gados tika padarīta par kaut ko sliktu, uzvarēja. Būtu bēdīgi, ja būtu uzvarējusi negatīvisma kampaņa. Manā izpratnē šī pozitīvisma kampaņa ir absolūti likumīga, jo es biju partijas priekšsēdētājs, mani tur neviens nereklamēja, bet atsevišķus biedrus, kuri bija ļoti populāri valstī, – premjers, kultūras ministre, viņus reklamēja. Bet tā nebija partijas kampaņa, tā bija pozitīva kampaņa, un es domāju, ka arī šajā laikā būs gan pozitīvas kampaņas, būs arī tās melnās.

Vai startēsiet vēlēšanās?
M.Segliņš: Es startēšu vēlēšanās.

A.Slakteris: Es noteikti esmu gatavs stāties priekšā sabiedrībai, stāstīt gan par tiem redzējumiem, gan par to, par ko lepojas Dombrovskis, kas gan nav viņa stāsts, gan par tām nepilnībām, ko varbūt vajadzēja darīt, bet noteikti esmu gatavs to darīt.