Latvijas karogs
- Dzīve
- 10.08.2022.
- Agnese Meiere
Zem diviem karogiem
- Dzīve
- 02.03.2022.
- Agnese Meiere
Nolasīt ledu
- Vēsture
- 29.04.2020.
Brīvība, latvietība… un arī sēnes
- 1 no 2 miljoniem
- 11.12.2019.
Gatis un Jānis, minas uz Singapūru
- Veiksme
- 17.04.2019.
Lai plīvo!
- Intervija
- 16.01.2019.
- Marija Leskavniece
Pelnīts, kas izcīnīts
- Dzīve
- 10.08.2022.
- Agnese Meiere
Zem diviem karogiem
Ilze Stīpniece-Izotova pēc 16 Īrijā nodzīvotiem gadiem kopā ar vīru Māri un dēlu Markusu atgriezusies Latvijā. Galvenokārt tāpēc, ka vairs nav varējusi izturēt dzīvi ar vienu kāju Latvijā, ar otru svešajā zemē un ārkārtīgi ilgojusies pēc latviešu valodas, tradīcijām un tuvajiem cilvēkiem
- Dzīve
- 02.03.2022.
- Agnese Meiere
Nolasīt ledu
Ziemas paralimpiskajās spēlēs Pekinā Latvijas karogu nesīs ratiņkērlingiste, komandas kapteine jeb skips Poļina Rožkova. Pārvarējusi daudz sāpju un grūtību, Poļina saka — sports viņai esot galvenais. Tas palīdz justies dzīvai
- Vēsture
- 29.04.2020.
Brīvība, latvietība… un arī sēnes
4. maijā svinēsim 30 gadus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1990. gadā tauta pulcējās pie parlamenta un Daugavmalā, bet 2020. gadā mums ārkārtas situācijas dēļ ir jāpaliek mājās. Taču varam būt kopā domās, tāpēc Ir jautāja saviem lasītājiem, kas visvairāk priecē neatkarīgajā valstī
- 1 no 2 miljoniem
- 11.12.2019.
Gatis un Jānis, minas uz Singapūru
Pirms četriem gadiem Gatis ar čomiem pēc basketbola treniņa garderobē apsprieda pasaules hokeja čempionātu, kas notiks Prāgā. Tuvu. Gatis ieminējās, ka varētu turp aizmīties ar riteni. Vienīgais, kam šī ideja patika, bija Jānis. Lai arī viens otru labi nepazina, abi devās ceļā. Prāga nāca smagi: tulznainiem pirkstiem un sāpošiem dibeniem, taču pēc tam gribējās vēl, tāpēc puiši nolēma apceļot pasauli, reizi gadā dodoties izbraucienā. Bangkoka—Singapūra (2000 km) ir portāla TVNET sporta žurnālista Gata Krecera un uzņēmēja Jāņa Sipkova piektais brauciens.
- Veiksme
- 17.04.2019.
Lai plīvo!
Amberlat karogu masti tika pie «lomas» simtgades Dziesmusvētkos, un šovasar plānots vienu uznest Monblānā, kā arī iespiesties eksportā tālāk par Baltijas tirgu
- Intervija
- 16.01.2019.
- Marija Leskavniece
Pelnīts, kas izcīnīts
Divus gadus Latvijas Kara muzeja vēsturniece Barba Ekmane strādājusi, lai radītu ekspozīciju Latvijas valsts izveidošana un Neatkarības karš 1918—1920 par vienu no sarežģītākajiem posmiem Latvijas vēsturē
- Leģenda
- 06.12.2018.
Ideālists
Par vienu no Latvijas dizaina pionieriem nereti dēvētais Ansis Cīrulis pirms vairāk nekā 100 gadiem nenogurstoši darbojās visdažādākajās mākslas jomās, lai izstrādātu mūsdienīgi latvisku radošo rokrakstu, kuru novērtējam vēl šodien
- 1 no 2 miljoniem
- 07.11.2018.
