Ir 2023. gada 12. jūlija vakars, un es e-pastā saņemu ziņu no poļu lauksaimnieku organizācijas vadītāja. To pašu poļu, par kuru mūžīgo ņemšanos un tirgošanos smīkņājam, kurus kritizējam, bet pēc tam pilnām mutēm ēdam viņu ražotos dārzeņus, klāt piedzerot poļu pienu un jogurtu no LIDL. “Kolēģi, paldies par darbu, un noteikti nododiet pateicības vārdus savu valstu Eiroparlamenta deputātiem. Lai gan daļa šīs utopiskās fantāzijas turpinās savu virzību Briseles gaiteņos, ar grozījumiem esam piespieduši Eiropas Komisiju beidzot ņemt mūs vērā. Tagad Eiropas Komisijai nāksies strādāt pie risinājumiem lauksaimniecībā, kuri ir loģiski un reāli ieviešami, nevis kuri tikai izklausās skaisti.” Runa ir par Eiropas Parlamenta balsojumu saistībā ar Dabas atjaunošanas likumu. Diemžēl pateicības vārdus varējām nodot tikai trīs deputātiem no Latvijas, kuri bija gatavi iedziļināties, kas patiesībā slēpjas zem šīs regulas piedāvājuma skaistās fasādes – Sandrai Kalnietei, Dacei Melbārdei un Robertam Zīlem. Pārējie 5 Latvijas Eiroparlamenta deputāti balsoja “PAR” EP pozīcijas apstiprināšanu. Iespējams, kādam labpatika ideja par Eiropas Savienību, kura vairs nebūtu pašpietiekama, un uzsēstos uz lielā austrumu kaimiņa pārtikas un resursu adatas. Iespējams, kāds vienkārši nesaprata, par ko tiek balsots, un pieslējās savas politiskās grupas viedoklim. Iespējams, kāds vienkārši izdomāja, ka tā publiski izskatīsies “smukāk”, taču tās visas tagad ir tikai spekulācijas.
Jaunā zviedriete ir starp retajiem, kas šajā naida orkānā uzvedas kā pieaugušie
Vācijas aizsardzības ministres Urzulas fon der Leienas nominēšanas par Eiropas Komisijas prezidenti bija pārsteigums. Un daudzi ir neapmierināti ar šo lēmumu. Tas ne tikai kaitē centieniem demokratizēt ES, iespējams, viņu nemaz neapstiprinās amatā
Aptaujāti saraksti, kurus maijā atbalstīja vismaz 1% vēlētāju
Aizstāvēt Latvijas intereses nozīmē aizstāvēt Eiropas Savienību
Par Eiropas Komisijas pirmo viceprezidentu Fransu Timmermansu mēdz teikt, ka viņš atbildot par visu, ko dara Komisija. Viņa atbildības lokā ir labākas regulēšanas, starpinstitucionālo attiecību, pamattiesību hartas, ilgtspējīgas attīstības, likuma varas jautājumi. Timmermanss septembrī piedalījās Rīgas konferencē, tikās ar Valsts prezidentu un ārlietu ministru, viesojās Saeimā. Latvija arvien vairāk kļūst par Ziemeļvalsti, viņš secina arī 29. septembrī žurnālam Ir sniegtajā intervijā. Publicējam tās pilno tekstu.
Par Eiropas Komisijas pirmo viceprezidentu Fransu Timmermansu mēdz teikt, ka viņš atbildot par visu, ko dara Komisija. Ir bija iespēja viņu intervēt, kad Timmermanss ieradās uz Rīgas konferenci. Saruna notika divas dienas pirms Katalonijas neatkarības referenduma, taču arī pēc tā EK atkārtoja viņa intervijā teikto — ka šis ir Spānijas iekšējs jautājums. Citādi ir ar Poliju, kuras valdības vēršanās pret tiesu neatkarību apdraudot visai Eiropai fundamentāli svarīgo likuma varu. 2015. gad
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
