Pirmsskolās Lietuvā vērojamas gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes ar pirmsskolām Latvijā – kamēr Latvijā rindas uz vietām pirmsskolās izzūd, Viļņā ir izglītības iestādes, uz kurām rindā gaida pat vairāki simti bērnu. Atšķirībā no Latvijas, Lietuvā būtiski samazināta birokrātija par pirmsskolas kavējuma attaisnošanu, vairāk uzticoties pašiem vecākiem – kopš 2019. gada pirmsskolās nav jāsniedz ārsta zīmes, bet pietiek ar vecāku apliecinājumu, tādejādi arī būtiski samazinot ģimenes ārstu noslodzi.
Pēdējā laikā izskan vairāku pašvaldību plāni par jaunu bērnudārzu būvniecību – tas notiek laikā, kad būvniecības izmaksas ir krietni kāpušas, kad dzimstība ir vismazākā pēdējo 100 gadu laikā. Pierīgā, uz kurieni migrējuši daudzi rīdzinieki, patlaban ir akūta nepieciešamība pēc vietām bērnudārzā, jo daudzās apkaimēs dzimstības bilance ir pozitīva un Pierīgā ir lielākais bērnu un pusaudžu (0–14 gadi) īpatsvars – teju 20% – valstī. Savukārt Rīgā novērota tendence iedzīvotāju skaita samazinājumam, un aprēķini atklāj, ka līdz 2025. gadam rinda uz vietām bērnudārzos galvaspilsētā izbeigsies. Turklāt jau tagad esošajos bērnudārzos trūkst pedagogu.
Novembra beigās Rīgas domē tika apstiprināts projekts, kas paredz par 11 miljoniem eiro būvēt jaunu Rīgas Skanstes pirmsskolas ēku kompleksu. Projektu plānots realizēt līdz 2025. gada 31. decembrim. Ņemot vērā, ka Latvijā šogad fiksēts vismazākais dzimušo skaits katrā mēnesī pēdējos simts gados un, apkopojot informāciju par pieprasījumu pēc vietām bērnudārzos nākamajos gados, atklājies, ka līdz 2025. gadam rinda uz vietām bērnudārzos Rīgā izbeigsies, rodas jautājums – kam un kāpēc tiek būvēti jauni bērnudārzi? Vienlaikus jājautā arī, kāpēc šādi projekti tiek apstiprināti laikā, kad būvniecības izmaksu indekss, salīdzinājumā ar periodu pirms gada, ir pieaudzis?
Plašu rezonansi sabiedrībā raisījis TV personības Aivja Ceriņa ieraksts mikroblogošanas vietnē Twitter, kurā viņš norāda – ik mēnesi par bērnudārzu Rīgā savām divām atvasēm viņš maksā 600 eiro. Aivja Ceriņa nosauktās cenas ir klātesošas tirgū, taču viņš principā ir norādījis cenu griestus, kas noteikti neatspoguļo vidējās cenas privātajās pirmskolas izglītības iestādēs galvaspilsētā, nemaz nerunājot par optimālām izmaksām.
Ģimenes ar bērniem Somijā noteikti ir prioritāte. To apliecina vairāki faktori – viens no tiem ir likums, kas nosaka, ka ikvienam bērnam no deviņu mēnešu vecuma ir garantēta vieta pirmskolā. Ja ģimenes vēlas pavadīt vairāk laika ar bērnu mājās, līdz divu gadu vecumam iespējams izmantot ģimenes atvaļinājumu, kurā ik mēnesi tiek nodrošināts 500 eiro pabalsts. Jaunajām ģimenēm radīti visi apstākļi, lai viņi varētu brīvi izvēlēties – palikt kādu laiku mājās vai laist bērnu bērnudārzā, un, lai šis lēmums nebūtu finansiālu apstākļu spiests, bet balstīts bērna interesēs.
Jūlijā valdība apstiprināja sešus investīciju projektus par kopējo summu 11,52 miljonu eiro apmērā, kuru rezultātā tiks radīta papildu 601 vieta pašvaldību bērnudārzos. Finansējumu plānots izsniegt trīs gadu laikā, kas ļauj secināt – izvēlētais risinājums nav nedz finansiāli izdevīgākais, nedz ātrākais. Turklāt tas atļaus tikai nedaudz samazināt rindu uz vietām pirmsskolā laikā, kad rinda nedrīkstētu būt vispār. Jaunais mācību saturs pirmsskolās paredz holistisku pieeju, uzsverot, ka visi mācību procesa elementi ir savstarpēji saistīti un uz katru bērnu jāraugās kā uz vienotu veselumu. Patiesībā šādai pieejai jābūt arī domājot par vietu nodrošināšanu un jaunu pirmsskolu izveidi.
Izglītības attīstības līmenis Zviedrijā ir patiešām augsts. Katru gadu valsts uzlabo savas pozīcijas pasaules reitingā izglītības kvalitātes jomā, turklāt pastāv arī pārdomāta atbalsta sistēma jaunajiem vecākiem, lai gan mammām, gan tētiem būs iespēja pavadīt pietiekami daudz laika ar bērniem. Zviedrijas izglītības sistēmas galvenais princips ir izglītības pieejamība neatkarīgi no sociālā stāvokļa, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības vai dzimuma. Valstī ir gan privātās, gan pašvaldību pirmsskolas un vecāki lielākoties izvēlas bērnudārzu pēc atrašanās vietas. Arī gaidīšana rindās nav ilga – vietu bērnudārzā izdodas atrast vidēji trīs mēnešu laikā.
Rindas problēmu Rīgas bērnudārzos nav spējusi atrisināt neviena pilsētas vara. Rinda zēla un plauka arī padomju varas gados.
Viens no spēkā esošā Nacionālā attīstības plāna mērķiem ir nodrošināt pozitīvu un stabilu tautas ataudzi Latvijā, pieaugošu dzimstību un iedzīvotāju vēlmi dzīvot un atgriezties Latvijā, tomēr realitāte ir pavisam citādāka. Galvaspilsētas vadība raida skaidrus signālus, ka dod priekšroku citām prioritātēm, nevis ģimenēm ar bērniem. Kamēr rindā uz vietu bērnudārzā Rīgā gaida 2239 bērni, Rīgai piederoši namīpašumi centrā, kuros varētu ierīkot jaunas pirmsskolas izglītības iestādes, tiek pārdoti izsolēs.
Valsts varētu pārtraukt atbalsta sniegšanu privātajiem bērnudārziem un auklēm
Par bērnudārzu rindām un "suņiem", kuru astēm valsts negrib pārkāpt
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