- Ieva Jakone
Igors Tkačenko, karoga aprūpētājs
Kad uz milzīgo Latvijas karogu AB dambja mastā skatās no apakšas, tas šķiet biedējoši liels. Lai 20 metrus garais un desmit metrus platais karogs turētos pie 60 metrus augstā, Turcijā ražotā masta, tajā ievērta kārtīga biezuma ķēde. Karogu pilsētai uzdāvināja biedrība Latvijas karogs, bet pašvaldība tā uzturēšanu nodevusi kompānijas Reck pārziņā. «Šis projekts ir kā bērns,» pastāsta kompānijas būvniecības projektu vadītājs Igors Tkačenko, kurš ikdienā rūpējas par plīvojošo valsts simbolu. Katru dienu viņš vai kāds no kolēģiem atbrauc uz dambi pārliecināties, vai ar karogu viss kārtībā. Un katrās brīvdienās kāds no kolēģiem neattaisot aliņu — jo jābūt gatavam reaģēt. Ja iegriežas pārāk stiprs vējš, karogs jālaiž lejā. Laika prognozēm Igors un kolēģi seko līdzi portālos Windguru un Meteo.lv un reizēm, ja vajadzīgs, sazinās arī ar lidostas speciālistiem. «Vējš ir lielākais karoga ienaidnieks,» saka Igors. Ja laika prognozes sola brāzmas 12 m/s, karoga komanda kļūst piesardzīga. Pie 15 m/s laiž zemē. Pēc pašreizējām prognozēm izskatās, ka karogs varētu netikt pacelts Lāčplēša dienā, Igors skumji noplāta rokas, bet cer, ka prognozes tomēr mainīsies. Citreiz arī mazāks vējš nodara skādi. Ik pa laikam karogam ieplīst stūris. Vējš ar to spēlējas, lī
- Aktuāli
- 03.10.2017.
VIDEO animācija: Latvijas valsts karoga vēsture
Videoanimācija vēsta par sarkanbaltsarkano karogu kopš tā pirmsākumiem līdz mūsdienām, tā nozīmi latviešu tautas nacionālās apziņas veidošanā un juridiskā statusa nostiprināšanu.
- 1 no 2 miljoniem
- 18.05.2016.
Dāvids Datuna, izveidojis Latvijas karogu no brillēm
Darbdienas vidū Nacionālajā bibliotēkā ielūkojos, kas slēpjas aiz simtiem briļļu lēcu sarkanbaltsarkanajā gleznā Latvijas karogs. Ierāmētajā mākslas darbā starp neskaitāmām aplikācijām ieraugu Dainu tēvu, Renāru Kauperu, Uļjanu Semjonovu un Laimdotu Straujumu. Kamēr pētu katru mākslas darba sprīdi, rindā iestājas pensijas vecuma kungs, kas pacietīgi gaida, līdz atkāpšos no gleznas. Dažas stundas vēlāk Skype sarunā atstāstu to gruzīnu izcelsmes amerikāņu māksliniekam Dāvidam Datunam. Ņujorkā, kur viņš dzīvo, ir tikai astoņi no rīta, un šis stāsts Dāvidu uzjautrina. Linkolna centrā cilvēki stāv pat piecas stundas rindā, lai aplūkotu viņa veidoto ASV briļļu karogu. Līdzīgi darināto Stīva Džobsa portretu viņš pārdeva par 210 tūkstošiem, bet Vladimira Putina ģīmetni, kas veidota no simtiem mazu Monu Lizu, par 269 tūkstošiem dolāru. «Viens cilvēks rindā?» viņš smejoties pārvaicā. Latvijas karogu mākslinieks uzdāvināja Valsts prezidentam Raimondam
- Radars
- 06.12.2013.
Mans karoga stāsts
Šodien ar sarīkojumu „Diena zem sava karoga" Kara muzejā tiks atzīmēta 50. gadadiena stāstam, kad Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta students Bruno Javoišs Rīgas radiotornī uzvilka Latvijas valsts karogu, saņemot padomju tiesas spriedumu par „pretpadomju aģitāciju". Publicējam viņa atmiņu stāstu
