Uzņēmumi nedrīkst kaitēt ne cilvēkiem, ne videi, nosaka jaunā Eiropas Savienības ilgtspējas direktīva
Esam ļoti dažādi. Lielākā daļa no mums var izmantot visas savas maņas – dzirdi, redzi, tausti, lai iepirktos, pieteiktu vizīti pie ārsta vai iegādātos transporta biļeti. Taču ne visi to spēj. Eiropā ir vairāk nekā 100 miljoni cilvēku ar invaliditāti, bet Latvijā tādu ir ap 200 tūkstošiem jeb 10% no iedzīvotājiem.
Par piekļūstamību dzirdam aizvien biežāk, jo tuvojas 2025. gada 28. jūnijs. Šajā datumā noslēgsies Eiropas Savienības (ES) direktīvas par preču un pakalpojumu piekļūstamību ieviešanas periods. Līdzīgi, kā tas notika ar vispārīgo datu aizsardzības regulu jeb GDPR, daļa ieviešanas darbu tiek atlikti uz pēdējo brīdi. Kas tad īsti uzņēmumam būtu jāņem vērā un kā jāsagatavo savas tīmekļa vietnes?
Ar klimata pārmaiņām kaulēties nav iespējams. Jau gadsimta beigās Latvija piedzīvos ziemas, kuru vidējā temperatūra vairs neturēsies zem nulles. Eiropas atbilde uz klimata pārmaiņām ir zaļais kurss, un mērķi ir ļoti ambiciozi. Cik Latvijai izmaksās to nepildīšana?
Latvija var lepoties kā valsts, kas rada jaunuzņēmumus, ātru internetu un citas augstās tehnoloģijas, tomēr kiberdrošības jomā nepilnības vēl pastāv. Par to, ka kiberuzbrukumu sarežģītība un skaits turpina pieaugt, liecina arī CERT.LV statistikas dati: 2024. gada janvārī Latvijā notikuši 235 154 uzbrukumi unikālām IP adresēm.
Lai sekmētu pāreju uz ilgtspējas ekonomiku, saskaņā ar Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu lielajiem uzņēmumiem būs jāsniedz ziņojumi par tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vides tiesības, sociālās tiesības, cilvēktiesības un pārvaldības faktori. Noteikumi par nefinanšu informāciju attiecas uz visiem lielajiem uzņēmumiem, visiem biržā kotētiem uzņēmumiem regulētos tirgos, un uzņēmumiem, kuru aktīvu vērtība ir vismaz 20 miljoni eiro. Šie uzņēmumi ir atbildīgi arī par informācijas izvērtēšanu savu meitasuzņēmumu līmenī. Direktīva tiks ieviesta pakāpeniski – no nākamā gada janvāra līdz 2026. gada janvārim. Eiropas Savienībā tā skars aptuveni 49 000 uzņēmumu.
Šā gada jūnijā Eiropas Savienībā (ES) sāks piemērot patērētāju Pārstāvības prasību direktīvu, kas nozīmē vienkāršāku un pieejamāku patērētāju tiesību īstenošanu, tai skaitā kolektīvi iniciētas tiesvedības patērētāju tiesību pārkāpumu gadījumos. Paredzams, ka tas palīdzēs līdzsvarot uzņēmēju un patērētāju intereses, kā arī vairos uzņēmēju atbildību. Apzinoties riskus, kas izriet no kolektīvo prasību celšanas, uzņēmējiem būs daudz rūpīgāk jāvērtē sava komercdarbība. Ja patērētāju tiesību pārkāpums līdz šim faktiski nozīmēja to, ka nāksies “tikt galā” ar dažiem aktīvistiem, tagad risks ir daudz augstāks, – neapmierināto patērētāju kustība ar šo direktīvu faktiski tiek institucionalizēta visas ES mērogā. Latvijas likumu (Patērētāju tiesību aizsardzības likums un Civilprocesa likums) grozījumi, kas nepieciešami direktīvas ieviešanai, pašlaik atrodas izskatīšanā Saeimā, tādēļ vairākas likumprojekta nianses vēl var mainīties.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
