Nesen notikusī pirmā nākotnēšanas pēcpusdiena, kurā piedalījās daļa Latvijas spožāko publiskā, privātā un nevalstiskā sektora prātu, parādīja, ka, izvirzot pavisam konkrētus tēmu blokus un uzdevumus, ļoti īsā laikā varam strukturēti nonākt pie vairākām valstiski svarīgām atziņām.
Šā gada pavasarī tika publiskots Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (domnīcas LaSER) pētnieku Dauņa Audera un Ulda Spura sagatavotais pētījums Latvijas nākotnes scenāriji, ieskicējot iespējamās pārvērtības un pārmaiņas mūsu valstī līdz 2040. gadam.
Ikviens no mums priecājas, izdzirdot kārtējo Latvijas uzņēmuma veiksmes stāstu, kad kādam no jaunās paaudzes uzņēmējiem ir izdevies “uztaustīt” pieprasījumu un radīt uzņēmumu, kas apgroza miljonus. Protams, ne jau visi, kuri sēdējuši pat biznesa skolas skolā, apgrozīs miljonus, bet valstij pamatu pamatos ir vajadzīgi uzņēmīgi un mērķtiecīgi cilvēki – tādi, kuri spēj patstāvīgi pieņemt lēmumus, kuriem ir ambīcijas sasniegt savus mērķus jebkurā jomā, kuri ir pilni iniciatīvas darīt. Uzņēmējdarbība ir jebkuras valsts pamatvajadzība – ja nav uzņēmēju, nav kas maksā nodokļus. Turklāt, ja nav savu uzņēmēju, bet ir tikai investori, tad nopelnītais aizplūst uz citām valstīm.
Digitālās tehnoloģijas ir kļuvušas par daudzu nozaru dzinējspēku, un izņēmums nav arī loģistika. Automatizācija, mākslīgā intelekta izmantošana un lietotāju pieredzes uzlabošana tagad nav tikai papildu iespējas, bet gan būtisks faktors, kas ietekmē uzņēmumu veiksmīgu darbību šajā nozarē.
Jau sesto gadu pēc kārtas sadarbībā ar pētījumu centru SKDS aptaujājot 750 Latvijas uzņēmējus un nosakot Turības biznesa indeksu, esam mēģinājuši sadzirdēt uzņēmēju balsi – gan par labajām izmaiņām valstī, gan to, kas joprojām ir lielākie sprunguļi ritenī, lai varētu produktīvi strādāt un vairot mūsu valsts labklājību.
Mākslīgā intelekta rīku klāsts ar katru dienu pieaug, ietekmējot arī mācību procesu augstskolās – tos aizvien plašāk lieto gan studenti, gan pasniedzēji. Tomēr, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības procesu un rezultātu, studentiem vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešams apgūt kritisko domāšanu, savukārt pasniedzējiem – iegūt kvalitatīvas vadlīnijas, pēc kurām vērtēt studentu sniegumu un vadīt mācību procesu kopumā.
Lielākā daļa Latvijas un arī pasaules sabiedrības īsti neizprot mākslīgā intelekta jēgu. No vienas puses, to var saprast, jo nav viegli pieņemt to, par ko ir pārāk maz zināšanu, vai arī to nav vispār. Labs veids, kā šīs aizdomas un maldus kaut nedaudz kliedēt, ir dati par to, ka daudzi programmēšanas profesionāļi visā pasaulē darba vajadzībām izmanto tādus mākslīgā intelekta rīkus kā ChatGPT un citus, kurus var izmantot arī ikviens no mums.
Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājības pamats ir ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstība. Taču, lai izaugsme būtu ilgtspējīga, produktivitāte jāpaaugstina ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī izglītības sistēmā.
Jau piekto gadu pēc kārtas Biznesa augstskola Turība sadarbībā ar pētījumu centru SKDS noteic biznesa indeksu – indikatoru, kas raksturo uzņēmēju viedokli par uzņēmējdarbības vides stāvokli Latvijā. No pētījuma Turības biznesa indeksa 2023, kurā piedalījās 750 dažāda lieluma un nozaru uzņēmumu vadītāji no visas Latvijas, varam secināt, ka uzņēmējdarbības “temperatūra”, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijā ir uzlabojusies un kļuvusi nedaudz “siltāka”. Tas, protams, iepriecina, bet vai Latvija tik “mērenu” temperatūras kāpumu var atļauties?
Bieži dzirdam kritiku, ka daudzas populārākās Latvijas interneta vietnes nav lietotājam “draudzīgas”, jo ir pārāk sarežģītas. Iemesls tam nav tālu jāmeklē – vietni veidojot, neviens gala lietotājam nav pajautājis, kas ir nepieciešams, lai tā būtu ērti lietojama, ļaujot ātri un vienkārši izpildīt nepieciešamās darbības. Turklāt šīs pašas kļūdas joprojām tiek pieļautas, veidojot arī pavisam jaunas digitālās platformas.
Latvijas augstākās izglītības līmenis uz pasaules kopējā fona Latvijā vērtējams kā ļoti labs. Pirmām kārtām to apliecina pastāvīgi pieaugošais ārvalstu studentu skaits mūsu valstī. Latviju par savu studiju vietu izvēlas studenti no vairāk nekā 100 pasaules valstīm! Protams, tas nav noticis vienas dienas laikā – ir ieguldīts milzīgs darbs, lai iepriekš nezināmais Latvijas vārds kļūtu par visā pasaulē iecienītu studiju galamērķi. Lai arī Covid pandēmija pēdējos gados ierasto dinamiku piebremzēja, šajā (2022./2023.gada) mācību gadā atkal ir sagaidāms ārvalstu studentu skaita pieaugums.
Situācijā, kad tik daudz tiek runāts par Covid-19 pandēmijas izraisītajām problēmām ekonomikā un to, cik lielas naudas summas tiek paredzētas šīs krīzes seku mazināšanai, informācija par studiju kreditēšanas sistēmas apturēšanu šķiet nesaprotama un neloģiska. Cerams, ka gan ierēdņi, gan dažādu partiju politiķi spēs pārkāpt pāri savstarpējo attiecību problēmām, domāt valstiski un atrisināt šo uzdevumu atrisināt!
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
