Satversmes tiesa pasludināja, ka Satversmei atbilst likuma norma par izglītību tikai valsts valodā privātajās izglītības iestādēs, savukārt atzina par Satversmei neatbilstošu normu, ka tikai noteiktu valstu pilsoņi var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides Jūrmalā.
Saeima pirmdien izskatīšanai komisijās nodeva likumprojektu par valsts budžetu 2023. gadam. Budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljards eiro, izdevumi — 14,673 miljardi eiro. Komisijām nodoti arī ar budžeta likumprojektu saistītie grozījumi vairākos likumos. Budžetu skatīs divos lasījumos. Pirmais plānots 17. februārī, otrais — 8. martā.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pirmdien nolēma apturēt Baltic International Bank, jo banka nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās un neīstenos pasākumus tās darbības stabilizēšanai. Apturēta Baltic International Bank karšu, internetbankas un maksājumu darbība. Lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka iesaka investēt, nevis tērēt
Valdība nolēma 150 000 eiro novirzīt Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu atbalstam. 52 800 eiro piešķirs biedrībai Latvijas platforma attīstības sadarbībai, lai sniegtu juridisko palīdzību personām, kas cietušas no cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā. 36 000 eiro novirzīs Resursu centram sievietēm Marta un 9500 eiro, lai nodrošinātu psihologu kvalifikācijas celšanas mācības Baltkrievijas speciālistiem. Baltijas Mediju izcilības centram tiks novirzīti 51 700 eiro, lai sniegtu finansiālo atbalstu neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai Baltkrievijā.
Finanšu darījuma darba grupa (FATF) Parīzē paziņoja, ka Latvija netiks pakļauta pastiprinātai uzraudzībai jeb iekļaušanai «pelēkajā sarakstā». Ja tas notiktu, sadārdzinātos banku pakalpojumi, aizņemties kļūtu dārgāk arī valstij, investori Latvijai ietu ar līkumu. Tagad Latvijai jāturpina finanšu sistēmas sakārtošana. Ar kritisku vērtējumu Latvijas spējai novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus 2018. gadā klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komiteja Moneyval.
Valdība otrdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto piedāvājumu 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras. Koalīcija jau pirmdien vienojās par izmaiņām novadu kartē — tagad būs 39 pašvaldības iecerēto 36 vietā. Bez divām republikas nozīmes pilsētām Rīgas un Jūrmalas tādu statusu pēc reformas saglabās arī Liepāja, Rēzekne un Daugavpils. Būs jauns Lejaskurzemes novads, kurā apvienos astoņus Liepājas pilsētai piegulošus novadus. Savukārt Latgalē saglabāsies Rēzeknes un Daugavpils novadi. Lēmums vēl jāpieņem valdībā.
Pirmdien koalīcija vienojās par atbalstu ES Tiesas tiesnesim Egilam Levitam kā Valsts prezidenta amata kandidātam. Savu kandidātu nevirzīs partija KPV, kuras frakcijai Saeimā būs brīvais balsojums. Tomēr četri deputāti varētu balsot par Levitu. Viņa kandidatūrai atbalstu sola NA, JKP, Attīstībai/Par, kā arī Jaunā Vienotība. Ja deputāti balsos, kā solījuši, Levits varētu saņemt vismaz 55 deputātu balsis. Levits piekritis kandidēt. Savukārt Latvijas Zaļās partijas valde un dome nolēmusi augstajam amatam atkārtoti virzīt Raimondu Vējoni.
Jau pagājuši pieci gadi kopš tās dienas, kad 2014. gada 1. janvārī Latvija sekmīgi nomainīja nacionālo valūtu latu pret eiro, kļūstot par astoņpadsmito eirozonas valsti. Latvijai tas neapšaubāmi bija vēsturisks notikums, kura būtiskākie pozitīvie ieguvumi ir neatgriezeniski novērstais nacionālās valūtas devalvācijas risks, valsts kredītreitingu pieaugums un tālāka Latvijas integrācija Eiropas Savienībā (ES). Pretēji plaši izskanējušajām bažām eiro ieviešana neizraisīja strauju patēriņa cenu pieaugumu, tieši pretēji – inflācijas līmenis nākamajos gados pēc eiro ieviešanas Latvijā saglabājās zems, un nu jau ar nelielu laika distanci varam arī izvērtēt, vai ir attaisnojušās uz eiro liktās cerības par straujāku un sekmīgāku ekonomikas attīstību.
Latvijas iekšzemes kopprodukts pēc ātrā novērtējuma šogad trešajā ceturksnī ir pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Izmeklējot darījumus ar nekustamo īpašumu un teritoriālā plānojuma maiņu Jūrmalā, Ģenerālprokuratūra par korupciju sākusi kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas amatpersonu, savukārt pret Jūrmalas mēru Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt. Viņa kriminālprocess nodots atpakaļ KNAB papildu izmeklēšanai. Sociālā nodokļa nema
Kredītreitinga paaugstināšanu "Moody's" galvenokārt skaidro ar Latvijas noturīgo un līdzsvaroto ekonomikas atveseļošanos
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
