Nacionālā bibliotēka izdevusi neparastu grāmatu Atmiņu topogrāfijas, kurā apkopotas pagājušā gadsimta pastkartes
Vai jums ir sanācis rakņāties atkritumos, lai atgūtu izmestu lietu? Neparastākā reize man gadījās Indijā — izrādījās, ka milzīgā sarkanā pastkaste vairs nepilda savu funkciju un tajā nupat iemestā pastkarte ir pievienojusies drazu čupai. Likās, ka uz visiem laikiem, jo izķeksēt to neizdevās arī apkārt saskrējušajiem palīgiem. Liels bija pārsteigums un prieks, kad sūtījums tomēr pienāca Latvijā — kāds bija to izvilcis un nevis pievācis dārgo marku, bet aiznesis līdz īstai pastkastei. Nepazīstamu cilvēku laipnība vienmēr stiprina manu ticību labajam šajā pasaulē.
ROMĀNS.
Rīgas Hanzas vidusskolas angļu valodas skolotājam Renāram Rapam skolas laikā angļu valoda burtiski riebās. Viņš gribēja studēt ekonomiku un strādāt bankā. Tā sanācis, ka šogad Renārs var svinēt desmit gadu jubileju pedagoga profesijā
Trešās klases skolēniem ir uzdevums zināt kontinentus un lielākās pasaules valstis. Jūrmalas Alternatīvās skolas skolotāja Liene Jankovska domāja, kā labāk to audzināmajiem iemācīt. Braucot automašīnā no Rīgas uz darbu Jūrmalā, runāja ar kolēģēm. Viena ieminējās, ka viņas māsa dodas uz Argentīnu un varētu atsūtīt pastkarti. Otra piebalsoja, ka varot pateikt draugiem ārzemēs, lai arī atsūta pa kartītei. Lienei šī doma iepatikās, un radās ideja. Janvāra sākumā viņa savā feisbuka profilā ierakstīja: «Manai foršajai 3. klasei ir sācies pasaules apceļošanas projekts. Pusgada laikā apceļosim visu pasauli - bildēs, video, stāstos, grāmatās. Lūgums liels, ja dzīvojat ārpus Latvijas vai jums tur, pasaulē, ir draugi, vienalga, kurā pasaules malā, - gaidīsim pastkartīti ar sveicieniem 3. klasei! Lūgums norādīt laika apstākļus izsūtīšanas dienā.» Ar Lienes ierakstu dalījās nedaudz vairāk kā tūkstotis cilvēku. Jau pēc
150 pastkartes. Laika posms no 1914.gada līdz 1920.gadam
Rutai zvanīja brālis. Prasīja, ko viņa dara. «Klausos radio,» Ruta atbildēja. «Tad noslēdz un apsēsties stingri,» teica brālis Līvis. Ruta pārbijās. Vai tik atkal kāds radinieks nav nomiris?! Lauku mājā Allažos, kur Ruta agrāk dzīvoja, nu saimnieko brālis un ik pa laikam piezvana, pastāstot par bēdīgiem tuvējās apkārtnes jaunumiem. Taču šoreiz Līvis sāka lasīt pastkarti, ko nesen bija atnesis pastnieks. To atceroties, Ruta saka: «Tāds pārsteigums! Pēc zīmogiem redzams, ka kartīte visu laiku bijusi Albānijā. Laikam aiz kāda skapja aizkritusi.» Vecmāmiņa zvanīja mazmeitai Laurai.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
