Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā no nākamā gada, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2.līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3.līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu.
Ziedojumi ir viens no veidiem, kā cilvēki un uzņēmumi var sniegt nozīmīgu atbalstu sabiedrībai, vienlaikus izmantojot nodokļu sistēmas piedāvātās priekšrocības. Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – ir dažādas iespējas un noteikumi, kas mudina ziedot gan fiziskās, gan juridiskās personas. Lai arī, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā ziedojumu veikšanas atbalsta mehānismi nav tik motivējoši, tas nenozīmē, ka uzņēmumiem un privātpersonām būtu “jāmet plinte krūmos” un jāatsakās no ziedojumu veikšanas visu cauru gadu.
Daudzi būs piefiksējuši, ka ar līdz ar jauno gadu plānotas jaunas IIN likmes algām. Taču nebūt ne visi ir pievērsuši uzmanību tam, ka tās pašas likmes piemēros arī citiem ienākumu veidiem. Ko tas praktiski nozīmēs?
Aplūkojot tautsaimniecību attīstību visās trīs Baltijas valstīs kopumā, Latvija atrodas pa vidu – Lietuvas ekonomika aug straujāk, savukārt Igaunija šogad nepārprotami piedzīvo ekonomikas lejupslīdi. Latvijā izaugsme šogad varētu būt ap 1%, bet nākamgad – 2,5%.
Ienākumu nevienlīdzības mazināšana Latvijā ilgstoši ir bijis politisks lozungs bez seguma. Turpretī valdībā, kurā strādā Progresīvie, šis mērķis ir cieši saistīts ar gaidāmajām izmaiņām nodokļu politikā. Kā iespējams palielināt ienākumus lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, un kādas sistēmiskas izmaiņas ir nepieciešamas?
Galvenās nodokļu likmes 2024.gadā
Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, tajos precizētas normas attiecībā uz darba devēja kompensācijām un nodokļa atvieglojumiem saistībā ar veselības apdrošināšanu, darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu un mācību izdevumiem - tai skaitā darbinieka ienākuma atbrīvošana no algas nodokļa, ja darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu. Kopumā šīs izmaiņas vērtējamas pozitīvi, jo attālinātais darbs būs aktuāls arī nākotnē, bet izglītības izdevumu kompensēšana ir veids, kā darba devējs var ieguldīt darbinieka attīstībā un apliecināt darba ņēmējam, ka viņš ir svarīgs un novērtēts.
Digitālajās darba platformās Eiropas Savienībā (ES) strādā vairāk nekā 28 miljoni cilvēku. Aplēses liecina, ka 2025. gadā platformās nodarbināto skaits būs gandrīz dubultojies, sasniedzot 43 miljonus. ES Padome ir paziņojusi, ka gatavojas sākt sarunas par platformu darbinieku darba nosacījumu un darba apstākļu uzlabošanu (EK Direktīva 2021/0414). Eksperti prognozē, ka tas varētu sadārdzināt Wolt un citu līdzīgo platformu sniegtos pakalpojumus un daudzas platformas varētu mainīt uzņēmējdarbības modeļus.
tvija nevar pieņemties spēkā. Šī ir devītā epizode no Latvijas Bankas rakstu sērijas par Rīgu. Šai reizē – par pilsētas budžetu un tās spēju apmierināt rīdzinieku augošās vajadzības. Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena
16. oktobrī Latvijas Mākslinieku savienība nosūtīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai atklāto vēstuli par grozījumiem likumos “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Likumu grozījumi paredz nodokļu pieaugumu autoratlīdzībām, iespējamo mākslas darbu un pakalpojumu cenu kāpumu, kā arī radošo personu finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Vēstuli parakstījušas radošās savienības – Latvijas Mākslinieku savienība, Latvijas Radošo savienību padome, Latvijas Kinematogrāfistu savienība, Latvijas Komponistu savienība, Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Dizaineru savienība, Latvijas Zinātnieku savienība, Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Teātra darbinieku savienība, Latvijas Rokmūzikas Asociācija, kā arī mākslinieki, kas rīkoja zibakciju Nesaprašanas siena pie Saeimas nama 14.oktobrī.
Publiskajā telpā plaši izskanējis Finanšu ministrijas priekšlikums par t.s. veselības nodokļa ieviešanu no 2021. gada, ko veidotu 1 procentpunkts no darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (jau šobrīd tiek novirzīts veselības apdrošināšanai), 2 procentpunkti no solidaritātes nodokļa likmes un atskaitījums 2% apmērā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu pašvaldību sadaļas.
Latvijā pēdējo gadu laikā ir īstenotas būtiskas izmaiņas nodokļu jomā. Vēl samērā nesen piedzīvojām vienu no vērienīgākajām nodokļu reformām valsts vēsturē. Šis gads būs pārmaiņu turpinājums, ieviešot nepieciešamās korekcijas. Jāteic, ka neesam vieni, jo arī Lietuvā tikko notikušas pamatīgas izmaiņas algas nodokļu jomā, kas skāra praktiski visus darba ņēmējus un devējus.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
