Galvenās nodokļu likmes 2024.gadā
Viena no veselas un attīstītas sabiedrības pazīmēm ir iekļaujoša un empātiska attieksme pret cilvēkiem, kuriem, iespējams, dzīvē paveicies mazāk. Latvijā pie iekļaujošas sabiedrības veidošanas tiek strādāts dažādos līmeņos vēl kopš neatkarības atjaunošanas laikiem, tomēr realitātē pārmaiņas notiek ļoti lēni, un cilvēku skaits, kuriem sociālā atstumtība ir ikdienas realitāte, joprojām ir šokējoši liels. Kāpēc esošā sistēma nestrādā un cilvēki ar ierobežotām iespējām joprojām nevar Latvijā atrast algotu darbu?
Līdz jaunā pakalpojuma ārstniecības daļas sākšanai ir palikušas 25 dienas, bet vajadzīgās izmaiņas normatīvajos aktos vēl nav pieņemtas. Tikmēr mirstošie pacienti un viņu tuvinieki katru dienu vēršas pie mums un citām labdarības organizācijām pēc palīdzības.
No 1. jūlija spēkā stājušies jauni minimālo ienākumu apmēri, kas turpmāk, sākot ar 2024. gadu, tiks pārskatīti katra gada janvārī. Konkrēti minimālo ienākumu veidi izriet no minimālo ienākumu sliekšņiem, kas ir noteikti procentos no minimālo ienākumu mediānas, un tie ir atšķirīgi dažādām iedzīvotāju grupām.
Nākamgad apritēs 30 gadi, kopš Latvijā apzināti tiek plānots un īstenots sociālais darbs. Sociālā darba attīstība Latvijā ir bijis ļoti intensīvs, izglītojošs un uz izaugsmi vērsts process, kas visiem iesaistītajiem – sociālajiem darbiniekiem un citiem sociālā darba speciālistiem, klientiem, valsts iestādēm un pašvaldībām – atkal un atkal pierādījis, ka spēja sadarboties, uzklausīt un iedziļināties otra problēmās ir ceļš uz pozitīvu un iedzīvotāju labbūtību veicinošu rezultātu. Viens no nesenākajiem pārbaudījumiem, kas skāra sociālo darbu pašvaldību sociālajos dienestos, ir administratīvi teritoriālā reforma. Tās rezultātā jāmaina ne tikai fiziskās sociālo dienestu atrašanās vietas un struktūra, bet arī jāaug izpratnei par sociālo darbu un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem.
Reizi septiņos gados Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē Latvijas finanšu pratības stratēģijas izveidi, lai novērtētu situāciju ar iedzīvotāju naudas paradumiem un iezīmētu veicamos darbus tās uzlabošanai. Šogad izveidota jaunā stratēģija uz nākamajiem septiņiem gadiem. Varētu jautāt – kā gan tā skar mani? Daudziem var šķist, ka šāds dokuments ir formāls un lido savā orbītā, neskarot parasta cilvēka ikdienu. Sava daļa taisnības tur varētu būt, tomēr vienā jomā visi esam vienā laivā – tie ir mūsu vecumdienu ienākumu avoti.
Gandrīz divi miljardi eiro no Eiropas Noturības un attīstības mehānisma jeb Eiropas Attīstības fonda līdz 2026. gadam ieplūdīs Latvijas ekonomikā. Vairāk nekā ceturtdaļmiljards eiro iebrauks Rīgā un tās apkārtnē ar jauniem metrobusiem, elektrobusiem un zemās grīdas tramvajiem. Savukārt vēl viens ceturtdaļmiljards paredzēts, lai mazinātu Latvijas reģionālo un sociālo nevienlīdzību. Žurnāls Ir jaunākajā numurā pēta divus no projektiem, kuriem ieplānota vislielākā Eiropas nauda: nevienlīdzības mazināšana un Rīgas transporta tīkls.
Kustība Par! jau pagājušo nedēļu rosināja rast iespēju sniegt īpašu atbalstu šajā sarežģītajā laikā, ne tikai katram Latvijas bērnam, bet papildus arī viena vecāka ģimenēm, bērniem ar invaliditāti, vientuļajiem senioriem, cilvēku ar invaliditāti aprūpētājiem, kā arī mazo pensiju saņēmējiem.
Kopš septembra zināms, ka labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) 2020. gada budžetā iekļāvusi plānu samazināt bezdarbnieka pabalsta apjomu un termiņu. Tas būtībā ir centiens atņemt tiem, kam jau tāpat ir maz. Tiem, kas palikuši bez darba. Lēmuma cinismu parāda vienkārša statistika.
Labklājības ministrija septembrī nāca klajā ar piedāvājumu veikt izmaiņas bezdarbnieku pabalstu izmaksas kārtībā – mainot pabalsta apmēru, kā arī saīsinot tā izmaksas periodu. Šī ideja būtībā ir signāls, kas mudina domāt - nodokļus maksāt nav jēgas – un tikai palielinās nodokļu maksāšanas nihilismu.
Gandrīz pusei pašvaldību, kas pērn pieteicās piedalīties 92 miljonus eiro vērtajā deinstitucionalizācijas projektā, trūkst naudas līdzmaksājumiem
Latvijas iedzīvotāji uz Eiropas fona ir trešie nabadzīgākie un atstumtākie, jo pēdējos gados krasi palielinājusies plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem, intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Eiropas Pretnabadzības tīkla "EAPN-Latvia" valdes priekšsēdētāja Laila Balga.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
