Kā liecina statistikas dati[1], kopš Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā kiberincidentu apjoms Latvijā palielinājies par 40%, savukārt uzbrukumi valsts iestādēm un kritiskajai infrastruktūrai - četrkāršojušies.
Runājot par digitālo drošību, cilvēki nereti piemirst, ka sākotnēji internets tika radīts, kā noslēgts tīkls. Tas nebija paredzēts publiskai lietošanai, bet gan konkrētām militārām ASV aizsardzības ministrijas izpētes vajadzībām. Tieši tādēļ, būvējot internetu, neviens nesatraucās un neiedomājās, ka kāds nākotnē varētu izlikties par kādu citu. Vienkārši nebija vajadzības pēc drošības pasākumiem. Mūsdienās situācija ir mainījusies par 180 grādiem – tieši savlaicīgi ievēroti drošības pasākumi ir tie, kas var pasargāt ikvienu no mums netikt apkrāptiem.
Arvien vairāk uzņēmumu vadītāju Latvijā norāda, ka darbinieku digitālo prasmju trūkums kavē uzņēmuma izaugsmi un jaunu procesu ieviešanu. Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja Bite Latvija un pētījumu centra SKDS pētījumā Uzņēmēju digitālā drošība un pārliecība Latvijā secināts, ka 31% vadītāju Latvijā darbinieku digitālo prasmju trūkumu uzskata par izaugsmes šķērsli. Savukārt CERT.lv jaunākie dati atklāj, ka šogad septembrī drošības riskiem bija pakļautas 264 084 unikālās IP adreses, kas vēl vairāk izceļ nepieciešamību uzlabot darbinieku izpratni par kiberdrošību un digitālajiem rīkiem, lai mazinātu uzņēmumu ievainojamību.
Kiberuzbrukumu jomā tiek novērotas jaunas tendences un viena no tām – kiberuzbrucēji aktīvi izmanto pasaulē aktuālo ažiotāžu ap mākslīgo intelektu, liecina starptautiskās IT drošības kompānijas ESET 2023. gada otrā pusgada “Draudu apskats”. ESET ir identificējis kampaņas, kuru mērķauditorija ir ChatGPT rīku lietotāji, un bloķējis jau vairāk nekā 650 000 mēģinājumus piekļūt ļaunprātīgām interneta vietnēm, kuru nosaukumi satur “chatgpt” vai līdzīgu nosaukumu.
Šogad Latvijā krāpniecība nerimst un kibernoziedznieki atgriežas pie labi pārbaudītām metodēm, izmantojot cilvēku neuzmanību, ātro dzīves tempu un vēlmi iegūt dažādus labumus, piemēram, ātri nopelnīt, liecina IT drošības kompānijas ESET Latvija telemetrijas dati. Paši cilvēki joprojām ir vājākais drošības posms, tāpēc katram jāpārzina izplatītākie kiberuzbrukumi, kas ir būtisks solis, lai uzlabotu savu drošību digitālajā vidē.
Ikviena viedierīce vai dators bez pietiekamas uzmanības tā aizsardzībai vispirms ir apdraudējums tiešajam lietotājam, bet pēc tam – arī valsts un sabiedrības drošībai kopumā. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā būtiski palielinājies kiberuzbrukumu skaits, kas tiek vērsti pret Latvijas interneta lietotājiem. Valsts iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem uzbrūk ar mērķi destabilizēt darbību, bet iedzīvotājiem – lai izkrāptu naudu vai datus vai pārņemtu kontroli pār viņu ierīcēm. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji rūpējas par tīkla un tam pieslēgto iekārtu datu pārraides drošību, taču tas, kas notiek paša lietotāja “mājiņā”, ir katra ierīces īpašnieka atbildība.
Digitālā transformācija uzņem aizvien straujākus apgriezienus, un mūsu arvien aktīvākā “pārcelšanās” uz dzīvi interneta vidē palielina gan noziedznieku interesi, gan iespējas aizvien jauniem un jauniem krāpniecības veidiem. Publiski pieejami aprēķini liecina, ka zaudējumi dažādu kiberuzbrukumu dēļ pēdējo sešu gadu laikā ir pieauguši pat 57 reizes.
Pirms mēneša kibernoziedznieku aktivitāti veicināja straujā digitalizācija, bet pašlaik labu augsni tai veidojušas arī izmaiņas Eiropas ģeopolitiskajā situācijā un Krievijas sāktais karš Ukrainā. Pēdējās nedēļās Cert.lv regulāri ziņo par augsto apdraudējuma līmeni Latvijas kibertelpā un dažādiem uzbrukumiem, kas tiek veikti pret uzņēmumiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka kibertelpa ir vēl viena aktīva fronte, bet kāpēc uzņēmumi aizvien ir kūtri, kad runa ir par IKT risinājumu stiprināšanu?
Valdība atbalstīja priekšlikumu pakāpeniski palielināt aizsardzības finansējumu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2025. gadā.
Lai arī ārkārtējā situācija Latvijā ir beigusies, liela daļa valsts iedzīvotāju turpina strādāt un mācīties attālināti, potenciāli arī mācības no septembra varētu turpināsies attālināti. Kibernoziedzniekiem šis ir izdevīgs laiks, jo, pirmkārt, veselības krīzes iespaidā ir pieaudzis tehnoloģiju lietotāju skaits. Otrkārt, ir palielinājies tehnoloģiju izmantošanas apjoms, jo attālinātā darba un mācību rīki, kā arī sociālie tīkli, iepirkšanās internetā un citas iespējas tiek izmantotas vairāk nekā pirms ierobežojumiem kaut vai tāpēc, ka šīs iespējas ir iepazītas. Tas viss savā ziņā veicina arī kibernoziedznieku uzbrukumus.
Nedēļas notikumi pasaulē
Tagad ar datora un interneta palīdzību iespējams paveikt teju visu, un tas nozīmē - nu rūpīgi jāsargā ne tikai mājoklis un mantība, bet arī virtuālā informācija
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
