Ekonomiskās transformācijas laikmetā inženierzinātnes kļūst arvien pieprasītākas darba tirgū, tās ir inovatīvas, globālas un paver plašas izaugsmes iespējas starptautiskā līmenī. To apzinās aizvien lielāka Latvijas sabiedrības daļa. Tomēr izvēloties nākotnes profesiju un studijas, kas ļaus to sasniegt, izvēle joprojām tiek izdarīta par labu sociālajām zinībām, komerczinībām un tiesībām. Nepietiekamais augstākā līmeņa inženierzinātņu, dabaszinātņu un tehnoloģiju absolventu skaits ilgtermiņā rada riskus straujai Latvijas attīstībai zināšanu ekonomikas virzienā un izkļūšanai no «vidēju ienākumu slazda».
Rīgas Tehniskās universitātes jaunais rektors Tālis Juhna grib augstskolā nostiprināt ziemeļvalstu vērtības un radošumu
Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām
Arhitekte Gunita Kuļikovska-Ķiesnere Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultātē attīsta ilgtspējīgas būvniecības studiju virzienu. Viņa cer Latvijas būvniecības kvalitātei iesvelt jaunu elpu
Jaunā zinātnieka Andra Šutkas (34) izveidotajā RTU Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskajā laboratorijā notiek pētījumi, kas var mainīt notikumu gaitu visā pasaulē. Viens no viņa atklājumiem — jauns materiāls, kas iznīcina baktērijas un vīrusus
Jānim Ošlejam (47) bija jāpārvar pašam sevi, lai viņa uzņēmums varētu attīstīties. Tagad viņš betona grīdu veidotāju Primekss plāno padarīt par pasaules vadošo uzņēmumu savā nozarē ar 500 miljonu apgrozījumu
2016. gadā Ekonomikas ministrija publicēja ziņojumu par darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm, kurā secināts, ka sevišķi sarucis augsti kvalificētā darbaspēka piedāvājums inženierzinātņu nozarē. Ekonomikas ministrija apkopoja darbinieku iztrūkuma rādītājus dažādās profesijās, secinot, ka līdz 2022. gadam kopā paredzams 35 tūkstošu darbinieku iztrūkums, no kuriem gandrīz 25 tūkstoši nepieciešami inženierzinātņu jomas profesijās. Darbinieku iztrūkumu paredzams mazināt reemigrācijas ceļā, kā arī piesaistot augsti kvalificētu darbaspēku no ārvalstīm.
Sliktie eksāmenu rezultāti atspēlējas - lielās augstskolas ar grūtībām sameklē dabas un inženierzinātņu studentus, bet reģionālās paliek pustukšas
Ziņu, ka ieguvusi L'Oréal stipendiju mākslīgā kaula tehnoloģiju pētījumiem, inženierzinātņu doktore Kristīne Šalma-Ancāne saņēma drīz pēc tam, kad pasaulē nāca viņas meita. Bērnam atvēlētais laiks būs jādala ar zinātni. «Gan jau!» mierīgi saka Kristīne. Šī nav pirmā reize, kad vienā rokā mazulis, bet otra - uz datora tastatūras
Profesoram Imantam Laukam bija garantēts darbs uz mūžu, taču viņš aizgāja no universitātes, lai radītu uzņēmumus, kuru vērtība ir simtiem miljonu
Kāpēc topošo studentu intereses un darba tirgus prognozes ved pretējos virzienos?
Pusotrs kilograms spageti, augstums - 1,90 metri, darbā pavadīta brīvdiena un trīs darbdienu vakari - šādi skaitļi raksturo būvniecību, kas RTU Torņu spēļu videokonkursā 7.-9.klašu skolēniem pagājušajā sestdienā saņēma pirmo vietu. Prasība - tornim jānotur glāze ar ūdeni. Anna Jaunzeme no Misas vidusskolas 9.klases gāja tālāk - torņa augšā novietoja divu litru Coca-Cola pudeli. Baidījusies, bet tētis Uvis novērtējis konstrukciju, iedrošinājis - izturēs! 1,70 m garajai Annai, lai to izdarītu, nācās pakāpties uz ķeblīša. Atbalstīja visa ģimene. Mamma Liena,
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
