pensiju kapitāls
- Analīze
- 03.11.2024.
Ieguldījumi plusos
Pensiju iemaksu pārdale nepatīk ne krājējiem, ne ieguldījumu pārvaldniekiem
- Viedoklis
- 30.08.2024.
Lāpīt budžetu šodien uz nākotnes pensiju rēķina
Esošo nodokļu pārskatīšanas scenāriji pašlaik izskatās pēc nebeidzama un slikta meksikāņu seriāla ar paredzamām, gana traģiskām un atmiņā paliekošām beigām. Viena no šīm sērijām pašlaik tiek veltīta valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu “terminētai” samazināšanai. Šeit gan gribētos uzsvērt, lai arī risinājuma izstrādes mērķis – sloga samazināšana darba devējiem – ir atbalstāma, pensiju 2. līmeņa iemaksu samazināšana kopsakarā ar jau iepriekš vēsturiski pieļautām kļūdām iemaksu mazināšanā pamatīgi iedragās iedzīvotāju uzticību Latvijas pensiju sistēmai. Lai veidotu pensijas kapitāla uzkrājumu, jāatceras, ka šis uzkrājums daudziem nākotnē būs vienīgais reālais uzkrājums.
- Viedoklis
- 12.08.2024.
Nemācoties no savām kļūdām, riskējam atkal zaudēt miljardus
Strādājot pie nākamā valsts budžeta veidošanas, izskanējušas idejas, kā iespējams reformēt pensiju sistēmu, lai palielinātu esošo pensionāru ienākumus un samazinātu izmaksas darba devējiem. Vai īstermiņa problēmu risināšanā esam gatavi ziedot darbspējīgo iedzīvotāju cerības uz pārtikušām vecumdienām?
- Viedoklis
- 25.07.2024.
Šis gads var kļūt par iespēju ekonomiskajam atspērienam turpmākai attīstībai
Šā gada pirmā puse finanšu nozarē aizvadīta ar cerīgu skatu uz ekonomikas stabilizēšanos. Pirmie dati liecina, ka zināms sastinguma un nogaidīšanas periods varētu būt noslēdzies – uzņēmumi un privātpersonas pamazām atgriežas pie atliktajām iecerēm un pieprasījums pēc finansējuma ir pieaugošs. Ja nenotiks kādi globāli satricinājumi, šī tendence šogad pieņemsies spēkā, taču kreditēšana nav vienīgā aktualitāte finanšu nozarē. Uzkrājumu veidošana iedzīvotājiem, finanšu pratības stiprināšana, krāpniecības ierobežošana un finanšu pakalpojumu pieejamība nav mazāk nozīmīgas tēmas, – tās visas ir un būs šī gada aktualitātes finanšu jomā.
- Viedoklis
- 01.02.2022.
Pirmās mācības no Igaunijas pensiju populisma
Pagājušais gads mūsu kaimiņvalstī Igaunijā pagāja pensiju sistēmas reformas zīmē – politiķi bija pieteikuši nozīmīgas pārmaiņas pensiju 2.līmeņa sistēmā, ļaujot pilsoņiem no tā izstāties, līdz šim uzkrātos līdzekļus izņemot un tērējot pēc sava prāta vai izveidojot speciālu pensiju investīciju kontu, pārvaldot savu pensiju uzkrājumu. Pirms tam bija jāsamaksā 20% individuālā ienākuma nodoklis valstij.
- Viedoklis
- 26.11.2018.
Kā virzīt Latvijas iedzīvotājus saņemt lielāku pensiju?
Latvijā ir astoņi pensiju 2. līmeņa pārvaldītāji ar 30 dažādiem ieguldījumu plāniem. Izvēle ir liela. Vismaz reizi dzīvē savu pensijas līdzekļu pārvaldnieku ir mainījuši puse Latvijas iedzīvotāju vecumā līdz 39 gadiem, liecina CBL Asset Management jaunākās aptaujas rezultāti. Vai tas ir daudz vai maz? It kā daudz, jo vismaz katrs otrais aptaujātais ir reiz pārdomājis, kas ir viņa naudas līdzekļu pārvaldītājs. It kā maz, jo katrs otrais aptaujātais ir bijis konservatīvs un savu pārvaldītāju nav mainījis.
- Viedoklis
- 26.10.2018.
Pensiju kapitāls Latvijas ekonomikā: “ābolu” daudz, pārstrādes jauda atpaliek
Ar teju 3,6 miljardu eiro lielu kapitāla apjomu Latvijas pensiju otrais līmenis ir kļuvis par vienu no lielākajiem “investoriem” Baltijā un ir vērā ņemams ieguldītājs Eiropas mērogā. Kopš šī pensiju kapitāla uzkrāšanas sākuma pirms 17 gadiem vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par Latvijas cilvēku uzkrātās naudas ieguldīšanu Latvijas ekonomikā. Patlaban ieguldījumos mūsu valstī no šī kapitāla nonāk aptuveni piektā daļa naudas (FKTK dati par šā gada pirmo pusgadu), kas ir ļoti vērtīga investīcija, taču šo apjomu būtu iespējams palielināt.
