Tautas partijas «atjaunināšanas» mērķis var būt parādu atstāšana vecajai partijai
Esmu atgriezies, lai strādātu, – tā Andris Šķēle pirms 7.Saeimas vēlēšanām 1998.gadā vēstīja no plakātiem, pēc bija ievēlēts par nule dibinātās Tautas partijas priekšsēdētāju. «Ati, paliec manā vietā,» viņš 2002.gada rudenī norādīja Atim Slakterim un «aizgāja no aktīvās politikas». 2009.gada nogalē atgriezās, atkal kļuva par TP priekšsēdētāju un aicināja nodziedāt Nevis slinkojot un pūstot. Bet nu mudina «oranžos» jauniešus izvirzīt «jaunus, spēcīgus kandidātus» partijas priekšsēdētāja amatam, tātad pats laikam varētu drīz vēlreiz aiziet.
Šai otrajai Šķēles aiziešanai diezin vai sekotu trešā atgriešanās. Tautas partija ir beigusies.
To nesaprot laikam vairs tikai «grūtgalvīši», kā Šķēle mēdza dēvēt citu partiju politiķus. Taču viņa brašošanās «atjaunināt» savu partiju kā «TP-2» (pēc četriem vai, «sliktākais», astoņiem gadiem – laikam tad, kad kurmim aste ziedēs) ir vairs tikai pieklājīga retorika pie mirēja gultas, ja arī, iespējams, ar biznesa projekta ele-mentu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.