Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdamas pozitīvas ziņas par hipotekāro kreditēšanu Latvijā. Pēc ilgstošas stagnācijas izsniegto hipotekāro kredītu apjoms jau vairākus ceturkšņus pieaug straujāk nekā valsts ekonomika. Arī kredītu procentu likmes ir samazinājušās. To nosaka gan EURIBOR likmju kritums, gan arī zemākas pievienotās procentu likmes (likmes daļa virs EURIBOR, ko aizdevējs klientam nosaka individuāli). Ja vēl 2020. gadā vidējā pievienotā procentu likme hipotekārajiem kredītiem bija 2,3%, tad 2024. gada izskaņā tā bija ap 1,5% un tikai retajam pārsniedza 2%. Eiro izteiksmē starpība starp 1,5% un 2,3% pievienoto procentu likmi 100 tūkstošus eiro lielam kredītam, kas izsniegts uz 20 gadiem, nozīmē procentos samaksāt līdz pat 10 tūkstošiem eiro mazāk.
Grozījumi četros likumos ļauj ievērojami samazināt izmaksas gadījumos, ja hipotekārā kredīta ņēmējs nolēmis pārkreditēties citā bankā
Astoņas finanšu pratības šķautnes, kam pievērst uzmanību, lai dzīvotu labklājīgāk
Ka tikai smuki izskatās
Šā gada pirmā puse finanšu nozarē aizvadīta ar cerīgu skatu uz ekonomikas stabilizēšanos. Pirmie dati liecina, ka zināms sastinguma un nogaidīšanas periods varētu būt noslēdzies – uzņēmumi un privātpersonas pamazām atgriežas pie atliktajām iecerēm un pieprasījums pēc finansējuma ir pieaugošs. Ja nenotiks kādi globāli satricinājumi, šī tendence šogad pieņemsies spēkā, taču kreditēšana nav vienīgā aktualitāte finanšu nozarē. Uzkrājumu veidošana iedzīvotājiem, finanšu pratības stiprināšana, krāpniecības ierobežošana un finanšu pakalpojumu pieejamība nav mazāk nozīmīgas tēmas, – tās visas ir un būs šī gada aktualitātes finanšu jomā.
Vasara pienākusi ne tikai ar inflācijas un ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bet arī tik ilgi gaidīto Euribor procentu likmes samazinājumu, radot izdevīgāku situāciju nekustamo īpašumu pircējiem, jo tirgū pieejami vairāki jaunie projekti ar pilnībā pabeigtiem dzīvokļiem. Cik zemu Eiropas Centrālās bankas noteiktās likmes noslīdēs, pašlaik nesteidz prognozēt pat ekonomisti, tomēr tendence ir lejupejoša, un tā ir zaļā gaisma visiem, kuri atlikuši jaunas mājvietas iegādi, gaidot piemērotāku brīdi. Lai arī izmaiņas, kas nozīmē dažu desmitu eiro svārstības ikmēneša maksājumos, nesatricinās nekustamo īpašumu tirgu, krasi palielinot darījumu apojomu, tomēr veicinās pircēju pārliecību par finansiālo stabilitāti nākotnē un iespējām uzņemties kredītsaistības.
Kā praksē strādās jaunās pārkreditēšanas iespējas, ko nupat pieņēmusi Saeima? To skaidro Latvijas Bankas eksperts Kārlis Vilerts
Gandrīz visiem hipotekārajiem kredītiem Latvijā procentu likmes veido divas sastāvdaļas: (1) bāzes likme, kas lielākoties ir piesaistīta EURIBOR likmei, un (2) pievienotā likme, ko bankas nosaka individuāli, ņemot vērā ar kredītu saistīto risku un citus faktorus. Ja kredītu procentu likmju pārmaiņas – tai skaitā nesen pieredzēto likmju pieaugumu – galvenokārt nosaka EURIBOR likmju svārstības, tad iemesls, kāpēc kredītu procentu likmes Latvijā ir ilgstoši bijušas starp augstākajām eirozonā, ir salīdzinoši augstās pievienotās likmes.
Katrs piektais Saeimas deputāts saņems kompensāciju par pieaugušajiem hipotēku kredītprocentiem. Daļa gan nezināja, ka nobalsojuši par automātisku to piešķiršanu
Valdība 2023. gada nogalē ir lēmusi būtiski atvieglot hipotekāro kredītņēmēju iespējas pāriet no vienas bankas uz citu. Ja Saeima atbalstīs valdības piedāvājumu, tā būs laba ziņa kredītņēmējiem, – nomainīt banku kļūs vienkāršāk un krietni lētāk, bankas vairāk konkurēs, piedāvāt arvien labākus nosacījumus gan jauniem klientiem, gan, protams, arī esošajiem klientiem. Šis valdības lēmums, kas tapa sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju (FNA), turpinot jau pirms sešiem gadiem industrijas sāktos pasākumus pārkreditēšanas atvieglošanai, kur pirmais solis ietvēra dažādu administratīvo pasākumu mazināšanu.
Saeima sestdien pēc nepilnu trīs dienu darba galīgajā lasījumā pieņēma valsts budžetu 2024. gadam. Kā prioritārie attīstības virzieni noteikti drošība, veselība un izglītība. Nākamgad plānoti 14,486 miljardu eiro ieņēmumi, bet izdevumi — 16,2 miljardi eiro. Budžeta deficīts plānots 2,8% no IKP. Saeima nolēma, ka finansējums aizsardzībai no 2027. gada būs ne mazāks par 3% no IKP, no 1. marta paaugstinās akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. PVN augļiem un dārzeņiem nākamgad būs 12%.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!