finanšu tirgus
- Komentārs
- 12.03.2025.
- Pauls Raudseps
ASV paškaitējums
- Viedoklis
- 18.12.2023.
Vērojot inerci
- Viedoklis
- 14.12.2023.
Kriptoaktīvu nozari regulēs un uzraudzīs. Ar ko jārēķinās komersantiem Latvijā?
- Viedoklis
- 19.07.2023.
Depozīta likmes turas augstas – vai lūzuma punkts mājsaimniecībām, uzņēmējdarbībā jau sasniegts?
- Komentārs
- 12.03.2025.
- Pauls Raudseps
ASV paškaitējums
Tiesas Ameriku neglābs, ja prezidents ir gatavs ignorēt to lēmumus
- Viedoklis
- 18.12.2023.
Vērojot inerci
Droši vien daudziem autovadītājiem kādreiz ir gadījies uzzināt, ka ceļš ir apledojis, tikai pēc tam, kad, nospiežot bremzes pedāli, auto nez kāpēc turpina slīdēt uz priekšu. ECB ir izdarījusi daudz, lai bremzētu inflāciju, bet “auto” vēl slīd un tagad ir vērošanas laiks. Kad un kā auto apstāsies, vai pa ceļam nenoslāps motors, tas vēl ir atklāts jautājums. Pēc ECB vērtējuma, “iekšzemes cenu spiediens saglabājās paaugstināts, galvenokārt straujā algu pieauguma un produktivitātes krituma dēļ”.
- Viedoklis
- 14.12.2023.
Kriptoaktīvu nozari regulēs un uzraudzīs. Ar ko jārēķinās komersantiem Latvijā?
Līdz šim kriptoaktīvu pakalpojumu joma netika regulēta – vienīgās prasības, ko likumdevējs bija noteicis, attiecās uz virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējiem. Jaunais kriptoaktīvu regulējums (Regula (ES) 2023/1114) ieviests, lai mazinātu riskus, kas skar kriptoaktīvu turētājus, ierobežotu kriptoaktīvu ļaunprātīgu izmantošanu, finanšu noziedzību, kā arī piemērotu patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus kriptoaktīviem un to pakalpojumiem. Regula uzliek pienākumus arī uzņēmumiem, nosakot, kad un kā tiem būs jāsaņem atļauja, kura būs pārraugošā nozares iestāde un kādas organizatoriskās un darbības prasības tiem tiks piemērotas.
- Viedoklis
- 19.07.2023.
Depozīta likmes turas augstas – vai lūzuma punkts mājsaimniecībām, uzņēmējdarbībā jau sasniegts?
Droši vien visi ir pamanījuši, ka depozītu likmes bankās jau kādu laiku ir līmeņos, ko mēs visi, iespējams, nedaudz esam piemirsuši vai šķietami pielāgojušies šai situācijai, bet jaunākā paaudze, kurai šajos grūtos laikos, cerams, ir ko uzkrāt, nekad nav redzējusi. Jūlijā apritēs gads, kopš Eiropas Centrālā banka (ECB) sāka neierasti drosmīgi un vēsturiski visātrākos tempos celt bāzes likmes, kas tagad nu jau ir 4% līmenī. Pēdējo reizi tādos augstumos tās bija tālajā 2008. gadā. Tā kā depozītu likmes iet roku rokā ar ECB bāzes procentlikmēm, komercbankas nevarēja nereaģēt. Tās nedaudz nogaidīja, vēloties pārliecināties, ka ECB uzņemtais temps un plāni nav tikai īstermiņa reakcija un nu ir gatavas maksāt saviem klientiem daudz “pieklājīgākus” procentus par naudas turēšanu kontos.
