mikromobilitāte
- Pusdienās
- 09.10.2025.
- Laura Dumbere
Eksperts: Visi elektriskie braucamie nekavējoties jānoņem no ietvēm
- Viedoklis
- 15.09.2023.
Ielu infrastruktūra nav tikai automašīnām
- Vide
- 19.12.2022.
Vecie dīzeļi vēl ripo
- Pusdienās
- 09.10.2025.
- Laura Dumbere
Eksperts: Visi elektriskie braucamie nekavējoties jānoņem no ietvēm
Pēc traģēdijas Imantā, kad uz dzelzceļa pārbrauktuves sadursmē ar vilcienu gāja bojā divas pusaudzes uz elektrovelosipēda, satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis aicina — visi elektriskie braucamie nekavējoties jānoņem no ietvēm
- Viedoklis
- 03.10.2024.
Robeža – cieņa. Kā aizstāvēt šo vērtīgo teritoriju ceļu satiksmē?
Aicinot uz cieņpilnu mijiedarbību starp visiem ceļu satiksmes dalībniekiem un līdz ar to drošāku vidi uz Latvijas ielām un ceļiem, Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar Valsts policiju, apvienību Pilsēta cilvēkiem un partneriem uzsākusi kampaņu Dod ceļu cieņai. Kāpēc cieņas un satiksmes kultūras veicināšanai Latvijā jārīko īpašas kampaņas? Un kāpēc, aizbraucot uz ārzemēm, daudzi priecājas par laipnajiem un pieklājīgajiem cilvēkiem, bet paši savās mājās uzvedas kā neaudzināti bērni? Viena no problēmas saknēm ir dalīt satiksmes dalībniekus mazāk un vairāk aizsargātos – tas rada maldīgu sajūtu, ka vieniem par drošību uz ceļa ir jārūpējas vairāk nekā citiem, kaut arī atbildība katram ir sava un vienlīdz liela.
- Viedoklis
- 09.08.2024.
Mikromobilitātes infrastruktūra Rīgā – pozitīvu pārmaiņu priekšā
Šā gada 1. maijā Rīgā stājās spēkā jauni koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas saistošie noteikumi, kas nosaka koplietošanas transportlīdzekļu novietošanas aizlieguma zonas, pieļaujot izņēmumu to novietošanai tikai speciāli noteiktās vietās. Ciešas sadarbības un aktīva dialoga rezultātā, sadarbojoties kopā ar Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamentu, iepriekš piedāvātās 30 skrejriteņu novietošanas vietas pilsētas 2. zonā pašlaik ir palielinātas līdz 62, bet kopējais novietošanas vietu skaits abās zonās sastāda 87 vietas uz 1 km2. Tādējādi pamazām tuvojamies kaimiņvalstu mikromobilitātes infrastruktūras attīstības līmenim, un redzam, ka, atrodot balansu starp dažādām interesēm, ieguvēji var būt visi – skrejriteņu lietotāji, mikromobilitātes pakalpojumu sniedzēji, Rīgas dome un citi satiksmes dalībnieki.
- Viedoklis
- 03.07.2024.
Mikromobilitātes attīstība Rīgā ir atkarīga no sadarbības ar nozari
Kopš šā gada 1.maija Rīgā ir stājušies spēkā jauni koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumi, kas paredz speciālas zonas mikromobilitātes rīku novietošanai. Pēc ilgstošām sarunām ar Rīgas domi mikromobilitātes operatori ir izcīnījuši 60 skrejriteņu novietošanas zonas uz kvadrātkilometru, kamēr Tallina saviem iedzīvotājiem piedāvā 100 novietošanas zonas uz 1 km2, bet Viļņa – pat 150 novietošanas zonas. Vai ar jaunajiem noteikumiem pielāgojamies iedzīvotāju un pilsētas viesu vēlmei ērti izmantot mikromobilitātes rīkus?
- Viedoklis
- 15.09.2023.
Ielu infrastruktūra nav tikai automašīnām
Lai gan pašreizējā Rīgas dome strādā jau trīs gadus, būtiskus uzlabojumus iedzīvotāji vēl neredz. Tomēr līdz ar jauno pilsētas mēru ir parādījusies cerība, ka pārmaiņas pilsētā varētu notikt straujāk.
- Vide
- 19.12.2022.
Vecie dīzeļi vēl ripo
Latvijā ir viens no vecākajiem autoparkiem Eiropas Savienībā. Lielais mašīnu stāžs rada daudzas problēmas, viena no būtiskākajām — piesārņots gaiss, ko elpojam
- Viedoklis
- 01.06.2022.
Darbs no ārzemēm: privilēģijas un izaicinājumi
Pandēmijas laikā ieviestais darba režīms, kas ļāva daudziem darbiniekiem ikdienas pienākumus veikt attālināti, šķita īslaicīga tendence. Kamēr daži nepacietīgi vēlējās atgriezties birojā, citi gaidīja, kad varēs spert nākamo soli un strādāt no jebkuras vietas pasaulē. Tagad, divus gadus kopš pandēmijas sākuma, elastīgas darba vides un laika iespējas organizācijās kļūst aizvien populārākas, darbiniekiem sagaidot, ka Covid-19 iespaidā ieviestais attalinātā darba modelis zināmā mērā saglabāsies un pilnveidosies.
- Viedoklis
- 29.06.2021.
Valsts un pašvaldības loma mikromobilitātes ieviešanā
Arvien biežāk Latvijas sabiedrībā izskan diskusijas par mikromobilitāti jeb pārvietošanos pilsētās, īpaši to centrālajās daļās. Nereti diskusiju krustugunīs nonāk tēmas par dažādiem pārvietošanās veidiem – sabiedrisko transportu, privāto četru riteņu vai divu riteņu transportu, – kā arī mēģinājumi noteikt starp tiem primārāko vai atbilstošāko gadsimta garam. Skaidrs ir viens – pieaugot autotransporta skaitam, esošajā pilsētas centra apkaimju infrastruktūrā vietas ir palicis par maz, bet tas nozīmē nepieciešamību pielāgoties un mainīties, kā pašu pilsētu infrastruktūrai, tā arī iedzīvotāju mobilitātes veidiem un visa pamatā – mūsu domāšanai.
