mājokļa apdrošināšana
- Viedoklis
- 10.06.2025.
Ekstremāli laikapstākļi Eiropā – cik dārgi par tiem pērn samaksāja mājokļu īpašnieki un apdrošinātāji?
- Viedoklis
- 15.05.2024.
Ar apdrošināšanu pret ugunsgrēku: svarīgi nenovērtēt par zemu atjaunošanas izmaksas
- Aktuāli
- 05.11.2023.
Labāk apdrošināts nekā izpostīts
- Viedoklis
- 10.06.2025.
Ekstremāli laikapstākļi Eiropā – cik dārgi par tiem pērn samaksāja mājokļu īpašnieki un apdrošinātāji?
Pēdējo gadu laikā Latvijā un Eiropā esam pieredzējuši arvien vairāk postošu dabas stihiju, kas iedzīvotājiem un pašvaldībām radīja lielus finansiālus zaudējumus. No vētrām un plūdiem līdz pat plašiem ugunsgrēkiem – šie notikumi liek pārvērtēt, cik labi esam sagatavojušies šāda mēroga dabas kataklizmām.
- Viedoklis
- 05.06.2024.
Apdrošināšanas pratība – zināšanas, kas nomierina
Apdrošināšana mūsdienu sabiedrībā ieguvusi divējādu nozīmi – kādam tā kļuvusi par neatņemamu daļu no ikdienas dzīves un savu personīgo finanšu plānošanas mehānismu, citam tā joprojām šķiet maznozīmīga vai pat nepieejama “luksusa” prece. Realitātē apdrošināšana kalpo kā drošības tīkls, kas palīdz aizsargāt mūs un mūsu īpašumus no neparedzētiem notikumiem un iespējamiem zaudējumiem. Tajā skaitā – no mūža uzkrājumu zaudējumiem nelaimes gadījumā. Lai maksimāli izmantotu apdrošināšanas sniegtās priekšrocības, ir nepieciešams izprast tās darbības principus un būt labi informētam par savām tiesībām un pienākumiem. Tieši tādēļ vēlos izcelt galvenos apdrošināšanas pratības elementus, kuri apgāž populārus stereotipus, un skaidrot, kāda ir panākumu atslēga veiksmīgai mijiedarbībai starp apdrošināto un apdrošinātāju.
- Viedoklis
- 15.05.2024.
Ar apdrošināšanu pret ugunsgrēku: svarīgi nenovērtēt par zemu atjaunošanas izmaksas
Lielākais ugunsgrēku skaits parasti tiek fiksēts gada pirmajā ceturksnī, tai skaitā šogad. Parasti tas ir saistīts ar apkures sezonas beigām, kad apkures sistēmas ir “nogurušas”, bet februārī vai martā uznāk bargākais sals. Tomēr šā gada pirmais ceturksnis izceļas ar ļoti lielu atlīdzību apmēru – vairāk nekā miljonu eiro. Tas pārsniedz pagājušo gadu pirmā ceturkšņa atlīdzības vairāk nekā trīs reizes. Tam ir vairāki iemesli, taču secinājums viens – lai sevi patiešām pasargātu, pašlaik ir ļoti rūpīgi jāizvērtē īpašuma polises nosacījumi attiecībā uz īpašuma atjaunošanas izmaksu segšanu, kā arī jāapzinās paša loma drošības noteikumu ievērošanā.
- Viedoklis
- 13.03.2024.
Globālā sasilšana uzliek jaunus mājasdarbus mājokļa apdrošināšanā
Spēcīgo lietusgāžu izraisīti plūdi Centrāleiropā, plaša mēroga ugunsgrēki un karstuma viļņi Dienvideiropā, plūdi Jēkabpilī, kā arī lielgraudu krusa un vētra Zemgalē. Šie ir tikai daži no gadījumiem, kurus piedzīvojām pagājušajā gadā, taču liela daļa no Latvijas iedzīvotājiem ar to sekām turpina sadzīvot joprojām. Kā iespējams pasargāt savu mājokli no dabas varenības un vai globālā sasilšana mainījusi arī apdrošināšanas nozares skatījumu uz iekļaujamajiem riskiem mājokļa apdrošināšanas polisēs? Atbildes slēpjas detaļās jeb apdrošināšanas nozares regulējumā un katra apdrošinātāja spējā nodrošināt solīto pakalpojumu, taču apziņa, ka no klimata pārmaiņām neizbēgsim, kļūst arvien redzamāka.
- Aktuāli
- 05.11.2023.
Labāk apdrošināts nekā izpostīts
Interese par mājokļa apdrošināšanu augusi pēc šā gada augusta un rudens vētrām, kas sabojājušas dzīvojamās ēkas vairākos novados. Kā izvēlēties īsto polisi, lai tā atmaksātos?
- Viedoklis
- 20.01.2023.
Plūdu postījumi: vai vienmēr palīdzēs apdrošinātājs?
Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotajās vietās Latvijā. Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Tagad plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet. No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas. Tāpat plūdos var tikt bojāti arī transportlīdzekļi un cita kustamā manta, kas kādu laiku pabijusi zem ūdens. Visiem darbiem nepieciešami līdzekļi, un ne visiem īpašniekiem ir veidoti uzkrājumi šādiem mērķiem. Taču liela daļa īpašnieku savu kustamo un nekustamo mantu, visticamāk, ir apdrošinājuši, tajā skaitā pret dabas stihiju postījumiem.
- Viedoklis
- 26.02.2019.
Pieaugot būvniecības izmaksām, jāpieaug arī iedzīvotāju izpratnei par īpašuma vērtību
- Viedoklis
- 27.11.2018.
Dzīvojam bez plāna B
- Viedoklis
- 26.02.2019.
Pieaugot būvniecības izmaksām, jāpieaug arī iedzīvotāju izpratnei par īpašuma vērtību
Lai gan cilvēka dabā ir domāt, ka ar viņu nekad nekas slikts neatgadīsies, diezgan bieži publiskajā telpā redzam pretējo. Aukstajos ziemas mēnešos, īpaši intensīvas apkures sezonas laikā, krietni palielinās ugunsgrēku skaits dzīvojamās ēkās. Iestājoties nelaimes gadījumam, klients no apdrošinātāja sagaida, ka īpašums tiks atjaunots. Tomēr polises iegādes brīdī bieži sastopamies ar klientu neizpratni par rekomendēto apdrošinājuma summu, jo cilvēki jauc tirgus vērtību ar ēkas būvniecības izmaksām, kuras patlaban lielā daļā Latvijas ir krietni lielākas par īpašuma tirgus vērtību.
- Viedoklis
- 27.11.2018.
Dzīvojam bez plāna B
Pēdējo trīs gadu laikā līdz ar ekonomikas augšupeju acīmredzami pieaug ne tikai iedzīvotāju uzkrājumu apjoms, bet arī to rīcībā esošie aktīvi. Ir atgriezies optimisms par nekustamā īpašuma iegādi, arvien vairāk iedzīvotāju pērk jaunas automašīnas, kā arī dažādas sadzīves lietas. Tas nozīmē, ka pieaug ne tikai patēriņš, bet arī uzņemto saistību apjoms.
