Ikgadējā ANO ziņojumā par pasaules laimi (World Happiness Report) Latvija kopš pērnā gada noslīdējusi no 46. uz 51. vietu, Igaunija – no 34. uz 39. vietu, bet Lietuva pakāpusies no 19. uz 16. vietu. Eksperti skaidro, ka sabiedrībās, kur valda rūpes un solidaritāte, kā arī uzticēšanās valdībai un politikas veidotājiem, laimes indekss ir vienmērīgs un augstāks.
Lai gan demogrāfijas rādītāji liecina, ka tuvākajos gados bērnudārzu audzēkņu skaits saruks, valdība apstiprinājusi finansējumu 49 miljonu eiro apmērā, lai vairākas pašvaldības varētu būvēt jaunas bērnudārzu ēkas vai paplašināt jau esošās. Par minēto finansējumu plānots radīt 2370 vietas pirmsskolās, t.i., investējot aptuveni 20 600 eiro vienas vietas izveidei. Pašlaik, kad Eiropas ekonomika neattīstās tik strauji, kā cerēts, arī Latvijas valsts kase nepildās tik veiksmīgi, kā bija gaidāms, un 2025. gada budžeta sastādīšana valdībai ir liels izaicinājums, publiskajam sektoram būtu jāsamazina izdevumi, nevis jāveic būtiskas investīcijas jaunu ēku būvniecībā.
Pirmsskolās Lietuvā vērojamas gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes ar pirmsskolām Latvijā – kamēr Latvijā rindas uz vietām pirmsskolās izzūd, Viļņā ir izglītības iestādes, uz kurām rindā gaida pat vairāki simti bērnu. Atšķirībā no Latvijas, Lietuvā būtiski samazināta birokrātija par pirmsskolas kavējuma attaisnošanu, vairāk uzticoties pašiem vecākiem – kopš 2019. gada pirmsskolās nav jāsniedz ārsta zīmes, bet pietiek ar vecāku apliecinājumu, tādejādi arī būtiski samazinot ģimenes ārstu noslodzi.
Novembra beigās Rīgas domē tika apstiprināts projekts, kas paredz par 11 miljoniem eiro būvēt jaunu Rīgas Skanstes pirmsskolas ēku kompleksu. Projektu plānots realizēt līdz 2025. gada 31. decembrim. Ņemot vērā, ka Latvijā šogad fiksēts vismazākais dzimušo skaits katrā mēnesī pēdējos simts gados un, apkopojot informāciju par pieprasījumu pēc vietām bērnudārzos nākamajos gados, atklājies, ka līdz 2025. gadam rinda uz vietām bērnudārzos Rīgā izbeigsies, rodas jautājums – kam un kāpēc tiek būvēti jauni bērnudārzi? Vienlaikus jājautā arī, kāpēc šādi projekti tiek apstiprināti laikā, kad būvniecības izmaksu indekss, salīdzinājumā ar periodu pirms gada, ir pieaudzis?
Tehnoloģiju uzplaukums ir mainījis veidu, kā iegūstam informāciju, it īpaši tas attiecināms uz bērniem. Viņi arvien vairāk laika pavada ar digitālajām ierīcēm, aizraujoties ar spēlēm vai skatoties video. Starptautiskās lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2021 rezultāti raisa bažas, jo skolēnu lasītprasmes vidējie rezultāti ir pazeminājušies, turklāt ir būtiski pasliktinājusies attieksme pret lasīšanu. Galvenais izaicinājums ir izpratnes trūkums par lasīto. Lai uzlabotu situāciju, svarīga ir ne tikai pirmsskolas un skolas loma, bet arī vecāku iesaiste. Būtiskākais – radīt izpratni, ka lasīšana ir ne tikai izglītības, bet arī izklaides avots.
Norvēģi ir pārliecināti, ka viena no būtiskākajām izcilas izglītības sastāvdaļām ir pirmsskolas. Pirmajā izglītības līmenī fokuss tiek likts uz katra bērna attīstības veicināšanu un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu visiem. Norvēģijas pirmsskolu sistēma balstās uz pārliecību, ka bērnu agrīnā izglītība ir svarīga, tāpēc jānodrošina vispusīgas attīstības iespējas pozitīvā vidē. Pirmsskolas ir pieejamas visiem bērniem no viena gada vecuma, nepieciešamības gadījumā arī agrāk, turklāt vecāki var brīvi izvēlēties – privātā vai publiskā sektora pirmsskolu, līdzmaksājums tiek noteikts, balstoties uz ienākumu līmeni.
Viens no spēkā esošā Nacionālā attīstības plāna mērķiem ir nodrošināt pozitīvu un stabilu tautas ataudzi Latvijā, pieaugošu dzimstību un iedzīvotāju vēlmi dzīvot un atgriezties Latvijā, tomēr realitāte ir pavisam citādāka. Galvaspilsētas vadība raida skaidrus signālus, ka dod priekšroku citām prioritātēm, nevis ģimenēm ar bērniem. Kamēr rindā uz vietu bērnudārzā Rīgā gaida 2239 bērni, Rīgai piederoši namīpašumi centrā, kuros varētu ierīkot jaunas pirmsskolas izglītības iestādes, tiek pārdoti izsolēs.
Siguldas bērnu inficēšanās ar tā arī nenoskaidrotu zarnu nūjiņu, kas izraisījusi smagas sekas, ir pirmais toksiskais E. coli uzliesmojums mūsdienu Latvijas medicīnas vēsturē, šonedēļ vēsta žurnāls IR publikācijā ‘’ Bīstamais Siguldas rudens’’.
Esam raduši dzirdēt par tiem Latvijas reģioniem, kuros bērnu trūkuma dēļ skolas tiek slēgtas, taču ir arī vietas, kurās skolas ir pārpildītas un nākas meklēt alternatīvus risinājumus, lai visiem bērniem būtu iespēja mācīties. Viena no šādām vietām ir Ādaži, kur pārpildītajai skolai kā alternatīvu sevi ir pieteikusi pirmsskolas izglītības iestāde Patnis, nodrošinot mācības 1. klasei.
Ministrs atzīst, ka slodzes nevienlīdzība pirmsskolā un skolā ir būtisks jautājums, kas ir viena no Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm.
Oliņa: arī septiņgadniekiem nav ilgstoši jāsēž taisnām mugurām solos
Ministrija: izmaksu lielāko daļu veido atalgojums pirmskolas izglītības iestādes darbiniekiem
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!