Valstij, kurai nav citu būtisku resursu, ar ko pelnīt, kā vien tās iedzīvotāju radītie produkti un procesi, mērķtiecīgi ir jāattīsta jomas, kas nes augstu pievienoto vērtību. STEM izglītība (dabas zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) ir cieši saistītas ar valsts attīstību un konkurētspēju. Lai gan izpratne par STEM nozīmību Latvijā pamazām nostiprinās, diemžēl krietni grūtāk veicas ar tās iedzīvināšanu un nostiprināšanu izglītības sistēmā.
Persona A: “Vai vari atnākt pie mums uz “mītiņu”?”
Digitālais laikmets mūsu dzīvēs ienāk arvien straujāk, un pandēmijas laikā tehnoloģiju prasmes nācies uzlabot divtik lielā ātrumā. Šis ātrums noteikti vairs nepārslēgsies lēnākā režīmā. Informācijas tehnoloģiju (IT) joma vairs nav nākotnes profesija kaut kur “aiz durvīm”, tā jau ir tepat līdzās, un ir vērts to izskatīt kā labu variantu savai tālākizglītībai.
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare attīstās strauji, tās ilgtspēja un nākotnes potenciāls skaidri atspoguļojas arī dažādos rādītājos – pieaug nozarē nodarbināto cilvēku skaits (2018. gada sākumā Latvijā tas pārsniedzis 32 tūkstošus nodarbināto[1]), pieaug nodokļu maksātāju skaits nozarē, kā arī eksporta apjomi. Patlaban puse no visiem Latvijas IKT nozares ģenerētajiem produktiem tiek eksportēti. Pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Latviju par savu mājas vietu ir noskatījuši vairāki starptautiski uzņēmumi, tāpat nozarē savu vietu ir pieteikuši IT servisa centri un jaunuzņēmumi, ir spēcīgi vietējie IT uzņēmumi, kas strādā ne tikai Latvijā, bet iekaro pasauli.
Aizvadot aptuveni pusgadu ilgu praksi leģendārajā Silīcija ielejā pie informācijas tehnoloģiju (IT) milža “SAP Design”, mani pārņēma zināms satraukums par to, ka teorētiskos pamatus, kas tiek ielikti Latvijas augstskolās Datorzinātņu specialitātē, kādreiz varētu pilnībā aizstāt īslaicīgu programmēšanas valodu apguve.
Lietas izskatīšana pēc būtības pašlaik ir pārcelta uz 26.oktobri.
Latvijā trūkst programmētāju. Firmas lūkojas pēc prātiem Ukrainas un Baltkrievijas virzienā, bet spicākie latvieši nevēlas strādāt uzņēmumos - labāk, sēžot Līvānos vai Berlīnē, «tamborē» kodus ārzemju klientiem vai rada paši savus produktus pārdošanai pasaulē. Līdz savam Skype gan vēl neesam tikuši - vispirms skolās kārtīgi jāiemācās matemātika
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!